Īpaši augsts sēnīšu infekcijas apstiprināto gadījumu skaits bija vērojams vasarā, jo šis laiks ir īpaši labvēlīgs sēnīšu slimību izplatībai. No inficēšanās jāturpina uzmanīties arī gada aukstākajos mēnešos, jo šo slimību iespējams iegūt apmeklējot publiskas vietas, kurās pēdas vai citas ķermeņa daļas saskaras ar virsmām – peldbaseinus, pirtis, SPA kompleksus, sporta zāles u.tml.
Profesore Jeļena Storoženko atgādina, ka sēnītes veiksmīgāk vairojas tieši siltos un mitros apstākļos, kas arī skaidrojams ar augsto inficēšanās gadījumu skaitu tieši vasarā: “Vasarā cilvēki vairāk svīst, tādējādi uz ādas veidojot labvēlīgāku vidi sēnīšu pavairošanai. Tāpat siltajā sezonā tiek vilktas drēbes, kas vairāk atkailina ķermeņa daļas, radot vairāk kontakta iespēju starp cilvēka ādu un potenciāli inficētu virsmu. Rudenī, ziemā vairāk jāuzmanās, piemēram, tiem, kuri sporto telpās vai dodas peldēt baseinā, ceļo uz valstīm, kur ir silts un mitrs klimats.”
Sēnītes rosās gan kurpju veikalos, gan sporta zālēs un SPA
Profesore Jeļena Storoženko stāsta, ka sēnītes, kas visbiežāk izraisa ādas un nagu slimības, strauji vairojas mitros un siltos apstākļos. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu. Intensīvas fiziskās slodzes dēļ bieži ir novērojama pastiprināta svīšana un sviedri ir patīkama vairošanās vide sēnītēm. Var inficēties sporta zālēs staigājot ar basām kājām pa inficētu grīdu, vai pa flīzēm baseinā, vai trenažieru zālē, izmantojot vienus un tos pašus sportošanas rīkus. Arī uz tiem var būt paslēpušās ar aci neredzamās sēnītes. Kaut arī pēdējo gadu laikā gan cilvēku izpratnes līmenis, gan higiēnas pasākumu ievērošana šādās koplietošanas telpās ir krietni uzlabojusies, izslēgt inficēšanos nav iespējams.
Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” dermatoloģe Ilze Jākobsone papildina, ka risks inficēties ar sēnīšu slimībām ir, piemēram, kurpju veikalos, kur vienas kurpes piemēra daudzi, cīņu sporta zālēs, jo tiek sportots ar basām kājām, var gadīties, ka mīksto paklāju virsmas nav pietiekami dezinficētas. Tāpat jāraugās, lai no inficēšanās izvairītos, ja vingrošanas nodarbībās tiek izmantoti kopīgi lietojamie paklājiņi – ir normāli pārjautāt, vai tie pēc iepriekšējās nodarbības ir dezinficēti? Pēc dermatoloģes Ilzes Jākobsones pieredzes, sēnīšu infekcija bieži vien var attīstīties arī zem sasita kājas naga. Traumas dēļ nags var daļēji atslāņoties no gultnes, tā izveidojas iedobe, kurā savukārt rodas sēnīšu infekcija. Lai arī bērniem fizioloģisku īpašību dēļ inficēšanās iespējamība ar sēnīšu slimībām ir minimāla, tomēr ārstei reizēm ir arī mazie pacienti, kuri, piemēram, futbola treniņos atsituši nagu. Reizēm bērniem sēnīšu infekcija, kas iegūta no kaķiem vai suņiem, attīstās galvas un matu daļā. Pieaugušā vecumā, jo īpaši cilvēkiem pusmūžā un vecākiem, ādas nomaiņas cikls ir lēnāks, tāpat nagi ataug lēnāk, var būt vājāka imunitāte u.tml., līdz ar to inficēties ar sēnīšu slimībām ir vieglāk, bet ārstēšana ir ilgstošāka, norāda ārste.
