Dzimusi Kazahstānā, Dubaijā viņa dzīvo jau kopš 1992.gada, ir vietējās tūrisma kompānijas līdzīpašniece, bērni studē vietējā Kembridžas universitātes filiālē un runā četrās valodās — krievu, arābu, angļu un franču. Kā lielākā daļa emirātos, viņa pārvietojas ar apvidus auto. Litrs benzīna maksā aptuveni 15 santīmu.
Sapratis, ka tā vienkārši būs ātrāk, mums pretim izbrauc Amans, jauns, inteliģents sīrietis, kura pārziņā ir Burj Dubai projekta mārketings. Straujo celtniecības tempu dēļ piebrauktuves patiešām tiekot mainītas ik pēc pāris nedēļām. Pelēki putekļainā monstra pamatkonstrukcija ir pabeigta, un palikusi vairs tikai smaile. No lejas tas atgādina naglu, kas duras debesīs. Temps ir apmēram stāvs nedēļā. Vēl desmit stāvu atrodas zem zemes. Debesskrāpja īstais augstums joprojām tiek turēts noslēpumā. Izslavētā Armāni viesnīca būšot izvietota līdz 28 stāvam, un tai būšot atsevišķa ieeja. Amans lēš, ka šobrīd varētu būt pabeigti apmēram 160 stāvu. Leģendas statusu iemantojis stāsts par šeihu, kurš pirmajā projekta prezentācijā teicis: "Par zemu."
Lai arī Burj Dubai iedvesmas avots ir poētisks stāsts par sešu ziedlapiņu tuksneša rozi un tās formas harmoniju, poēzija ir pēdējā, kas ienāk prātā, raugoties būvlaukumā, kur rosība nerimst no agra rīta līdz vēlai nakts stundai. Tā pa īstam pilsēta guļot tikai no četriem līdz 6.15 rītā, sabiedriskais transports kursē visu nakti. Tiesa, makets un realitāte aiz loga joprojām atšķiras. Mākslīgā ezera vēl nav — ūdens tiks vests no līča, un pēcāk ezera uzturēšanai tiks izmantots arī apkārtējo māju kondicionēšanas iekārtu radītais kondensāts. Pagaidām nav arī pasaulē lielākās strūklakas, kura sola pārtrumpot Lasvegasas Bellagio. Nav arī 3,5 km garā Parīzes Elizejas lauku vēriena bulvāra, kurš savienos visus kompleksa rajonus, viltus vecpilsētu ieskaitot, un pa kuru kursēs tramvajs.
Iespaidīgajā būvlaukumā svaigi atvērts ir vien Dubaijas mols, kas jau pasludinājis sevi par lielāko iepirkšanās centru pasaulē un, lai upuri neapmaldītos, aprīkots ar interaktīvu sistēmu, kas mulsuma brīžos ļauj saprast, kur atrodies. Tiesa, daļa veikalu vēl tikai vērs durvis, taču, kad tas būs noticis, vieglāk būs uzskaitīt tos zīmolus, kuri te nav pārstāvēti, nekā tos, kuri ir. Un ir (būs) visi — no H&M, Gap līdzTom Ford, Chanel un Ņujorkas lielveikalam Bloomingdales. Ak, jā, un vēl akvārijs un slidotava, neskaitāmās kafejnīcas un restorāni. Lai savus upurus neizlaistu no ķetnām maksimāli ilgi, projekts radīts arhitektoniski gudri — ar veikalu "ielām" bulvāru platumā, augstiem ātrijiem, lai atšķirībā no tradicionālajiem šā žanra paraugiem te klīstošajiem nesāktu pietrūkt skābekļa.
1958.gadā šajā reģionā bija tikai viena viesnīca. 1967.gadā tika atklāta nafta. Šomēnes Apvienotie Arābu Emirāti svin 37 pastāvēšanas gadus. Paredzēts, ka līdz 2025.gadam, kad tiks realizēti patlaban dažādās attīstības stadijās esošie projekti, Dubaijas emirātā būs 3000 debesskrāpju. 2009.gada septembrī pilsētā tiks atklāts metro, kura celtniecība jau gandrīz pilnībā pabeigta. Tam būs divas līnijas, kas kopumā aptvers 70 kilometrus un 55 stacijas. Oktobrī tika atklāts Dubaijas lidostas trešais terminālis, kas līdzšinējo 36 miljonu pasažieru vietā atļaus pārvadāt 60 miljonus. Tas projektēts speciāli aviosabiedrībai Emirates Airlines, kas nesen izdarījusi lielāko pasūtījumu aviācijas vēsturē — 58 jauni pasaulē lielākie aviolaineri A380.
Dubaijas emirātā šobrīd dzīvo un strādā vairāk nekā 133 tautību cilvēki, vietējie iedzīvotāji ir tikai 18%. Vienīgais, kā šajā emirātā pagaidām nav, — laikmetīgas kultūras dzīves, bet arī tā patlaban tiek "piedzīta". Ar topošo bibliotēku un Zahas Hadidas projektēto operas un kultūras centru, kura būvlaukums jau pilnībā sagatavots celtniecībai. Kā vienu no šīs XXI gadsimta metropoles pievilkšanas spēkiem daudzi min drošības sajūtu, noziedzības te tikpat kā nav, un Dubaijā strādājošajiem ārzemniekiem katru gadu ir jāatjauno vīza. Kompromisu nav, būs nepatikšanas, būsi ārā no valsts, noskenējot acs zīlīti, — tā teikt, bez atgriešanās iespējas. Dzeltenās preses arī nav, jo privātās dzīves neaizskaramība ir svēta.
Vakaros īpaši labi var redzēt, kā ik pa minūtei gar debesskrāpjiem sēžas lidmašīnas. Pērn valsti esot apmeklējuši 6,5 miljoni viesu. Dubaijas pludmales viesnīcās ir 100% noslogojums, neraugoties uz neadekvāti augsto cenu. Līdz februārim pārpildīts ir arī bezgaumības kalngals jaunatklātais hotelis Atlantis. Lielākā viesnīca pasaulē ar 1539 istabām.
Dubaija lepojas, ka ir izpildījusi savu biznesa plānu — nebūdama ar naftu bagātākais emirāts, tā panākusi, ka vairs tikpat kā nav no naftas atkarīga. Par spīti globālajai ekonomiskajai krīzei, tūrisms te zeļ un plaukst, vienas zvaigznes viesizrādes nomaina citas, viena starptautiska konference — otru. Tāda greiza spoguļa sajūta, savā ziņā uz delnas noliktas visas tās vērtības, par kurām, izrādās, tik daudzi (arī no vecās, labās Eiropas) ir gatavi maksāt un neadekvāti pārmaksāt, — augstākais debesskrāpis, lielākā strūklaka, lielākais iepirkšanās centrs, zaļojošs golfa laukums tuksnesī, mākslīgās salas, lielākā viesnīca... Visa patērētājkultūras buķete ekstrēmā veidolā. Tik tālu nu esam! Starp citu, kaut lielai daļai vietējo iedzīvotāju, protams, pieder apartamenti prestižajās augstceltnēs, viņi tajos nedzīvo, bet tikai iegriežas. Vietējo vidū valdot uzskats, ka nav nekādas nepieciešamības censties nokļūt tuvāk Visaugstākajam, jo, kad pienāks laiks, viņš pats atnāks pakaļ.