Kad Kaija Gertnere - Ozola ieraudzīja summu, ko būvfirma prasa par mājas celtniecību, viņa kļuva domīga. Skaidrs, ka celt māju patlaban ir dārgi. Skaidrs, ka labas lietas maksā, taču nebija pārliecības, ka darbs tiks paveikts kvalitatīvi. Kaija un viņas vīrs Harijs izlēma speciālistus meklēt paši un uzņemties būvuzrauga amatu. Kopš augusta piedzīvojumu viņiem nav trūcis - darbinieki rotēja un meistari bija jāmeklē gluži kā pasakās, aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem.
Jāskatās pār plecu
Baldoni par mājvietu Kaija un Harijs izvēlējās pirms pāris gadiem, kad saprata - stiept bērnu ratiņus uz Rīgas centra dzīvokļa sesto stāvu nebūs viegli. Pašu spēkiem mājai Baldonē tika nomainīti logi, ūdens un apkures sistēma. Harijam tas grūtības nesagādāja, jo no bērnības viņš palīdzēja tēvam, būvniecības kompānijas īpašniekam Ziemeļamerikā. Tomēr tik daudz laika, lai uzceltu mājas piebūvi Harijam nebija. Tika izlemts, ka to darīs būvfirma. Ieraugot firmu piedāvātos izcenojumus, Ozoli saprata, ka labāk strādniekus meklēt pašiem. Zinot, cik zema kvalitāte patlaban ir būvniecībā, riskēt negribējās. Kaija palīdzību lūdza brālim Vilnim, būvniecības meistaram, kurš tobrīd dzīvoja Lielbritānijā. Viņš piekrita. Augustā tika izrakta bedre, lieti pamati un turpinājās būvkomandas komplektēšana. Kaija smej, ka strādnieku piesaistīšana bijusi kā laimes spēle. Redzēdami, ka top māja, baldonieši klauvēja pie durvīm un pieteicās strādāt. Ne visi spēja. Daži nedēļu nostrādāja un pazuda - par nopelnīto iegādājās alkoholu. Vienu dienu bija septiņi strādnieki, citu - neviena. Galvenā problēma - trūkst cilvēku ar labām rokām un prātu. Patīkami esot bijuši gadījumi, kad cilvēks ir darbā ieinteresēts un pajautā: varbūt vajag darīt šādi, varbūt labāk tā?
Ja vēlaties dalīties savā pieredzē par mājokļa remontu vai būvniecību, rakstiet mums: [email protected] vai Mājoklim, Mūkusalas ielā 15, Rīga LV 1004«Jānis, Jānis, Elmārs…» Kaija uz pirkstiem skaita cilvēkus, kuri aizrotējuši. Sanāk ap desmit. Harijs ar zīmuli pierakstījis uz sienas darāmos darbus un novēršamās kļūdas, lai strādnieki neaizmirst izlabot. Kāds stūris līdzinās Gūtmaņa alai. «Kur ir signalizācijas vadi?» vēsta uzraksts. Strādnieki esot aizmirsuši izvilkt vadus pirms reģipša ielikšanas. Kaija gan saka - ja godīgi, tad Harijs nepateica to izdarīt un strādnieki neiedomājās par tādu lietu - tātad vaina arī bija mūsos. Dažviet nācās reģipsi cilāt otrreiz. «Ar mājas celtniecību ir kā ar bērna audzināšanu. Jātur cieši pie saknēm un jāseko līdzi soli pa solim,» stāsta Kaija, kura patlaban dzīvo mājās un audzina divas meitiņas.
Strādnieku darbs vērots pār plecu, jo citādi tikušas pieļautas kļūdas. Kādu dienu Harijs pārbaudījis reģipša skrūves - nācies lielu daļu piegriezt. Kaija pat negrib domāt, kā būtu, ja vīrs un brālis nebūtu zinoši būvniecībā. «No otras puses,» Kaija saka: «šie strādnieki, pa lielākai daļai nav profesionāli celtnieki, tādēļ gribas viņus arī aizstāvēt. Man vīra un brāļa vadībā viņu savu paveica normālā līmenī.
Viļa darbi
Kad brālis aizbrauca, nācās meklēt komandu, kas veiks iekšdarbus. Par 400 kvadrātmetru dzīvojamās platības špahtelēšanu, ieskaitot izejmateriālus, kāda firma prasīja 13 000 latu. Darba ilgums - 3 mēneši. «Un nebija pārliecības par darba kvalitāti - ka sienas neplaisās. Mēs to nevarējām atļauties.» Vīrs atcerējies ģimenes draugu Vili, kurš ir profesionāls špahtelētājs. Bet diez vai viņš būs ar mieru braukt šurp no Kanādas? Tomēr.
«Telefonzvans mani nedaudz izbrīnīja, taču uzaicinājums bija laikā - Kanādā tobrīd nebija pati aktīvākā būvniecības sezona,» latviski stāsta Vilis, rūpīgi ar ķelli līdzinādams biezu masu. Ar būvniecību viņš nodarbojas 15 gadus. Baldonē viņš ieradās Lieldienās, un lielākā daļa darba jau ir padarīta. Sienas nošpahtelētas plānā kārtiņā, gludas un glaunas. Gaisā nevirmo būvniecības putekļu smogs, gaiss nav spiedīgs un mitrs. Kaija skaidro, ka izveidota laba ventilācija, un Vilis neaizraujas ar biezu špahteļa slāni. Uz uzslavām Vilis vien pasmaida. «Man te patīk. Skaista vieta, ar baznīcu aiz loga. Latvijā esmu trešoreiz, mani radi dzīvo netālu, tā kā apvienoju ciemošanos ar darbu,» Vilis teic, ka neesot paspējis iepazīt Latvijas būvniecību, taču redzējis kādas televīzijas sižetu, kur cilvēki sūdzas par plaisām, kas radušās gadu pēc ievākšanās jaunā mājā. «Nu tas nav normāli. Jā, arī Ziemeļamerikā būvē strauji un gadās plaisas, taču ne tik ātri,» vērtē Vilis. Kaija piekrīt. Tam nevajadzētu notikt, taču cilvēki ir pieraduši pie būvfirmu muļķīgiem attaisnojumiem, kurus pieņem kā faktus.
Vai tiešām lētāk izmaksā speciālists no Kanādas? «Jā. Pat trīs reizes lētāk nekā vietējās firmas piedāvāja. Šokējoši, ka viens cilvēks paveica to, ko būvfirmas solīja izpildīt ar sešu cilvēku brigādi un divas reizes īsākā laika posmā. Sirdsmiers, kvalitāte un drošība atsver jebko,» teic Kaija. Jūnija beigās ģimene cer ievākties jaunajā mājā. Ja būvlietās stratēģiska teikšana būs mazajai Selgai, visas mājas sienas būs rozā.