Iedvesma un iztēle

lai beigtu šo diskusiju. gribu pateikt, ka grūti eksistēt literāārā telpā, kur nav kritiķu literatūrzinātnieku. kur kautkur pa padomju laikiem un skarbajiem dauzkozinošajiem laikiem atpeldēju es

ko uztraukties,neviens īsti dzejot nemāk,dažs tikai rīmēt. Vismaz kaut ko māk.:)

tev, skribent, pat vārda nav. Un tavu komentāru saturs liecina, ka esi bezcerīgā pakaļā. Ne intelekta, ne iejūtības, ne argumentu, ne prasmes izteikties, arī izglītības vai nu nav vai nopirkta. Piekrītu - reāls pamats histērijai, kura tevi šobrīd plosa.

Esat sasparojies pārkāpt visas robežas? Bet Jūsu bruņojumā - tikai akls naids un gramatikas kļūdas.

Pirmā smadzeņu rieva sākas Ceturtajā kalnā (E.A.)

skribent, esi tik vecs, ka lasīji pēckara prozu??? Tev vajadzētu būt viedam, bet tu? Kā var tik ilgi dzīvot, bet neiemantot gudrību???

Palasot Čaku, Virzu, Skujiņu u.c. Dzejniekus, ir sajūta, ka mūsdienu dzejdariem ir viens galvenais trūkums - viņu valodas zināšanas un vārdu krājums ir diezgan trūcīgs. Var uzrakstīt skaistu, bagātu, emocijām pārpilnu dzeju ar atskaņām. Var, protams, būt arī dzeja bez atskaņām, taču kaut kāds iekšējs ritms tomēr tai ir nepieciešams. Manuprāt, labs piemērs ir Skujenieks. Lielai daļai no pašreizējā brīža dzejas pietrūkst šī ritma, iespējams, arī talanta, kā arī darba - galu galā, ne viss, kas iedvesmas brīdī uzliekas uz papīra, ir zelta vērts. Ir taču neveikli vārdi, vietas, kur ritms pieklibo, utt. Pie tā visa tomēr ir jāpiestrādā, taču mūsdienu dzejdari aizbildinās ar to, ka dzeja - tā ir iedvesma un, kā ir tā ir. Ir gan arī patīkami izņēmumi.

skribent! Atvainojies! Kaut gan neticu, ka grafomāna un šaurpierītes skribenta uzbraucieni varētu kādu nopietnu rakstītāju tā pa īstam satraukt.

Jā, es arī lasīju gan Frīdvalda tekstu, gan zeib komentārus. Frīdvalda teksts noteikti būtu tikai ieguvis bez ad hominem uzstājīgās piekopšanas, jo sava taisnība viņam tomēr ir. Kas attiecas uz zeib, tad man šķiet, ka tas bija mazliet pārspīlēts. Manuprāt, ir tādi brīži, kad pieklājīgāk ir noklusēt un izlikties, ka nekas nav manīts, piemēram, kad kāds svinīgās viesībās nejauši izlej zupu vai nevietā izrunājas. Daiļrunīga klusēšana parasti ir visiedarbīgākais nattieksmes indikators. Un vēl man ir aizdomas, ka ļoti lielai sabiedrības daļai par tādu Silovas grāmatu vispār ir dziļi nospļauties, un viņu uzskatus nemainīs ne klusēšana, ne runāšana.

attiecināt vārdu profesionālis uz latviešu mūsdienu literātiem ir ļoti šķidra, lai neteiktu nedroša lieta ...

vajadzēja jau izlēkt un uzrakstīt nepopulāro... pōzeris

absolūti lielākā daļa dzejotāju strādā. raksta naktīs. savāc pats savu smirdošo asti un nebāz citiem degunā, dzejniekiem tā nav vajadzīga.

-> anonymus * pavaicājiet bet man atbildes nebūs kāpēc nakts tumsa sakrājas mutē aizšauju zobus kā slēģus priekšā (lai netiek ārā) iestājas klusums iemirdzas gaisma /D.Mežaka/

Jā, Arti, patīk Tev vai nepatīk, bet ņem un atvainojies, publiski, pa telefonu un, nobraucot ciemos ar cepumu kārbu! Nu, patiesi, nav smuki šitā te pārrulēt pāri sievietei, kuras dzeju kāds arī lasa, pat iekaļ kapakmenī. Un Daigai arī atvainojies, nobrauc pie viņas ciemos ar kādu vīniņu, un atvainojies!

paldies par Ziedoni. un es lūdzu, lūdzu Tevi (jo mēs patiesi esam paziņas) atvainojies Amandai, ļoti, ļoti lūdzu.

