Vai jaunais bronhoskops aizstās plaušu rentgenoloģiskos izmeklējumus?
Neviena metode medicīnā nav brīnumlīdzeklis. Tāpēc bronhoskopiju nevar skatīt atrauti no plaušu rentgena, kas ir bāzes izmeklēšanas metode.
Ar autofluorescences bronhoskopa palīdzību šūnas tiek starotas ar viena noteikta viļņu garuma gaismu. Elpceļus izklājošās šūnas šo gaismu atstaro. Ja elpceļos ir sākušas attīstīties ļaundabīgas šūnas, tad bioķīmisku izmaiņu dēļ šūnas vairs gaismu neatstaro. Uz ekrāna šīs vietas izskatās kā melni plankumi. Ja rodas aizdomas par audzēja attīstību, ar jaunās aparatūras palīdzību iespējams paņemt audu daļiņas, lai tās varētu pārbaudīt jau ar mikroskopu. Tikai pēc analīžu rezultātiem ārsts var izdarīt secinājumus. Galvenais ieguvums - varam atklāt audzēju jau tad, kad tas ir tikko sācis attīstīties. Agrīna plaušu vēža diagnostika palielina iespēju to izārstēt.
Kam būtu ieteicams veikt pārbaudes?
Vislielākais risks saslimt ar plaušu vēzi ir cilvēkiem, kas aptuveni 30 gadu smēķējuši pacņu cigarešu dienā. Vēl riska grupā ir strādnieki, kuriem ilgstoši nākas strādāt ar lakām, azbestu un citām kaitīgām un kairinošām vielām, strādāt putekļainā, piesārņotā vidē. Bieži vien viņi ir arī pīpmaņi - plaušas tiek bendētas pat dubultā. Pārbaudīties vajadzētu arī hroniskajiem plaušu slimniekiem, kuriem konstatē novirzes no slimības gaitas.
Ideālai vēža profilaksei jābūt tādai, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, cilvēks reizi vai divas gadā pārbauda konkrētus orgānus. Ļaundabīgie audzēji attīstās lēnām, cilvēks tos nejūt līdz brīdim, kad rodas nopietnas saslimšanas pazīmes un ir par vēlu cerēt uz izārstēšanās iespējamību. Apsveicami, ka Latvijā sākts krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings, taču - cik ļoti daudz Latvijā ir kaislīgu smēķētāju! Neesmu ne dzirdējis, ne lasījis, ka valstī būtu izstrādāta kaut vīzija, kā turpmāk šī vēždraudes grupa varētu tikt apsekota.
Pēc starptautisko pētījumu datiem, ap 80% gadījumu plaušu vēzis ir attīstījies tieši smēķētājiem. 25% gadījumu smēķētājiem novēro arī hronisku obstruktīvo plaušu slimību, ko saīsināti dēvē par HOPS. Tā nereti beigu stadijā ir vēl mokošāka par plaušu vēzi.
Vai uz pārbaudēm jānāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu?
Jā, ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Bieži vien ārsti grēko - pacients sūdzas par sausu, kairinošu klepu, viņam tiek izrakstītas antibiotikas, taču netiek pārbaudīts, kas tieši ir izraisījis klepu.
Plaušu vēzis ir atšķirīgs no citām onkoloģiskajām saslimšanām, jo slimnieks nejūt pat niecīgākos simptomus. Plaušās izmaiņas nevar sataustīt, plaušas nesāp. Viena no iespējamajām vēža sākuma pazīmēm ir sauss klepus, bet kurš gan mūsdienās neklepo? Kad pamanām nopietnākas orgānu izmaiņas, vēzis ir jau ielaisti un nepadodas ārstēšanai. Arī operācijas iespējas ir nelielas - tikai 10% gadījumu ar operāciju palīdzību iespējams dzīvildzi pagarināt par gadiem pieciem.
Ģimenes ārstam vajadzētu atsevišķā mapītē glabāt ierakstus par tiem pacientiem, kas regulāri un ilgstoši smēķē. Viņiem reizi gadā būtu nepieciešams veikt plaušu rentgenu - it īpaši smēķējošiem vīriešiem pēc gadiem piecdesmit. Šai vecumā parasti sāk parādīties sauss klepus no rītiem, elpas trūkums.
Kāpēc, jūsuprāt, smēķētāji tik vieglprātīgi izturas pret savu veselību?
Lielākajai daļai šķiet, ka brīdinājums uz cigarešu paciņām nav nopietni vērā ņemams, jo ir taču arī sirmas večiņas, kas visu mūžu smēķējušas un vēzi nav saķērušas.
Nesen pie manis vērsās 25 gadus veca paciente ar desmit gadu ilgu smēķētājas stāžu. Viņai jau bija izmaiņas plaušās, lai gan, par laimi, onkoloģisku saslimšanu vēl neatklāju. Jaunā sieviete bija sākusi bažīties par savu veselību, jo smēķēšanas dēļ viņai bija ieildzis klepus.
Cēloņu un seku tiešu sakarību reti kurš smēķētājs saskata, jo
nav kā ar lauztu kāju - pakriti un tūdaļ arī to salauzi. Smēķēt var
5-15 gadus un nejust pārmaiņas plaušās. Taču sāciet kasīt kādu
ķermeņa vietu, dariet to vairākas dienas no vietas, un drīz vien
būsit noplēsuši ādu līdz asinīm. Tas pats ir ar smēķēšanu -
izsmēķējiet paciņu dienā 15 gadus, un dūmi sabeigs jūsu plaušas!
Lasītāja jautājums: ja esmu bieži slimojusi ar elpceļu slimībām
bērnībā un jaunībā, vai vajadzētu pārbaudīt plaušas vēlākos
gados?
Pārbaudīties vajag noteikti! Ne vienmēr jābaidās, ka varētu atklāt plaušās ļaundabīgas izmaiņas. Ir vēl arī daudzas citas plaušu saslimšanas, ko iespējams laikus ārstēt.