Brīva vieta diženiem, vareniem

Esa serie es kawaii ^^ Me puegrnto que9 tal sere1 el manga.Por cierto los especiales son rulz XD Ojale1 fueran me1s largos :/Saludos Doc, y gracias por toda la molestia de subir los capis.

that shimmer in the dntsaice. a0 Their latest release is a free digital single available from EardrumsPop.a0a0 If you like these tunes I strongly urge you to head over to their Soundcloud page to stream

Kopumc481 piekrc4abu, bet pac493dinc481t aitas, tc481 lai kc481posts arc4ab vc493l paliktu laukc481. ? Jau pac5a1laik liela sedaibrc4abbas dac4bca ne aitas algc481 sac586em mazc481k nekc481 pesnsionc481ri. Ja lielc481kc481 pensionc481ru dac4bca sac586em ap 160 Ls mc493nesc4ab, tad lauku skolotc481ji sac586em tikpat vai krietni mazc481k. Medmc481sc481m u.c. profesiju pc481rstc481vjiem situc481ciju ir tikpat trac4a3iska, bet kc481di bc5abtu rec481li risinc481jumi? Ar dzimstc4abbas veicinc481c5a1anu mc493s risinc481tu nc481kotnes problc493mas, bet 20 gadus neviens jauns cilvc493ks negaidc4abs, toties nobalsosar kc481jc481m . Risinc481jumu ta nav

"..tulkojums uz Latviešu valodu.." -------------------------- Cik kļūdu esat ielaidis četros vārdos?

To, ka Latvijā pie varas vismaz "292 reizes lielāki idioti nekā Igaunijā", nepārprotami ilustrē kaut vai Igaunijas un Latvijas prezidentu salīdzinājums...

Kāpēc nepajautāt Kalvītim vai Šķēlem, kāpēc viņi LNB iepirkumus liku pie VKKF? Lai būtu politisks kapitāls - cik liels ir VKKF budžets? Un tagad, kad VKKF budžeta nav, lai naivie kultūras ļaudis, kas nekur lāga negrib iedziļināties, trako?

Varbūt tā valstiskā domāšana drīzāk ir valstiskā nedomāšana? Varbūt mūsu tautas kalpi neaizdomājās par visām kultūras un VKKF līdzekļu cirpšanas sekām, kuru ķēdīti šai rakstā tik skaidri izrisina Berelis? Pretējā gadījumā(kas šķiet ļaunāk), ja visi tie pāri darījumi kultūrai ir apzināti, tas jau patiesi sāk izskatīties pēc šīs jomas mērķtiecīgas izskaušanas.

Mīts, ka kultūra pati brīnišķīgi izdzīvos, ja vien tā būs tautai vajadzīga un populāra ( ja grāmatas nepērk, tad rakstnieks vainīgs, neinteresanti raksta, ja naudu prasa komponists - droši vien to mūziku nevar klausīties, ja mākslinieks - laikam taisa štruntus, ko cilvēki neskatās utt. ). Variants - izdzīvos, ja būs izcili kvalitatīva. Nieki. Vai populārs un kvalitatīvs ir savienojami jēdzieni, par to var strīdēties, bet galu galā pat abi kopā to izdzīvošanu nenodrošina. Vai Jaunais Rīgas teātris ir populārs? Un kā vēl, biļetes pērk gadiem uz priekšu. Vai ir kvalitatīvs? Kritiķu buķete parasti atzīst, ka šeit kvalitatīvākais. Un vai izdzīvo no biļetēm? Ka tik dotācija arī nebija lielākā no visiem. Otrs - pareizi uzrakstīja Artis Svece, ka nevar no projekta izskaitļot ģeniālu darbu un tikai tādam iedot naudu, jāļauj notikt arī neveiksmēm, lai rastos veiksmes.

