“Daži cilvēki spēj dzīvot veselīgāk un viņiem ir labāka piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem nekā citiem – tādu apstākļu dēļ, kādos viņi ir dzimuši, auguši, dzīvo, strādā. Dažas grupas visā pasaulē cīnās, lai iztiktu ar nelieliem ikdienas ienākumiem, viņiem ir sliktāki mājokļa apstākļi un izglītība, mazākas nodarbinātības iespējas, lielāka dzimumu nevienlīdzība un maz vai vispār nav pieejama droša vide, tīrs ūdens un gaiss, nodrošinātība ar pārtiku un veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas noved pie nevajadzīgām ciešanām, no slimībām, no kurām var izvairīties, un priekšlaicīgas nāves. Un tas kaitē mūsu sabiedrībai un ekonomikai. To var novērst. Tāpēc mēs aicinām vadītājus nodrošināt, lai visiem būtu dzīves un darba apstākļi, kas veicina labu veselību,” pauž Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties jaunai kampaņai, kuras mērķis ir sekmēt taisnīgākas un veselīgākas pasaules veidošanu.
Paša brīva izvēle
Tomēr ne visas ar veselību saistītas likstas ir atkarīgas tikai no situācijas konkrētās valsts veselības aprūpes sistēmā. Arī paša cilvēka izdarītās izvēles dzīves laikā pat ļoti tieši ietekmē katra indivīda fizisko un garīgo veselību, un patiesībā nereti tieši personīgās izvēles un paradumi ir vieni no būtiskiem faktoriem, kas daudz vairāk ietekmē situāciju.
Nenoliedzami viena no šādām izvēlēm un paradumiem ir smēķēšana, par kuras kaitīgumu un diezgan smagajām sekām uz sabiedrības veselību tiek runāts daudz un regulāri.
Ne velti faktiski visā pasaulē valdības aizvien vairāk ieklausās ārstu un dažādu veselīga dzīvesveida atbalstītāju aicinājumos maksimāli ierobežot smēķēšanu, tostarp nosakot dažāda līmeņa ierobežojumus un pat liegumus tabakas izstrādājumu tirdzniecībai, reklamēšanai un pat lietošanai.
Šķiet, daudzi jau būs aizmirsuši, ka kādreiz teju ikvienā kafejnīcā, bārā vai nakts klubā bija atļauts smēķēt telpās, kā rezultātā teju visi iestādes apmeklētāji – neatkarīgi no tā vai paši smēķē, vai nesmēķē – bija ietīti biezos tabakas dūmos, un faktiski visi bez izņēmuma elpoja ar daudzām kaitīgām vielām piesātinātu gaisu. Tāpat atklāta smēķēšana ir izskausta arī daudzās citās ikdienas jomās un vietās, kas nozīmē, ka līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā cilvēkiem tiek dota iespēja elpot aizvien tīrāku un no tabakas dūmiem brīvu gaisu.
Kā daudzkārt uzsvēruši plaušu slimību speciālisti, smēķēšanas laikā degošās tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas vispirms nokļūst plaušās, bet pēc tam arī asinīs, kas šīs indīgās vielas izplata tālāk jau būtībā pa visu ķermeni. Lai gan daudzi smēķētāji cenšas spītīgi paši sev to neatzīt, tomēr šāda pastāvīga un brīvprātīga sava organisma piesātināšana ar dažādām veselībai un pat dzīvībai bīstamām vielām novājina gan vispārējo imūnsistēmu, gan patiesībā (pretēji apgalvojumam, ka nomierina) rada pastāvīgu stresu un nereti ir pamata iemesls visdažādākajām saslimšanām.
Niknākie smēķēšanas pretinieki pat mēdz uzsvērt, ka aktīva smēķēšana ir pielīdzināma brīvprātīgai, lēnai pašnāvībai, turklāt – ja vēl tiek smēķēts citu klātbūtnē, tas faktiski nozīmē, ka arī līdzcilvēku veselība tiek bojāta, jo arī viņiem nākas ieelpot tikpat bīstamus un indīgus cigarešu dūmus.
Kā norāda eksperti – katrā smēķēšanas reizē cigaretes dūmos esošās kancerogēnās vielas veicina tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos, vienlaikus dūmos esošā tvana gāze ievērojami samazina skābekļa daudzumu asinīs. Raksturīgākie simptomi, kas norāda uz nopietnu veselības problēmu sākšanos, ir aizdusa, biežs, pārsvarā sauss klepus, palielināts nogurums un miegainība, vai tieši pretēji - bezmiegs. Ilgstoša un regulāra smēķēšana faktiski grauj organisma imūnsistēmas aizsardzības spējas, kā dēļ pastāv nopietns risks saslimt ar smagām un hroniskām slimībām, kuru ārstēšana mēdz būt ilgstoša, turklāt ne vienmēr iespējams hroniskās saslimšanas izārstēt. Tas attiecīgi nozīmē, ka aktīviem smēķētājiem un viņu ciešākajiem līdzcilvēkiem ir garantēts risks pazemināt gan savu dzīves kvalitāti, gan iedzīvoties ļoti nopietnās veselības problēmās.