Es ne aiz vīzdegunības, drīzāk aiz klaja laika trūkuma vienkārši norādu uz avotiem, kas man šķiet vērā ņemami literatūras apdomāšanā un kas man, protams, joprojām ir vairāk sveši nekā saprotami, tāpēc jau ir cilvēki, kas ar tiem darbojas daudzus gadus. Lūdzu, nenorādiet, kas man jādara "Ziedoņa lietā", ar skološanu un visādiem "mans draugs" (es Jūs uzskatu par paziņu) Jūs tikai vairojat manu nepatiku ar Jums diskutēt. Proti, mani neapmierina forma, kādā Jūs formulējat savas domas, tā nav adekvāta, tajā pašā laikā es piekrītu pamatdomai - man Ziedonim jāatvainojas. Es to apsolos darīt nelielas piezīmes veidā kādā no nākamajiem rakstiem - visdrīzāk kaut ko "uzcepšu", jo valsts ir dziļā bedrē, bet tas nebūs par to, kādas kļūdas esmu pieļāvis. Varbūt Jums jāatvainojas visiem dzejniekiem, kas pēdējā laikā (nezinu, cik tas garš) publicējuši, Jūsuprāt, nedzeju? Tikai jokoju - neviens ko tādu negaida, jo izteicāt savu subjektīvo skatījumu, man pat neinteresē, kā Jūs to pamatotu, būtībā mēroga dēļ tas šķiet neiespējami. Lai gan neko droši nevar zināt - varbūt ir kāds, kas šobrīd nevar aizmigt Jūsu dēļ.

Artim. Par Derida. Tai gadā, kad viņš nomira, tika daudz par viņu rakstīts. Tas sakrita ar manu tā laika interesi par arhitektūru (un konkrēti - dekonstruktīvismu). Es pavadīju vairākas nedēļas rokoties pa viņa tulkotajiem angļu tekstiem (jo franču mēli, kurā viņš laikam tomēr jālasa, diemžēl nezinu). Kaut kas jau manī no tā visa iekrājās, bet daudz, daudz vairāk palika nesaprasts. Tāpēc norāde palasīt, to un šito, skan gana vīzdegunīgi un smukkki, bet Deridā, par cik esmu viņu mēģinājusi lasīt un kaut ko saprast, tad varu droši teikt Jums, Arti, dodamies abi pie Deridā, tur vēl daudz, daudz kas palicis apslēpts mums abiem. Haidegera ”NO SARUNAS PAR VALODU STARP JAPĀNI UN VAICĀTĀJU.” Tiešām iederas mūsu pēdējo dienu sarunās. Mūsu neauglīgajā, nepiekāpīgajā ”ķīviņā par valodu”. Un šāda stīvēšanās būtu tīri patīkama nodarbe, ja tā patiesi būtu par valodu. Diemžēl tā tas nav. Mēs necīkstāmies par valodu, bet es nesekmīgi mēģinu Jūs aizvest pie ētiskām un morāles kategorijām, kuras Jūs, mans draugs, uzcītīgi ignorējat. Un Jums nav jāatvainojas man, bet jāpaceļ telefona klausule un jāatvainojas Amandai, jo aizskāris Jūs esat viņu. Sāpīgi un dziļi. Argumentāciju es Jums uzrakstīju, atkārtoties netaisos. Tāpat, kā Jums ir jāizlabo un jānosūta KD izlabotā versija ar atvainošanos Ziedonim un viņā ģimenei. Ceru uz Jūsu izpratni, jo padarīt dzīvu kolēģi par mirušu esam, ziniet, var jau kļūdīties, bet par savu rakstīto tekstu ir jānes atbildība, vai ne?

