Lietus kapāja auto stiklu, kalnu virsotnes slēpās miglā. Tie nav paši jaukākie laika apstākļi, lai pavadītu nedēļas nogali Valsas ielejā Šveicē. Taču man tobrīd bija vienalga, jo nākamās 24 stundas biju ieplānojusi pavadīt spa, kas atrodas nepilnus 200 km uz dienvidaustrumiem no Cīrihes.
Atzīšos pavisam godīgi: spa ir mana kaislība. Esmu gatava
pārciest jebko, lai tiktu ietīta Bretaņas jūraszālēs vai izbaudītu
četru roku ājurvēdisko masāžu. Šoreiz savu vājību biju apvienojusi
vēl ar vienu uzdevumu — iepazīt moderno atpūtas namu, kura autors
ir Pēters Cumtors. Šis šveiciešu arhitekts tiek cienīts
profesionāļu aprindās, lai arī viņa vārds pasaulē nav tik plaši
zināms kā Frenks Gērijs vai Normans Fosters. Turklāt arhitekts
nealkst publicitātes un vairumā gadījumu atsaka intervijas. Atradu,
ka viņš par Therme Vals ir teicis šo: "Mūsu spa nav izklaides vieta
ar pašiem jaunākajiem tehnikas brīnumiem, ūdens atrakcijām,
slīdkalniņiem un tamlīdzīgām lietām. Šī vieta dod mieru, tā ļauj
izbaudīt vannošanos, attīrīšanos un relaksāciju tās pirmatnējā
veidolā. Tā ļauj izjust ūdens un pirmatnējā akmens fizisko
kontaktu."
Simt gadu stāsts
Stāstam par to, kā Cumtors nolēma radīt arhitektūras brīnumu Šveices ielejā, kas vairāk izceļas ar piensaimniecību (tagad tikai bioloģiski tīru), ir raibs liktenis, taču laimīgas beigas. Šī vieta izceļas arī ar to, ka karstais avots ir bagāts ar kalcija sulfātu un ūdeņraža karbonātu un jau sen vilinājis ļaudis, kas vēlas uzlabot pašsajūtu un veselību. Avota apsaimniekotāji pirmo spa uzcēla jau 1893.gadā. Runā, ka peldes un vienkārša ūdens dzeršana palīdzēja pret reimatismu un migrēnām.
1970.gadā spa tika pārbūvēta, blakus uzceļot minerālūdens pakošanas rūpnīcu. (Šobrīd rūpnīca izmanto divas trešdaļas avota ūdens, 2002.gadā to pārpirka Coca-Cola). Savukārt spa Therme Vals nespēja piesaistīt plašu klientu interesi kā, piemēram, Sanktmorica un Cermate, un to savā īpašumā pārņēma kreditorbanka.
Vietējie iedzīvotāji biznesa neveiksmes dēļ nepadevās un nolēma riskēt atkal. Viņi vēlreiz nolēma pārbūvēt spa. Ierobežotie finanšu resursi liedza pilnībā nojaukt drūmās 60. un 70.gadu ēkas, tāpēc nolīgtajam arhitektam Cumtoram tika uzdots tikai pārveidot jau esošo pirtsmāju un viesnīcu.
Arhitekts nolēma likt uzsvaru uz gneisu — akmeni, kura krāsu amplitūda stiepjas no pelēkzila līdz zaļam un kura plāksnes galvenokārt izmanto vietējo ēku jumta segumā.
Cumtors eksperimentēja ar dažādiem akmens griešanas veidiem, līdz visbeidzot izmantoja 60 000 plākšņu, to vidū masīvus jumta laidienus, kuros iemontēti jumta logi, un pulētas plāksnes grīdai.
Šādi ūdeņi, tādi ūdeņi
Protams, es mēģināju nofotografēt spa, taču tas ir sarežģīts darbs. No ārpuses redzama tikai vairākus metrus augsta sēta. Uzlienot uz izliektās ēkas jumta, man izdevās dabūt kadrā āra baseinu.
Tad fotografēšanai metu mieru, devos iekšā, uzvilku pledu un iegāju garā, šaurā, tumšā gaitenī, no kura vienas sienas misiņa krāni tecina dzeramo ūdeni. Pretējā sienā ir durvis uz ģērbtuvēm, kurās iegriežas ne tikai viesnīcas viesi, bet arī, piemēram, ekskursanti, kas tikko atgriezušies no pārgājiena kalnos.
Kad gaitenis pagriežas, sasniedzama izvirzīta platforma, kas atgādina postmodernu alu kompleksu, — gluds akmens, asi stūri. Lejā var redzēt lielo basienu, kur tobrīd skūpstījās pārīši, tenkoja bariņš sieviešu un trakoja vairāki bērni. Viņu balsis, atbalsojušās akmens sienās, šķita jo īpaši skaļas.
Sākumā biju vīlusies par burzmu, taču pamazām atklāju šīs vietas noslēpumaino pievilcību. Tā vietā, lai būvētu lielus baseinus, Cumtors izvēlējies radīt mazu baseiniņu tīklu ar dažādām formām, dažādu ūdens temperatūru un knifiņiem, kurus atklāt nākas pašam.
Aiz stūra, paslēpies no lielā baseina, atrodas mazāks, kurā ir +32 grādi un kurš izgaismots no apakšas. Turpat blakus ir cits baseins ar +35 grādiem, un pa tuneli var nokļūt pirtī, kur neliela dūkšana atbalso mūziku, kas itin labi piestāvētu baznīcas ērģelēm.
Citas kāpnes uzved līdz ūdens kanālam, kas savukārt savienots ar āra baseinu. Ziemā ūdens temperatūra ir +36, vasarā — no +32 līdz +33 grādiem. Sastājušies zem lieliem misiņa krāniem, cilvēki ļauj ūdenim dauzīt muguru un kaklu, atvieglojot saspringušos muskuļus.
Vēl ir ložas ar krēsliem, saunas kārtīgai pasvīšanai un drosminiekiem arī aukstais baseins ar +14 grādu ūdeni.
Tobrīd es jau biju iemīlējusi šo spa. Pieteicos masāžai nākamajā rītā, bet pēc tās ieplānoju atkal sēdēt baseinos tik ilgi, kamēr roku un kāju pirkstu āda saraujas čokuru čokuros, un kas par to.
Grāmatā par spa izlasīju, ka senos laikos karstais avots bija rituālu vieta. Vispirms bija kārtīgi jānomazgājas, tad jāsadzeras labi daudz avota ūdens un jādodas pie miera — romieši šo procesu sauca par incubatio. Jāatzīst, ka man tas itin labi patīk. Tonakt arī es "inkubējos", paslēpusies zem biezas dūnu segas un elpojot dzestro kalnu gaisu, kas spraucās istabā pa pusatvērto logu.
Nākamajā rītā lietus bija pierimis, bet tad sāka dārdināt pērkons, kas dobji atbalsojās arī telpā, kurā es baudīju izcilu masāžu.
Pēc tam es atkal sēdēju vienā no baseiniem un ļāvu lielajām lāsēm pakšķināt uz mana pakauša. Šis dabas untums tikai paspilgtināja arhitekta Cumtora vēlmi pietuvināt mūs dabas elementiem.
www.therme-vals.ch