Kā liecina dažādu veselības organizāciju apkopotie dati, smēķēšana jau ilgstoši ir viens no galvenajiem plaušu vēža izraisītājiem, tieši tāpat, kā šis netikums ir iemesls saslimšanām ar astmu un virkni citu hronisku plaušu slimību. Kā norāda eksperti, ap 85% plaušu emfizēmas slimnieku ir smēķētāji. Risks saslimt ar plaušu vēzi kaislīgam smēķētājam ir desmit reizes lielāks nekā nesmēķētājam. Un tieši tāpat ir arī ar daudz bēdīgākajām sekām – arī mirstības rādītāji ar plaušu vēzi smēķētāju vidū ir vairāk nekā desmit reizes lielāka nekā nesmēķējošajiem sabiedrības locekļiem. Un kas ir paradoksāli – lai gan daļa smēķētāju kādā brīdī vēl ir gatavi atzīt, ka tieši pīpēšana ir cēlonis veselības problēmām, tad retais aizdomājas, ka lielie izdevumi par cigarešu iegādi ir diezgan būtisks faktors, kas viņus salīdzinoši biežāk ir pakļauj arī nabadzības riskam, turklāt ieslēdzas faktoru kopums - pīpmaņiem samazinās darba spējas, viņi salīdzinoši biežāk slimo, kā dēļ arī nākas tērēt daudz naudas ārstēšanās nodrošināšanai.
Atpakaļceļš nav viegls
Tikpat liela problēma kā smēķēšana kā tāda, arī mēģinājumi atmest šo netikumu nav nemaz tik viegli. Agrāk vai vēlāk tomēr saprotot, ka smēķēšana ir īpaši kaitīga, aptuveni divas trešdaļas smēķētāju mēģina atmest netikumu. Tomēr statistika ir bēdīga - tikai aptuveni 10% smēķētāju izdodas izrauties no šā netikuma skavām. Diemžēl arī mediķiem nākas atzīt, ka nereti smēķēšanas ieradums cilvēkiem ir izveidojies tik spēcīgs, ka smēķēšanu neizdodas atmest pat plaušu vēža slimniekiem ar smagu slimības gaitu, un kuru vismaz daļējas izārstēšanās vienīgais faktors nereti ir smēķēšanas atmešana.
Daudzi mediķi smēķēšanu raksturo kā nopietnu atkarības slimību un, lai no tās atbrīvotos, lielā daļā gadījumu smēķētājiem ir nepieciešama profesionāla palīdzība.
Kā viens no ceļiem kā mazināt atkarību no smēķēšanas un pilnībā no tās atbrīvoties tiek minētas dažādas tā sauktās bezdūmu alternatīvas, piemēram, e-cigaretes, vai karsējamās tabakas ierīces, kuru radīšanas pamata mērķis bijis aizstāt degšanas procesu, tādējādi mazinot smēķēšanas radīto kaitējumu sabiedrībai un savā ziņā arī videi, kas saistīts ar tabakas dedzināšanu un tās rezultātā izdalītām daudzskaitlīgām kaitīgām ķīmiskām vielām un savienojumiem, tostarp darvu, oglekļa monoksīdu un virkni citu, ko uzskata par galveno smēķēšanas izraisīto slimību cēloni. Tāpēc zinātnieki jau daudzus gadus intensīvi pēta arī cigarešu alternatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un to, vai pāreja no cigaretēm uz karsējamo tabaku tiešām var būt kā pirmais solis ceļā uz pilnīgu smēķēšanas atmešanu. Lielbritānijā veikti vairāki plaši pētījumi tieši par bezdūmu alternatīvu efektivitāti kā instrumentu cīņai pret smēķēšanu, turklāt Lielbritānijas veselības institūcijas izvirzījušas mērķi 2030. gadā šajā valstī pilnībā atbrīvoties no cigarešu dūmiem. Iespējams, tieši tādēļ bezdūmu alternatīvas Lielbritānijā kļuvušas par pašu izplatītāko instrumentu smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest teju 60% smēķētāju, kas parastās cigaretes sākotnēji aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā šis rezultāts bija jau 74%.
Vienlaikus jānorāda, ka daudzi mediķi, tostarp elpošanas ceļu slimību speciālisti norāda, ka vislabākais risinājums ir nevis aizstāt cigaretes ar bezdūmu alternatīvām, bet atmest pilnībā. Taču alternatīva tiek pieļauta kā pagaidu pārejas posms.