Bet, runājot par Aizpurietes dzeju (kurai, palieku pie saviem vārdiem, esmu piedēvējis vairāk laba nekā slikta) - nudien ir iespējams, ka viņas nākamie darbi pierādīs, ka pārējā latviešu dzeja (Jūs, Daiga, tomēr pati pretnostatījāt) nobāl. Tā ka es atvainojos par to, ka iepriekš pieņemu - nekā labāka vairs nebūs. Vienlaikus turos pie tā, ka Aizpurietes jaunākais dzejoļu krājums viņas dzejas kontekstā nepārliecina. Iespējams, ka salīdzināt šo autori ar citiem dzejniekiem ir nekorekti (es tikai pirmīt sekoju Jūsu stilam), tomēr es uzdrošinos viņas jaunāko veikumu skatīt viņas dzejas ietvaros, dzejas, ko esmu savulaik apguvis LNB lasītavās.

Daiga, nezinu, ko Jūs saprotat ar literatūru, literatūra, manuprāt, nav kaut kas līdzīgs izteikumam "ārā snieg", kas pretendē uz faktisku patiesību, literatūra pirmāmkārtām attiecas pati uz sevi, it īpaši modernā dzeja (šajā sakarā iesaku palasīt, piemēram, Heidegera un Deridā tekstus). Tas, ka es piekritu Berelim, bija jokošanās. Jūs domājat, ka es to izrādi uztvēru nopietni? Es rīt vai parīt ierakstīšu kaut ko pilnīgi nesaistītu ar Aizpurieti portālā "Satori" - esat laipni aicināta tur izteikt viedokli par manu nelietīgo personu.

Nē, tomēr JĀ, mans anonīmais draugs! ” Viņa ir laba dzejniece, bet pēdējais krājums bija pablāvs.”/A.O./ - Redziet atšķirību šeit A.O. izsaka kaut arī bez pamatojuma, bet savu kritiku par A.A. dzeju, saskatījāt atšķirību? Es šīm A.O. teikumam neizsaku nekādu aizrādījumu, kā ievērojāt, ceru, bet ne šīm rindām, un tagad lasiet 3X un pamēģiniet ne tikai lasīt, bet arī saprast tekstu, lūdzu! ”Manuprāt, viņa savus labākos darbus sen jau ir uzrakstījusi” /A.Ostups/ un vēl ” Grūti pieņemt, ka viņa ir tās īstās, augstvērtīgās dzejas radītāja iepretim citiem…”/A.Ostups/ un saprast nošķīrumu starp DZEJU&PERSONU VISS! Es atbildēju, tagad varat lidot pie saviem anonīmajiem draugiem, paldies, lai Jums jauks lidojums!

jums, Daiga nav taisnība! Artis te runāja nevis par A.A. personu, bet viņas dzeju - ko un cik labu viņa ir vai nav uzrakstījusi. Turklāt darīja to pietiekami korektā formā. Ja jums nepatika vārdu secība vai izskaņas, tā jau ir piekasīšanās.Man arī ir tuvi rastnieki, kurus esmu gatava aizstāvēt, bet nevajag pārmest citiem to, kā nav. Parunāt par savām izjūtām es ar jums tiešām negribu, toč, bet jūs gan, jo vēlējāties zināt, vai es nejūtos labi. Kāpēc jums ir tik svarīgi to zināt? Es taču jūs netirdu tik personiski, vane

Paskatījos video, Saules muzejā notikušo janvārī dzimušo dzejnieku tusiņu. Jāteic kā ir, esmu šokēts, nu kā ko tādu var dabūt gatavu, kā viens cilvēks var ņemt un lasīt citiem priešā savu dzeju? Nesaprotu, kas tas ir par eksbicionismu! Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai es ko tādu iespētu izdarīt! :) Te mana grāmata, te mana dzeja, ņemiet, lasiet, bet bez manis, tā man šķiet būtu normāl!

zvirbulēns&kautkastraks Ar jums mani mīlulīši viss ir vislabākajā kārtībā un veselībā. Nekas nav noticis. Un viss būs labi. Atā, mani draugi, laimīgu ceļavēju!

