Kad pienāk pavasaris, pat pilsētniekiem rodas vēlme parušināties kaut vai pa puķu podu. Audzēt ne tikai dekoratīvus augus, bet arī ēdamas lietas, eksperimentēt un meklēt interesantus risinājumus dārziņu ierīkošanai ir teju vai modes lieta ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē.
Svarīgs ir process
"No bērnības esmu pieradusi, ka ir dārzs, un pirmā lieta, ko gribas darīt, kad pienāk pavasaris un kļūst silts, – doties rušināties pa zemi. Man nav ilūziju, ka izaugs liela raža, es to daru tikai prieka pēc, jo patīk process," saka Gundega Melberga. Jau divus gadus viņa dzīvo Nīderlandes pilsētā Roterdamā, kur studē Piet Zwart Institute mākslas pedagoģijas maģistra programmā. Gundega īrē dzīvokli Roterdamas centrā un uz balkona ir iekopusi mini dārziņu. "Galvenokārt audzēju puķes, man ir lavanda, mazās narcisītes, efejas – te tās aug visur, parkos vijoties gar kokiem –, zilie zvaniņi, mārtiņrožu krūms, kā arī dažādas puķes, kurām nezinu nosaukumu, un garšaugi. Man ir gan viengadīgi, gan daudzgadīgi augi, kas podos itin labi pārziemo. Vienu gadu mēģināju izaudzēt arī tomātus, izdiedzējot stādiņus no sēklām. Ja pietiek gaismas, augiem patīk un tie izaug labi. Man izauga dilles, baziliks, timiāns, rukola, lociņi un lapu salāti. Pagājušogad iestādīju pupas, gribēju, lai tās dekoratīvi vijas, izdevās ļoti labi, bija arī raža. Esmu mēģinājusi audzēt ķirbjus, tie ziedēja un stiepās garumā un platumā, bet bumbuļu gan nebija. Toties zemenes stāds ir ražīgs. Tā kā Nīderlandē pavasarī jau diezgan agri ir silts, savā "dārzā" sāku darboties jau martā," stāsta Gundega. Dažkārt kaut kas tiek iestādīts neplānoti, piemēram, apsakņota selerija no parastajiem veikalos nopērkamajiem seleriju kātiem, to vienkārši iespraužot augsnē un regulāri laistot. Pēc neilga laika kāts sāka lapot un kuplot. Līdzīgā veidā tika iedēstīts arī pētersīlis, kuru ziemas sezonā Gundega ienes virtuvē pārlaist vēso sezonu, bet pavasarī tas atkal dodas ārā – pētersīļi arī dārzā ir daudzgadīgi un spēj pārciest pat salu, taču ar augiem podiņos tomēr ir citādi, un, iespējams, tiem nepieciešami saudzīgāki apstākļi.
Jāplāno, lai pietiek vietas
Šogad Gundegai ir plāns iedēstīt bambusa kokus, kas aug gari un ir diezgan izturīgi, – griboties tos salikt vienā balkona stūrī, jo tie arī stiepjas garumā, ir augsti, un sanāktu siena, kas norobežotu Gundegas balkonu no kaimiņiem. "Man kā kautrīgam latvietim gribas vairāk privātuma," viņa smejas. "Gribu ieaudzēt upeņu krūmu, jo upenes Roterdamā ir grūti nopirkt, dažreiz var tikt pie jāņogām, un dažkārt eko preču veikalos var dabūt upeņu sulu. Brīnos, jo zinu, ka tepat kaimiņzemē dāņi audzē upenes, un arī klimats te ir piemērots. Iestādīšu upeņu krūmu lielā podā, un pat tad, ja neizdosies tikt pie ogām, ceru, ka vismaz lapas izaugs, izmantošu tās fermentēšanai un marinēšanai," Gundega prāto. Uz balkona ir gana daudz vietas gan augiem, gan atpūtas stūrītim, kur viņa dažkārt pavingro, un, ja izveidotu vertikālas konstrukcijas, kur nostiprināt puķu kastes un podus, varētu audzēt vēl vairāk dažādu ēdamu un dekoratīvu augu. "Esmu ievērojusi – stādot puķupodos, svarīgākais ir nevis tas, cik tie ir plati, bet gan dziļums – lai saknēm pietiek vietas," teic balkona dārziņa saimniece. Augiem podos svarīgi rūpīgi sekot līdzi mitruma režīmam un mēslošanai. Gundega izmanto slieku humusa šķīdumu.
Bruģa vietā – puķes
Gundega novērojusi, ka arī nīderlandiešiem patīk darboties dārzā, vairums to dara prieka pēc. Daudzi cilvēki uz ielām puķu podos audzē puķes, efejas, garšaugus u. c., veidojot tādas kā zaļas puķu podu un kastu saliņas. Pa vidu noliek galdiņu un krēslus, lasa grāmatas, atpūšas.
Ir arī mazdārziņi, pie kuriem grūti tikt, jo šādu teritoriju ir maz. "Ir cilvēki, kas dārzkopībai nododas nopietni, bet vairumam tas ir hobijs, vieta, kur pavadīt laiku, atpūsties. Dārzs ir vairāk kā vieta, kur komunicēt ar citiem dārzniekiem. Daudziem dārzi pieder gadiem. Nesen vienu no šādām teritorijām pašvaldība gribēja pārveidot par sporta kompleksu un sastapās ar lieliem iebildumiem," stāsta latviešu studente.
Nīderlandieši cenšas dārzus kopt, izmantojot dabiskus materiālus, dabisku mēslojumu, daudzi aizraujas ar kompostēšanu, audzē sliekas, kas veido humusu. Arī pašvaldība iedzīvotājus aicina nodarboties ar dārzkopību. Ir dažādi pašvaldību ierosināti projekti – dārzi uz ūdens, ir peldoša govju ferma un dažādas radošas iniciatīvas, bet iedzīvotāji tiek mudināti domāt vēl zaļāk un audzēt kaut vai puķes savas dzīvesvietas tuvumā. Roterdamā ietves ir noklātas ar 40x40 cm flīzēm, un iedzīvotājiem ir atļauts pie savas mājas noņemt dažas flīzes un to vietā kaut ko iestādīt. "Tas ir oficiāli atļauts, un daudzi to dara. Pērn dome pat bija izveidojusi video ar pamācību, kā to pareizi paveikt," stāsta Gundega.