Tieši to ES tiecas veicināt ar Eiropas Zaļās galvaspilsētas nosaukumu. Šī balva, kas piešķir tiesības gadu paturēt "zaļās pilsētas" nosaukumu, veicina ekoloģisku dzīvesveidu pilsētās un uzteic vietējo pašvaldību pūles risināt vides problēmas. "Es ceru, ka goda nosaukuma piešķiršana stimulēs pašvaldības uzlabot pilsētnieku dzīves apstākļus. Daudzas pilsētas jau patlaban aktīvi pilnveido vides aizsardzību savā teritorijā. Esmu pārliecināts, ka konkurss motivēs arī pārējās sekot šai priekšzīmei," sacīja ES vides komisārs Stavross Dimass. Stokholma, kas kļūs par Eiropas Zaļo galvaspilsētu 2010.gadā, šo nosaukumu izpelnījās, pateicoties plašajai dzīves kvalitātes uzlabošanas programmai, kas paredz ūdens attīrīšanas, trokšņa līmeņa samazināšanas pasākumus, maksājumu sistēmu, lai mazinātu pilsētas satiksmi, un vairāk atpūtas zonu, tādu kā pludmales. Savukārt 2011.gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Hamburga, kur dzīvo 1,8 miljoni cilvēku, lepojas ar izcilu gaisa kvalitāti. Tomēr šajā gadījumā tā izpelnījās atzinību par enerģijas taupības pasākumiem sabiedriskajās ēkās. Jāpiebilst, ka kopumā uz Eiropas Zaļās pilsētas nosaukumu pretendēja 35 pilsētas. Tajā skaitā – Amsterdama, Bristole, Kopenhāgena, Freiburga, Minstere un Oslo.
Pirmā Zaļā galvaspilsēta – Stokholma
Stokholmai un Hamburgai pirmajām piešķirts "zaļo pilsētu" nosaukums, informē europa.eu. Patlaban, kad 74 procenti Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīvo lielpilsētās un pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, ir nepieredzēti asa vajadzība pēc "tīras" un ilgtspējīgas pilsētu attīstības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.