1. Ja jūs vēlaties/vai jūtat nepieciešamību aprunāties par savām personiskajām izjūtām, tad sameklējiet mani draugos.lv vai facebook(ā), jo medicīniskas dabas jautājumus, kas skar Jūs nav ētiski risināt publiskā telpā. 2.” kas notiek ar drosmīgo, neanonīmo Arti, kuru "dzen grīdā" par to, ka viņš nesauc A. A. dzeju par labu vai izcilu.” Tā jau arī ir tā Arta kļūme, ka viņš savu vērtējumu dod nevis A.A. DZEJAI, bet gan A.A. kā PERSONAI. Pamēģiniet saprast atšķirību! Es jau to nedaudz augstāk atbildēju. Iekopēšu vēlreiz – ”Manuprāt, viņa savus labākos darbus sen jau ir uzrakstījusi” /A.Ostups/ un vēl ” Grūti pieņemt, ka viņa ir tās īstās, augstvērtīgās dzejas radītāja iepretim citiem…”/A.Ostups/ Es atbildu Artim: Ja Jūs, kā dzejas kritiķis, runātu par A.A. dzejas kvalitātēm, to vēl varētu pieņemt ar sapratni, bet – nē, Jūs to nedarāt, Jums izrādās ir pareģa spējas, vai tiešām? ___________________________________________________________________ Un tas lūk, ir ārpus jebkuriem prof. ētikas rāmjiem! 3. ”Kāpēc” ir diezgan sarežģīti atbildēt, jo Jūs uzdodat jautājumu, bet beigās arī dodat savu atbildi, tāpēc man netop īsti skaidrs, kas Jums vaicājams. Es atbildēšu, bet pacentieties noformulēt jautājumu vēlreiz, lūdzu.

pēc kā - notikušā? kas tad ir noticis?

nejūtos labi. Vēlaties par to parunāt? Kā saprotu, mans jautājums nav cienīgs, lai uz to atbildētu. Un anonimi tāpēc, ka redzu, kas notiek ar drosmīgo, neanonīmo Arti, kuru "dzen grīdā" par to, ka viņš nesauc A. A. dzeju par labu vai izcilu.

"Kāpēc" Jūs runājat anonīmi? Vai nejūtaties labi?

vai Jūs (kautkastraks) esat painteresējusies/ies kā pēc notikušā, kā jūtas A.A., vai esat?

kautkastraks, joprojām nespējat atbrīvoties no anonimitātes!

un par to dzejas pantu neatbilstību ”Biedrā Sniegā” faktiskajai pieredzei jau nu dikten smukkkki G.Berelis uzturēja apsūdzību savā prokurora runā pagājušajās Dzejas dienās iekš to jauno dzejnieku tiesas. un Jūs tik kautri atzināt, ka taisnība vien prokurora kungam ir, ka vainīgs esat…

Jā, ko lai saka. Tik izsmalcināta nekaunības pieredze nez vai ir vēl kādam no rakstošajiem kolēģiem. Lai palūkojam nesenā pagātnē. Droši, ka Jūs zināt, bet atgādināšu, vakar bija O.Vācieša dzimšanas diena. Šai saistībā KD varēja lasīt šādas rindas – ” Jaunā latgaliete Anniņa Rancāne skatījās Ojārā Vācietī un dziļā saviļņojumā teica tieši acīs: "Viņš man nav kolēģis, viņš man ir leģenda."” Protams, Aizpuriete ir Aizpuriete un Aizpuriete nav Vācietis, tomēr situācijas līdzība pārsteidzoša. Tad lūk, ko par savu kolēģi, šeit pat KD publiskajos komentāros, rakstāt Jūs, Arti Ostup - jaunais dzejniek – ”Manuprāt, viņa savus labākos darbus sen jau ir uzrakstījusi” /A.Ostups/ un vēl ” Grūti pieņemt, ka viņa ir tās īstās, augstvērtīgās dzejas radītāja iepretim citiem…”/A.Ostups/ Ja Jūs, kā dzejas kritiķis, runātu par A.A. dzejas kvalitātēm, to vēl varētu pieņemt ar sapratni, bet – nē, Jūs to nedarāt, Jums izrādās ir pareģa spējas, vai tiešām? Izskatās, ka dzīvē tik neizbēgamā pieredze, kā spēja atzīt savu kļūdīšanos un atvainoties, Jūs vēl nav skārusi. P.S.Starp citu, arī atvainošanos I.Ziedonim es vēl neesmu lasījusi.

Problēma? Vienkārša - iekšā ir, bet ārā nenāk! Viss pārējais, ledus sūkāšana, blā, blā, blā, subjektīvas pārdomas - a kādēļ gan tā?! :)