Koša un varena
Augs, par kuru runājam, ir karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae). Strelīcija ir radiniece banānam, savvaļā līdz ar to arī sastopama aptuveni tādā pašā klimatā – Dienvidāfrikā, Kanāriju salās un tamlīdzīgās vietās. Tur šis augs var sasniegt iespaidīgu augumu un izstiepties garumā no diviem līdz pat 10 metriem, vainagojoties ar košu, tādu kā mazliet izspūruša eksotiska putna cekulu, un ir daudzgadīgs un mūžzaļš. Īstā noskaņa, ar kuru papriecēt acis mūsu tumšajā, aukstajā ziemā! Arī podos augošās strelīcijas nav nekādas mazulītes – kaut arī tām nav stumbra, daudzās lapas stingros, cietos, garos kātos podā veido puduri un izstiepjas 1–1,5 metrus garas.
Nacionālajā botāniskajā dārzā atrodas daudz lielu podu ar strelīcijām, tās sakuplojušas tik ļoti, ka gar poda malu teju grūti iebāzt pirkstu. Botāniskā dārza eksperte Zane Purne skaidro – jo vairāk strelīcijai lapu, jo vairāk arī ziedu. Karaliskās strelīcijas te zied ziemas mēnešos līdz pat pavasarim. Tās tikpat kā necieš no kaitēkļiem vai slimībām, taču, lai izdotos strelīciju uzziedināt tikpat krāšņi kā botāniskajā dārzā, jābruņojas ar zināšanām un pacietību.
Prasīga pret augšanas apstākļiem
Karaliskā strelīcija jāaudzē gaišā un saulainā vietā – tas ir noteikums numur viens –, turklāt tai ir jādod gana daudz telpas, kur plesties plašumā un labi justies. Jāseko līdzi arī gaisa temperatūrai un mitruma līmenim. Ja strelīcija aug no +19 līdz +25 grādu siltumā, tā ir bagātīgi jālaista, turpretī vēsā telpā rūpīgi jāuzmana laistāmā ūdens daudzums un nedrīkst pārspīlēt ar laistīšanas biežumu, jo augs vēsumā ūdeni patērē mazāk. Sakņu kamolam jābūt viegli mitram, taču tas nedrīkst mirkt ūdenī, tāpēc liekais ūdens, kas iztecējis uz puķupoda paliktņa, ir jānolej nost. Aktīvajā augšanas un ziedēšanas periodā jāmēslo reizi nedēļā ar komplekso mēslojumi ziedošiem telpaugiem. Jāņem vērā – tāpat kā lielākajai daļai ziedošo augu arī strelīcijai vajadzīgs miera periods, un, tā kā tā zied ziemā, šis laiks jānodrošina vasarā. Tad strelīciju novieto iespējami vēsākā vietā, nemēslo un laista pavisam nedaudz.
No sēkliņas vai dalot cerus
Strelīcijas var iegādāties jau augošas puķpodiņos, jaunus dēstus var iegūt, dalot kuplu, pieaugušu strelīcijas ceru, kā arī mēģināt izaudzēt no sēkliņām.
Strelīcijām ir lielas, gaļīgas saknes, tās saaug diezgan lielā čemurā, taču augu pārstādīt nevajag bieži, vien tad, kad tas tiešām jau lien no poda ārā un liekas, ka ir "apēdis" visu augsni.
Vidēji četru, sešu gadu laikā strelīcijai nepieciešama pārstādīšana. Tas jādara ļoti uzmanīgi, jo saknes ir jutīgas un var tikt savainotas, kas mēdz izraisīt puves un auga iznīkšanu. Jāpārstāda lielākā podā, augu uzmanīgi pārveļot.
Strelīcijām der smagnēja augsne ar lapu zemes un kūdras piedevu, kam jābūt sajauktai ar krietnu devu grants un sīku oļu, jo nepieciešama liela ūdens un gaisa caurlaidība.
No sēkliņas audzēta karaliskā strelīcija uzziedēs tikai ceturtajā vai pat piektajā gadā. Savukārt sadalīts cers, kuram ir veselīgas saknes, iespējams, ar ziediem priecēs jau nākamajā gadā.