Nākamajai peldsezonai jāsāk gatavoties šodien
Visbiežāk sēnīšu ierosinātas slimības izpaužas kā ādas sausums, nieze, sārtu plankumu veidošanās, ēdes gan uz ādas, gan nagiem, izsūt kāju pirkstu starpas, dzeltē un drūp kāju nagi. Sēnīšu infekcijas visbiežāk vērojamas uz kājām, bet ir arī gadījumi, kad neārstējoties, cilvēks pats aplipina savas rokas, ar ko aiztiek kājas. Cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti šīs slimības var ietekmēt arī dažādu iekšējo orgānu darbību, tādēļ “Centrālā laboratorija” aicina savlaicīgi veikt sēnīšu slimību pārbaudes. Savukārt dermatoloģes Ilzes Jākobsones ieteikums, ja vien jau ir aizdomas par sēnīšu infekciju, apmeklēt ārstu, kas arī tālāk nosaka nepieciešamās analīzes: “Kamēr cilvēki neizjūt diskomfortu, iespējamās sēnīšu infekcijas dēļ pie ārsta atnāk retais. Tomēr, jo savlaicīgāk sāk ārstēšanu, jo vieglāk sasniegt vēlamo rezultātu. Bieži vien pie ārsta atnāk pavasarī, jo tuvojas peldsezona, taču, lai nākamajā sezonā būtu veselas kājas, nagi, ārstēšanu vajadzētu sākt tagad. Katram pacientam, atkarībā no vecuma un saslimšanas, ārstēšanas ilgums ir atšķirīgs, tomēr tas var ilgt no vairākiem mēnešiem līdz gadam vai pat ilgāk!”
Var rasties nopietnas veselības komplikācijas
Ārste Ilze Jākobsone min gadījumus, kad analīzes nevar uzreiz veikt, līdz ar to arī nevar uzsākt ārstēšanas kursu – jo ir lakoti nagi vai lietoti kādi bezrecepšu medikamenti – ziedes. Kad nagi atbrīvoti no lakas, analīzes var veikt pēc divām nedēļām, tāpat šāds laiks jānogaida, ja lietotas kādas ziedes. Katra no tām kādā veidā cīnās ar sēnīšu infekciju, un analīžu rezultāti to ietekmē var nebūt precīzi, norāda dermatoloģe Ilze Jākobsone: “Veicot analīzes, mikroskopijā redzams, vai ir sēnīšu klātbūtne un pēc nedēļas varam sākt ārstēšanu. Savukārt, ja analīzes ņemam ar uzsējumu – piemēram, analīzes tiek veiktas nogrieztam nagam, tad ārsts jau saņems laboratorijas atbildes, kurās konstatētas konkrētas sēnīšu grupas, ārstēšanai var precīzāk piemeklēt medikamentus, bet jārēķinās, ka tā sāksies mēnesi pēc analīžu veikšanas.”
Tāpat ārstēšana var būt komplicētāka, ja pacients slimo ar kādām citām hroniskām slimībām, lieto kādas zāles, kuras savukārt nevar lietot vienlaicīgi ar medikamentiem, kas paredzēti sēnīšu infekciju ārstēšanai – tad tiek izrakstītas tikai ārēji lietojamas zāles, skaidro ārste. Potenciāli vieglāk inficēties un sarežģītāk ārstēties ir cukura diabēta slimniekiem. Dermatoloģe Ilze Jākobsone uzsver, ka neārstējot sēnīšu infekcijas izraisītas slimības, tās turpina attīstīties, var rasties nopietni pēdu, apakšstilbu iekaisumi u.c. komplikācijas.
Profesore Jeļena Storoženko atzīst – sēnīšu infekcijas ir ļoti izplatītas. Piekrītot dermatoloģes Ilzes Jākobsones teiktajam, profesore norāda, ka augstais pozitīvo gadījumu īpatsvars skaidrojams ar to, ka cilvēki uz pārbaudēm ierodas tad, kad jau ir simptomi, kas varētu par to liecināt. Savlaicīga diagnozes noteikšana palīdz izvēlēties efektīvāko ārstēšanas metodi, kā arī mazina potenciālo terapijas ilgumu un izmaksas.
Latvijā biežāk izplatītāko sēnīšu infekciju izraisītāji ir dermatofīti (Trichophyton sp., Microsporum sp., Epidermophyton sp.), rauga sēnītes (Candida sp.) un pelējuma sēnītes (Aspergillus sp., Penicillinum sp.). Tos var identificēt ar bakterioloģiskām – materiāla uzsējuma metode vai molekulāri bioloģiskām metodēm. Ar molekulāri bioloģiskām metodēm ļoti ātri un precīzi vienlaicīgi var noteikt 12 dažādu sēnīšu DNS klātbūtni izmeklējamā paraugā Candida albicans, Trichophyton mentagrophytes, Trichophyton interdigitale, Trichophyton rubrum, Trichophyton soudanense, Trichophyton tonsurans, Trichophyton violaceum, Microsporum canis, Microsporum audouinii, Epidermophyton floccosum, Trichophyton benhamiae, Trichophyton verrucosum.
Īpaši svarīgi veikt izmeklējama materiāla – ādas, nagu, matu – pareizo savākšanu. Vislabāk to izdarīs kvalificēts medicīnas darbinieks.