Viņa ar lepnumu rāda siltuma rēķinus — vairāk kā uz pusi mazākus nekā nesiltinātās kaimiņmājas iedzīvotājiem. Par spīti tam, ka nav izdevies saņemt valsts atbalstu, viņa ir pārliecināta: lēmums siltināt bija pareizs. V.Jermaka ir cīnītāja. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji sola viņai palīdzēt atgūt piektdaļu izmaksu, ko pērn paredzēja īpaša ēku siltināšanas valsts atbalsts programma.
Kāpēc tagad?
Tagad situācija ir citādāka. Kopš 14.aprīļa dots starts par ekonomikas sildīšanas stūrakmeni sauktajai Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītajai mājokļu siltināšanas programmai. Tai budžetā atvēlēti 16 miljoni latu, atbalstu valdība grib palielināt līdz 65 miljoniem latu, taču galīgā lemumu vēl nav, jo ir šaubas vai mājokļu īpašnieki spēs naudu apgūt.
Jaunā atbalsta programma nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju siltināšana, piesakot to ES fondu atbalstam, izmaksā uz pusi lētāk, jo 50% izmaksu pēc siltināšanas īstenošanas atmaksā. Lētāku siltināšanu darījusi arī būvniecības cenu krišanās. Tas samazina izdevumus un ieguvums, mazākos rēķinos, ir taustāmāks. Pēc speciālistu aplēsēm, siltuma rēķins un kredīta maksājums pēc renovācijas, īstenojot to ar ES fondu atbalstu, ir mazāks nekā rēķins par siltumu pirms renovācijas. Eksperti, uzsver: šis ir īstais laiks ķerties klāt siltināšanai.
Tieši izdevīgumam būtu jākalpo par dzinuli mājokļu siltināšanai. Tomēr,
sprādziens nav noticis. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts
aģentūrā (BEMA), kas administrē šo programmu, projektu kaudzes
nekrājas. Pirmajās divās kārtās iesniegti vien 30 projekti. BEMA
direktors Valdis Blome uzskata, ka process iekustēsies, kad būs
īstenoti pirmie atbalstu saņēmušie projekti, kad iedzīvotāji redzēs, ka
siltinātajā kaimiņmājā rēķini, kopā ar kredīta maksājumu, ir mazāki.
Arī ekonomikas ministrs
Kur problēmas?
Galveno iemeslu, kāpēc siltināšana startējusi kūtri, speciālisti redz
dzīvokļu īpašniekos, kuru vairākuma (51%) lēmums dod startu
siltināšanai. "Cilvēki šobrīd baidās. Viņi nezina, kas notiks ar dzīvi,
kas notiks ar darbu. Viņi baidās ņemt kredītu mājokļu siltināšanai,
viņi netic, ka tas dod efektu, atmaksājas un siltināšana nevar
iekustēties," vērtē Dzīvokļu īpašnieku savienības vadītāja, Mājokļu
attīstības konsultatīvās padomes priekšsēde Laimdota Šnīdere. Viņa
atzīst: ES fondu programmas atbalsts mājokļu siltināšanai ir
pievilcīgs, turklāt būvniecības cenu kritums to ir padarījis vēl
interesantāku, tāpēc "tagad visiem kopā jāizdomā, kā šo programmu
paraut vaļā, lai iedrošinātu dzīvokļu īpašniekus." Līdzīgs vērtējums ir
arī EM un BEMA amatpersonām, banku un būvnieku pārstāvjiem.
Blakus nedrošibai problēma ir arī dzīvokļu īpašnieku, īpaši lielo mājās, nespēja panākt vairākuma īpašnieku atbalstu. Taču diskusiju par šīs prasības atcelšanu nav. Aptaujātas vadošās bankas noraida, ka problēma ir kredītu piejamība. Kredīti siltināšanai tiekot doti. Nodrošinājums ir maksājumi par apsaimniekošanu, dzīvokļi bankā nav jāieķīlā.
Vai, redzot, ka interese ir maza, valdība var izšķirties par atbalsta palielināšanu? A.Kampars saka, ka nē. Tik liels atbalsts, sedzot 50% izmaksu kā Latvijā, neesot ne Igaunijā, ne Lietuvā. Cilvēkiem esot jāatmet pasivitāte un jāsaprotot, ka "siltināšana ir viņu labā, ka tā būs viņu dzīves komforta uzlabošana, pieaugs viņu īpašumu vērtība, saruks rēķini par apkuri."
