Man pašai līdz šim veicies - dakterus daudz biežāk esmu apmeklējusi kā žurnāliste, nevis paciente. Tādēļ, visticamāk, "līdz kaulam" neesmu izbaudījusi mūsu valsts garantēto medicīnu. Taču arī tad, kad esmu gājusi ārstēties, esmu uzklausīta un man ir palīdzēts. Nejauku attieksmi nācies piedzīvot no medicīnas iestāžu zemākā personāla.
Piemēram, Onkoloģijas centrs. Esmu ieradusies uz interviju, taču norunātajā laikā un kabinetā intervējamā nav. Durvis ciet! Toties rosība ir aiz līdzās esošajām durvīm ar uzrakstu "Virsmāsa". Veru vaļā, varbūt zinās, kur mans dakteris? Paspēju vien ievērot, ka telpā trīs "Bokas jaunkundzes" dzer kafiju, kad pār mani sāka gāzties vārdu plūdi: ejiet ārā, nepiederošiem te ieeja aizliegta, vai nesaprotat, ka traucējat strādāt! Apcērtos un aizeju. Kas man, tikai nenotikusi intervija! Bet tiklab manā vietā varēja būt kāds cilvēks, kas tikko uzzinājis savu diagnozi. Samulsis un Onkoloģijas centra gaiteņos nomaldījies.
Bērnu slimnīca, jauna gada sākums, janvāra pirmās dienas. Reģistratūrā rindā pirms manis stāv sieviete ar puišeli. Noklausos sarunu. Reģistratore: "Te jūsu kartīte. Par vizīti pie daktera jāmaksā Ls 14." Apmeklētāja: "Mums ir ģimenes ārstes nosūtījums!" "Tas jums izrakstīts pagājušajā gadā. Jaunā gadā vajadzēja paņemt jaunu nosūtījumu," reģistratores balsī salta uzvarētājas intonācija. Sieviete sagumst. Tālu braukusi. Dzirdu, kā ar savu puišeli rēķina, vai izdevīgāk braukt mājās pēc jauna nosūtījuma, tad vēlreiz maksāt par jaunām autobusa biļetēm vai uzreiz tos Ls 14. Es savukārt domāju - kāpēc cilvēki ir jāpazemo, kāpēc, jau pierakstot vizītē pie ārsta, sieviete netika brīdināta?
Es Bērnu slimnīcā kārtoju papīrus meitas operācijai. Jāoperē kājas pirkstiem nadziņi. Problēma nav akūta, tāpēc jāgaida rindā, līdz būs brīva vieta. Ar dakteri sarunājam, ka ik pa laikam viņai piezvanīšu. Zvanu. Nodaļa pārpildīta, gripas epidēmija, atkal pārpildīta, dakterei atvaļinājums. Tā paiet gads un divi mēneši. Beidzot vieta ir atbrīvojusies. Slimnīcā meita tiek uzņemta pirmdienas pusdienlaikā. Operācija būs pilnā narkozē. Jautāju, kad? "Vēl nezinām. Varbūt ceturtdien, varbūt piektdien. Tas atkarīgs, cik noslogots būs anesteziologs citās nodaļās." Veselu nedēļu meita slimnīcā nīkst tāpat vien. Gaida anesteziologu. Ārsti tagad var teikt, ka jaucos viņu kompetencē, bet es no nodaļas personāla saprotamu atbildi, kāpēc nedēļa ir jāguļ slimnīcā tāpat vien, tērējot dārgo valsts naudu medicīnai un nevajadzīgi aizņemot gultu, nesaņēmu.
***
Kāda ir jūsu pieredze ar ārstiem?
1. Vai uzticaties savam ģimenes ārstam, zobārstam, jebkuram citam ārstam, ko nākas apmeklēt?
2. Vai ārsti jums velta tik daudz laika un uzmanības, ka, izejot no kabineta, jūs varat teikt - esat saņēmis labu ārstēšanu, visu informāciju par savu kaiti un ārstēšanās iespējām?
3. Vai ārsti liek manīt, ka gaida no jums "aploksnes", un viņu attieksme mainās, kad pie "aploksnes" tikuši?
4. Gaidām šajā diskusijā arī ārstu un medmāsu viedokļus, jo gribam zināt, kāda tā bilde izskatās no "ierakumu otras puses".
FRakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga LV 1004 ar norādi Privātā dzīve