Tāpēc daudzas slimības, piemēram, plaušu karsonis, nākotnē var atkal kļūt nāvējošas. Lai brīdinātu par bīstamajām sekām, ko izraisa antibiotiku nepamatota lietošana, Eiropā šonedēļ atzīmēja Antibiotiku dienu. Vai arī jau Latvijā bakteriālas infekcijas vairs nepadodas ārstēšanai?
Par laimi, pie mums baktēriju noturība jeb rezistence pret antibiotikām vēl nav tik izteikta. Taču mikrobi ceļo - mēs staigājam kā pa mīnētu lauku. Tipisks piemērs pirms pāris gadiem bija zeltainais stafilokoks jeb MRSA baktērija, kas atkļuva arī līdz Latvijai. Patlaban to izdevies ierobežot. Toties nāk jauni mikrobi - pat veselās ķēdēs, vēl izturīgāki un bīstamāki par MRSA. Vācijā un Skandināvijā situācija šobrīd ir labāka nekā Eiropas dienvidos un Lielbritānijā. Toties ASV tā jau kļuvusi kritiska. Latvijā par baktēriju rezistenci sākam runāt laikā, kad situācija vēl ir stabila.
Kā šo kampaņu uztver farmācijas kompānijas, kas ražo antibiotikas?
Farmācijas kompānijas ar mārketinga pasākumiem tiešām veicinājušas antibiotiku lietošanu. Taču ar farmāciju saistītas arī lielas cerības. Gaidām jaunas antibiotikas, kas spēs stāties pretī rezistentajiem mikrobiem. Antibiotiku ražošanas bizness ir dārgs un nav nemaz tik cerīgs. Lielākā daļa jauno zāļu ir vai nu toksiskas, vai arī pret tām ātri attīstās rezistence.
Liela loma ir valsts spējā ierobežot farmācijas agresīvo mārketingu. Mēs pārāk strauji reģistrējam un ieviešam jaunas zāles, tostarp arī antibiotikas, kas, piemēram, Zviedrijā vai Dānijā netiks lietotas vēl tuvākos gadus.
Kā ģimenes ārsts spēj atšķirt, kad slimniekam, īpaši bērnam, ir vīrusu, kad baktēriju infekcija?
Ja vēl tas notiek mājas vizītē, kad ap bērnu ir satrauktie
radinieki… Daudzās Eiropas valstīs ārsti no mājas vizītēm ir
atteikušies, jo šādos apstākļos nevar pieņemt adekvātus lēmumus.
Taču nedramatizēsim. Gan pieredzējis ārsts pratīs noteikt
saslimšanas cēloni. Bērniem lielākoties saslimšanas izraisa vīrusi,
daudz retāk - baktērijas.
Vai jūs nebaida, ka cilvēki sāks atteikties no antibiotikām arī
tad, kad tās būs pamatoti nepieciešamas?
Antibiotikas nav sliktas, tās ir labas zāles, kas palīdzējušas miljoniem. Jā, arī es vienubrīd bažījos, kā kampaņa varētu iederēties Latvijā, kur daudzi uzticas alternatīvajai, nevis tradicionālajai medicīnai. Baidot ar antibiotikām, uzticība varētu mazināties vēl. Francijā pēc plašās TV kampaņas antibiotiku lietošana samazinājās vairāk nekā par 20%.
Uzskatu, ka visvairāk mums pietrūkst ārsta skaidrojuma pacientam, kāpēc tiek izrakstītas konkrētās zāles. Antibiotikas ir recepšu medikaments. Līdz šim bija ierasts, ka ārsta rekomendācijas nevis jāapšauba, bet jāpilda. Ja nerodas uzticība, jāiet pie cita. Arī zināšanu par savu un bērnu veselību nekad nevar būt par daudz. Citviet Eiropā mammas ir ļoti izglītotas. Viņām tiek skaidrots, kā atšķirt vīrusu saslimšanas no bakteriālām; pēc kādām pazīmem atšķirt, vai bērns jāved pie ārsta, vai mamma pati var tikt galā. Zviedrijā, kur jau 20 gadu tas tiek skaidrots, izpratne par antibiotikām ir apbrīnojama, tajā pašā laikā ASV tās nav vispār.
Lasītāju jautājumi. Mana meita bērnudārzā uzreiz tiek pie iesnām, kam tūliņ seko auss iekaisums. Ārsts ieteica profilaktiski lietot mazas antibiotiku devas visu ziemu.
Nezinot bērnu, grūti komentēt. Ja nu tas ir bijis strutains,
recidivējošs vidusauss iekaisums? Daudzviet vidusauss iekaisumu ar
antibiotikām vairs neārstē, ir citi medikamenti, vakcīnas. Taču ir
slimnieki, kuriem tiešām antibiotikas jālieto ilgstoši vai pat visu
mūžu.
Mana ģimenes ārste pret antibiotikām ir ļoti piesardzīga. Taču, kad
man bija angīna, uzreiz izrakstīja. Teica - pret mūsdienu slimībām
jācīnās ar mūsdienu zālēm. Vai tiešām?
Pret angīnu tiešām jāizturas ļoti nopietni, jo visbiežāk to izraisa streptokoki, kas var izraisīt arī reimatismu un citas smagas kaites. Nereti angīnas ārstēšanai antibiotikas jālieto desmit dienu. Taču angīnu, ko izraisījis streptokoks, var uzveikt arī ar vienkāršākajiem penicilīnu grupas medikamentiem, nevajag plaša spektra iedarbības antibiotikas.
Manuprāt, padomju laikā antibiotikas lietoja daudz vairāk. Man ir slikta redze un, guļot Bērnu slimnīcas acu nodaļā, vienmēr špricēja penicilīnu, lai gan nekādu infekciju nebija.
Negribu piekrist. Padomju laikos varbūt vairākas reizes dienā injicēja penicilīnu, lai sasniegtu vajadzīgo dienas devu, kuru mūsdienās var ieņemt vienas tabletes veidā. Tāpēc šķiet, ka tās tiek lietotas mazāk.
Vai ir kaitīgākas un nekaitīgākas antibiotikas?
Protams, ir toksiskākas antibiotikas, bet tās biežāk lieto slimnīcās. Par kaitīgām var uzskatīt arī tās, kuras veicina mikrobu rezistenci, tāpēc par labvēlīgākiem uzskatāmi penicilīnu grupas preparāti. Skandināvijā visbiežāk lietotais antibiotiķis vēl arvien ir penicilīns.
Kāpēc dažās Eiropas valstīs un arī pie mums ārsti vairāk izraksta jaunās plaša spektra iedarbības antibiotikas, ir pētījuma vērts jautājums. Vai mediķus tā izvēlēties mudina rezistences neapzināšanās, farmāciju kompāniju mārketings? Varbūt pacienti paši pieprasa jaunākos un dārgākos medikamentus.