Tie palīdz ar mazāku piepūli panākt to pašu vai pat labāku rezultātu, nekā iztiekot bez tiem. Tomēr, šādi dzenoties pakaļ labumam, esam aizmirsuši par vidi, kurā paši dzīvojam. Mūsu ķīmija iznīcina ne tikai sliktos kaitēkļus, bet dara to pašu arī ar augiem vajadzīgiem mikroorganismiem, kukaiņiem un putniem. Ja ķīmija nogalina šīs dzīvās būtnes, tad ko tā dara ar cilvēku, jo, galu galā, šīs vielas jau nekur nepazūd. Tās paliek vīnogās un ar vīnu nonāk mūsu organismā, uzskata bioloģiskās vīnkopības piekritēji. Protams, var atsaukties uz dažādām normām, kuru robežās lietojot ķīmiju nekas netiek sagandēts. Bet piekritīsiet, ka vislabākais veids, kā to nepārkāpt, ir vispār nelietot neko. Tomēr manis teiktais nebūt nenozīmē, ka visi pārējie vīndari būtu pelnījuši nosodījumu. Nebūt nē. Mēs dzīvojam modernā pasaulē, kur visu nosaka piedāvājums - pieprasījums un, protams, cena. Ja kāds par tīru produktu ir gatavs maksāt vairāk, tad kāpēc gan to nepiedāvāt. Arī bioloģiskā lauksaimniecība tāds pats bizness vien ir. Šī mode nav pagājusi garām arī vīniem. Jau kādu laiku arī mūsu veikalu plauktos ir nopērkami bioloģiskie jeb organiskie vīni. Tiesa gan, pēc tiem pagaidām vēl ir samērā neliels pieprasījums.
Kas tad ir bioloģiskais jeb organiskais vīns? Nevajag iedomāties, ka tie top kaut kādā primitīvā veidā. Sula tāpat tiek spiesta ar presi, nevis pēc zemnieku metodes - ar kājām. Vīns raudzēts metāla tvertnēs ar temperatūras kontroli, nevis ar lielu karoti apmaisīts koka mucās. Arī šie vīni satur sulfītus, kas rodas ražošanas procesā, dezinfekcijā izmantojot dabā sastopamu sēra savienojumu. Man liekas, ka to var salīdzināt ar mājas ievārījumu, kas gatavots no paša dārziņā augušām, tīrām ogām, iepildīts burkā, kas mazgāta ar trauku mazgājamo līdzekli. Vai tāpēc šis ievārījums nebūs bioloģiski tīrs?
Organisko vīnu ražo no vīnogām, kuru audzēšanā netiek izmantota ķīmija. Visu panāk ar dabīgām metodēm. Stimulējot kaitēkļu dabisko ienaidnieku vairošanos un veicinot vīnogulājiem labvēlīgu augu augšanu. Tipisks piemērs ir putnu būru izvietošana vīnogulājos. Otrs svarīgs nosacījums ir vīna ražošanas process. Tajā nedrīkst izmantot sintētiskas piedevas vai sintētisko raugu, kā arī netiek pieļauta pārmērīga manipulācija ar dzērienu. Lai to panāktu ir jāiegulda daudz lielāks darbs, strādājot vīna dārzos. Ja tradicionālo vīnu gadījumā vīnogu audzēšanā pieļautās kļūdas ir iespējams notušēt ražošanas procesā, tad organisko vīnu gadījumā tas viss vēlāk būs jūtams garšā. Tomēr tieši šādā veidā tapušajos vīnos būs daudz spēcīgāk jūtama konkrētas vietas, katra konkrētā vīnogulāja īpatnības.
Cono Sur Organic Pint Noir 2007, kas veikalos maksā ap Ls 6,5. Nācis no Čīles, kas ir viena no līderēm organisko vīnu ražošanas apjumu ziņā. Tas ir loģiski, jo līdzīgi kā Latvijā arī šeit rūpniecība nav paspējusi visu sagandēt. Līdz šim Čīles vīni no Pinot Noir vīnogām man nav patikuši. Tie bija pārāk blāvi vai primitīvi. Šis ir pilnīgs pretstats. Spēcīgs, intensīvs, ar sarežģītu garšas uzbūvi. Aromātā avenes, ķirši un kaut kas no zemes vai pat kūtsmēsliem. Citu šādas kvalitātes Pinot Noir vīnogu vīnu par šādu cenu būs grūti atrast.
Daudzu lielveikalu plauktos būs atrodams arī Tarapac? Natura Plus 2007, kas veikalos maksā ap Ls 7. Arī šis ir klasiskā Bordo stilā darinātais Čīles vīns, kura pamatā ir Cabernet Sauvignon un Cabernet Franc vīnogas. Arī šis vīns ir izdevies lielisks ar bagātīgiem, koncentrētiem tumšiem augļiem, mellenēm un garšvielām. Pēcgaršā pavīd arī kaut kas no tumšās šokolādes.
***
Cono Sur Organic Pinot Noir 2007; Tarapaca Natura Plus 2007
Kāpēc iesaka/īss raksturojums Bioloģiskais vīns; Bioloģiskais vīns
Cena Ls 6,5; Ls 7
Valsts Čīle; Čīle
Reģions Casablanca; Maipo
Vīna darītava Cono Sur; Tarapaca