***
Apsaimniekotājs: iedzīvotājus pārliecina aprēķini, ka dārgāk nebūs
Ir jāpierāda ar rēķiniem. Tas iedarbojas. Ja mājas iedzīvotājiem var parādīt, ka pēc kompleksās ēkas siltināšanas viņu rēķins par apkuri būs mazāks vai vismaz nebūs lielāks par to, cik viņi maksā pašlaik, tad atbalstu mājokļa siltināšanai var panākt. Tā par savu dzīvokļu īpašnieku pārliecināšanas pieredzi saka pašvaldības uzņēmuma Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Ojārs Svētiņš.
Šis uzņēmums ir pirmais ES fondu atbalstam pieteiktā mājokļu siltināšanas projekta iesniedzējs. O.Svētiņš uzskata, ka šī programma sniedz būtisku atbalstu. Tikai viņa skatījumā, lai vēl vairāk stimulētu ēku siltināšanu, valsts varētu radīt mehānismu, kas atvieglotu renovācijas īstenošanai nepieciešamā kredīta maksājumu, ierobežojot kredīta maksimālās procentu likmes. Noteikto atbalsta intensitāti — 50% izdevumu atmaksu — viņš uzskata par pietiekami pievilcīgu risinājumu, kas ļauj nodrošināt, lai ēkas apsaimniekošanas (kopā ar kredīta maksājumu) un apkures izmaksas pēc renovācijas nebūtu lielākas kā pirms tās.
Māja, kura kļuvusi par pirmo ES atbalstam pieteikto projektu, nav liela. Tā ir trīsstāvu ēka ar 35 dzīvokļiem. Tai paredzēta kompleksa siltināšana. Pēc apsaimniekotāja aprēķiniem, īstenojot siltināšanu ar ES fondu atbalstu, tēriņi par apkuri saruks apmēram uz pusi, maksājums par dzīvokli gan nebūs uz pusi mazāks, jo jārēķinās ar kredīta izmaksām, to paredzēts ņemt uz 12 gadiem. Apsaimniekotājs aplēsis, ka ietaupījums būs.
Proti, tagad šīs mājas iedzīvotāji ik mēnesi par apsaimniekošanu maksā 40 santīmu par m2, vidējā maksa par siltumu 2007./2008.gada sezonā bijusi ap 68 santīmiem m2, tādējādi kopējais maksājums veidojis ap 1,08 santīmus par m2. Šosezon apkures izmaksas bijušas krietni dārgākas. Pēc apsaimniekotāja aplēsēm, pēc siltināšanas maksa par apkuri veidos ap 32 santīmiem par m2, savukārt maksa par apsaimniekošanu līdz ar kredīta maksājumu pieaugs par 18 santīmiem un veidos 58 santīmus par m2. Tādējādi kopējās dzīvokļa izmaksas ziemas sezonā būs 90 santīmu par m2. O.Svētiņš pieļauj, ka ekonomija var būt vēl lielāka.
VNĪ apsaimnieko 15 mājas, ES fondu programmai pieteiks 13. Viņš saka, ka projektu iesniegšanas birokrātiju vēl varētu mazināt, taču kopumā neesot tik sarežģīti.
***
ES fondu atbalstītā mājokļu siltināšanas programma
Programma paredzēta daudzdzīvokļu ēku siltināšanai, ietverot kompleksu renovāciju, tās skaitā siltummezglu izbūvi, bēniņu, jumta, pagraba telpu, kāpņu telpu, sienu siltināšanu, logu, durvju maiņu, fasādes atjaunošanu
Atbalstu saņēmušajiem projektiem tiek atmaksāta puse izdevumu pēc tam, kad siltināšana pabeigta
Maksimālais izmaksu apjoms, ko sedz no ES fondiem, nevar pārsniegt Ls 100 000. Iespējams, tas tiks atcelts
Renovācijai var ņemt kredītu bankā, tā termiņš var būt pat līdz 15 gadiem. Kredīta maksājumu sadala uz dzīvokļu īpašniekiem, maksā ik mēnesi, pie rēķina pieskaitot ar kredītu saistītos izdevumus
Programmai var pieteikt privatizētas daudzdzīvokļu mājas, vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20% dzīvokļu
Lai īstenotu siltināšanu, tam jāpiekrīt 51% daudzdzīvokļu mājas īpašnieku
Jāsagatavo projekta pieteikums, ar tam nepieciešamajiem dokumentiem var iepazīties BEMA mājaslapā, projekta sagatavošanu var pasūtīt firmām, kas ar to nodarbojas, to var sagatavot arī pašu spēkiem
Projektu var iesniegt mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis, tas var būt gan ēkas apsaimniekotājs, kooperatīva pārvaldnieks
Siltināšanai jānodrošina vismaz 20% energoefektivitāte, praksē siltuma ietaupījums var būt lielāks, pārsniegt pat 50%. Jo lielāka energoefektivitāte, jo mazāki rēķini par siltumu