"Ko teikt slēdzienam pēc sīkāka pārskata par izglītības un kultūras politiku Latvijas valsts pirmajos 20 gados? Šādu slēdzienu būs daudz, bet galvenais gan būs tas, ka mēs esam attaisnojuši sevi, esam varējuši rast spēkus un darba darītājus, esam veikuši milzu darbu, to iesākot kara izpostītā zemē, spējuši to darīt visās nozarēs. Tautas izglītībai mēs esam veidojuši jaunu skolu, bet akadēmiskai izglītībai jaunas augstskolas; turpretim kultūras un mākslas iestādes valsts ir devusi visas no jauna, tāpat kā arī jaunus institūtus kultūras darbam. Mēs esam pierādījuši, ka jaunās kultūras tautas ir tapušas par aktīvu dalībnieku kultūras darbā un cīņā, ka viņu spēcīgā dzīves griba tās padara jo ātri par pilntiesīgām un pieaugušām, ka viņām ir vieta Dieva pasaulē. Prof. K. STRAUBERGS Publicēšanai sagatavoja Gunta Leona"

Teksts ir no augstākminētā krājuma sadaļas "Izglītības un kultūras politika". Iedomājieties, kāda tā bija "toreiz"... "Viens no lielākiem un īpašiem institūtiem Latvijas kultūras politikas uzdevumu risināšanā ir Kultūras fonds. Kā augstāk redzējām, Kultūras fonds ar saviem pabalstiem ievērojami veicinājis mūsu kultūras dzīvi visās nozarēs. Tā lielā nozīme ir no parastā valsts budžeta neatkarīgu summu radīšanā tiešām konkrētam kultūras vajadzību atbalstam katrā atsevišķā gadījumā. Ar to Kultūras fonds ir izveidojies ar savu iniciatīvu un plašu vērienu par sevišķi nozīmīgu faktoru, gan apmierinot dažādus pieprasījumus, gan arī nospraužot vadītājas līnijas mūsu kultūras – mākslas un zinātnes – attīstības gaitā. Jau 1919. g. 15. jūlijā ministru prezidents Kārlis Ulmanis valdības deklarācijā teica, ka arī mākslai vajag dabūt no valdības pabalstu un palīdzību, cik tas būs iespējams; turpmākā valdības politika izpaudās daudzo izglītības un kultūras iestāžu dibināšanā jau 1919. g., bet jau 1920. g. 20. oktobrī ministru prezidents parakstījis kabineta pieņemtos pirmos noteikumus par Kultūras fondu, kas spēkā stājušie 18. novembrī. Vēlāk ir bijuši dažādi grozījumi, bet pašreiz ir spēkā 1934. g. 24. jūlija likums. Kultūras fonds izsniedzis pabalstos no 1919. gada līdz 1937./38. g. ( to ieskaitot ) 17 514 195 latus, kas sadalās šādi (latos): * monumentālām celtnēm (sākot ar 1935. g.) .......... 623 000 * prēmijām par darbiem kultūras laukā .......... 184 200 * piemiņām un atzinības balvām .......... 108 214 * zinātnieku un mākslinieku komandējumiem studijām ārzemēs .......... 411 745 * zinātniskiem pētījumiem un studijām .......... 360 772 * zinātnisku un populāri – zinātnisku u.c. rakstu izdošanai un iegādei .......... 1 520 073 * bibliotēkām .......... 2 324 066 * teātriem .......... 3 953 494 * kursiem, lekcijām u.tml. .......... 858 725 * tautas namiem utt. apmēram .......... 2 000 000 Daudz Kultūras fonds darījis arī Draudzīgā aicinājuma kārtošanas laikā, piešķirot ik gadus līdzekļus grāmatu iesiešanai, gleznu ierāmēšanai, visu dāvinājumu nosūtīšanas izdevumu samaksai un attiecīgo darbinieku algošanai. "

Uzgāju tekstu ar nosaukumu "Latvija 20 gados" (R. Bērziņa-Valdesa un S. Vidberga redakcijā). Izklausās aktuāli. Lūk, fragments: "Rakstniecības uzplaukums ir cieši saistīts ar līdzīgu uzplaukumu grāmatniecībā, jo šīs abas nozares ir kā dvīņu brāļi, kas viens bez otra iztikt nevar. Pēdējā pēc zināmas krīzes un tulkotu mazvērtīgo grāmatu uzplūduma ir atveseļojusies un arī publikas gaume ir tā uzlabojusies, ka iespējama ne tikai labu, bet arī greznu gŗāmatu izdošana. Arī grāmatniecībā redzam valdības gādību ar Kultūras fonda palīdzību atbalstot jo sevišķi zinātnisku grāmatu izdošanu, kam pie nelielā iedzīvotāju skaita Latvijā nav pietiekoši daudz noņēmēju. Lai veicinātu derīgu grāmatu izplatīšanu tautā, organizētas Kultūras fonda tautas bibliotēkas ( ap 800 ). Bez tam Latvijā valsts un pašvaldības dod bibliotēkām caurmērā divas trešdaļas no viņu apgrozības summas, caurmērā ik gadus apm. 450 000 latus. Latviešu grāmatu vien ir novietots publiskās bibliotēkās 1936. g. 1 151 310, bet skolu bibliotēkās 1 871 222 – kopā 3 122 532 grāmatas. Stabilizējoties grāmatu tirgum, ir stabilizējusies arī grāmata, ar vērtīgu saturu un glītu ietērpu. Grāmatu spiestuves var dot greznus izdevumus un grāmatas ar augstu mākslas kvalitāti. Mūsu rakstniecība nav jauna, un tās uzplaukums vēl pa daļai saistāms ar to paaudzi, kas savu darbību sākusi jau pirms Pasaules kara, bet galīgi izveidojusies Latvijas laikā savā attīstības gaitā par Eiropas mēroga rakstniekiem, kuri der par paraugiem arī rakstnieku jaunai audzei. Līdzīgi arī šī jaunā paaudze ir pratusi iekarot sev pienācīgu vietu latviešu mākslā. Brīvā Latvija ir devusi bagātu un daudzpusīgu vielu kā tagadnes, tā arī tālās senatnes un tuvējās pagātnes tēlojumiem, kas ietverti episkā dzejā, lielākos romānos un mazākos tēlojumos. Līdzās izkoptai prozai, kas var lepoties arī ar stila un formas sasniegumiem, tāpat arī dzeja ir uz drošiem pamatiem. Latviešu rakstniecība ir jau gājusi arī pasaulē gan krājumos, gan atsevišķos tulkojumos."

Prieks, ka par to beidzot ar jaunu sparu tiek runāts

Ļoti brutalizējot, stāstam ir divas puses: 1) uzrakstiet, un tad mēs jums naudu iedosim (varbūt); 2) iedodiet mums naudu, un tad mēs uzrakstīsim (varbūt). Bet patiesībā gribas citēt Bībeli: "un piedod tiem garā nabagiem, jo tie nezina, ko dara". Lai gan manis tulkoto grāmatu skaits ir pieaudzis, patapinājuma atlīdzības apjoms šogad ir sarucis. Liels "paldies", protams, arī bij. k.m. Dālderim par kādreizējo parakstu uz likuma par patapinājuma atlīdzības samazināšanu, un visiem viņa sekotājiem, kuriem šo likumu pārskatīt vairs nelikās būtiski. No visas sirds ceru, ka šie lēmējļaudis ir ļoti apmierināti un gandarīti par savu veikumu valsts un kultūras labā, un, protams, paši sevi uzskata par īstiem saules stariņiem tumsā.

Cienījamais autors laikam ir senās patiesības cienītājs - tukša muca tālu skan. Drošības labad tad šeit informācija par finansējumu šim projektam Latvija iekš FB - http://latvialikes.lv/