Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Īsais kurss Nezināmajā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Vāks
V
Kas ir intelektuālis? Definīciju, lūdzu
jumors
j
Interesanti, visu jaunību esmu atradies blakus visa veida radošajiem cilvēkiem, bet nekad neesmu dzirdējis ne no viena tādus sprediķus. Skarbi- kas notiek pasaulē?
Elaine
E
iBooks is great for books but it's the worst PDF reader on the face of pnleat. My favorite PDF reader on iPad is GoodReader it's not just a PDF reader but it's complete system within iPad.It lets you add side notes,draw/write on the document,highlight,underline the word,print the document using AirPrint without leaving the app.It also lets you download PDF from email or website.If you wanna email a bunch of documents, you can use Zip option of this app and if you receive a Zip file in email,you can unzipped it through GOODREADER.
Edevaldo
E
I would like to thank you for the efforts you have put in wniitrg this web site. I'm hoping the same high-grade site post from you in the upcoming also. Actually your creative wniitrg abilities has encouraged me to get my own web site now. Actually the blogging is spreading its wings rapidly. Your write up is a great example of it.
aurel
a
Oh please tell me this media mix rsatts now. I *adore* the look film has.Just bought a pinhole camera for Tgurl's birthday can't wait to help her use it.The images above are dreamy .
Jamyra
J
Mum - Gorgeous couple in a buietaful setting. Nav and Charlotte had me crying and laughing with them. I especially love the family showering confetti (gran and flower girl) and the sharing of the apple. What a handsome set of grooms! Now this a job I envy, you are all having such a blast!! Beautiful work Britty. xxooo
vārds
v
No autores ego, man ekrāns uz āru izliecās.
vārdam
v
autorei vismaz ir izteiksmīgs ego- tev nav pat vārda..
  • 0
  • 1
Sandra Jansone
S
Mans viedoklis ir, ka šodienas latviešu literatūrā ir tikai skaistrakstīotāji - valodas kopēji - gan Žolude, gan Repše , Ikstena, Ābele raksta skaistā valodā - ir prieks un bauda, bet - nenormāls saturiskais tukšums, bezjēdzība. Ko jūs literāti variet tautai pārmest nelasīšanu , sliktu gaumi utt. , ja jūs pa visiem nespējiet uzrakstīt neko patiešām lasīšanas vērtu ! Un Repše - kārtējo reizi brīnos par literātu sliktajām zināšanām un kā smejies - pat literatūras vēsturē, nerunājot jau nemaz par citu. Žolude nevienu jau nevaino, es gan vainoju - latviešu rakstniekus es vainoju vājumā , netalantīgumā . Jūsu ambīcijas draudziņi, nav līdzsvarā ar jūsu talantu. Par to padomājiet !
piesardzīgais
p
Vēl jau nezinām vai Žoludei gadījās kaut cik labs darbiņš ko pastumt prēmēšanai, vai spējas ir ilglaicīgākam radošam darba. Stāstiņš grāmatā "Mēs" tāds - nekāds, šis blogs - tāds kusls. Pozīcijā tikai ambīcijas un augstprātība. Parasti zvaigņuslimie neko sakarīgu nepaveic.
  • 9
  • 1
K
jau te izteicās G.Kalniņa, kāpēc dokumentālais žanrs izvirzījies priekšplānā. Pie tam "it kā ne īsti pēc profesijas profesionāli rakstnieki" piesaistījuši lasītāju veiksmīgāk. Arī saņemtās daudzās balvas to apstiprina. J.Kalnačs "pieķēries" K.Padega daiļradei 30 gadu garumā, bet tad ir arī rezultāts - izstāde + grāmata, manuprāt, reti iespaidīgs ieguldījums Latvijas kultūrā. Un "pārkāpt" Latvijas robežas viņa darbam var tikai novēlēt. Par" Personisko Latviju" un "Ardievu,Atlantīda!" šajās diskusijās daudz runāts, un tas pierāda, ka popkultūra nopietna darba priekšā atkāpjas, un lasītājs ir izsalcis pēc pamatīguma, īstuma. Jā, tas ir viens žanrs, bet kāpēc tāda izvēle, ir vērts padomāt. Arī A.Grāpis pamatīgi un ilgstoši strādājis savā jomā, tā tas bija ar grāmatu par A.Dombrovski, un tagad "Stāja" par V.Kalpiņu. Protams, arī O.Krodera "Mēģinu būt atklāts." Paradokss, ka rakstnieki tik ļoti uzsver popkultūras un lasītāju gaumes slikto ietekmi uz literatūru, bet fakti liecina ko citu. Vēl pāris vārdu par O.Ozolu. Pirmā grāmata piesaistīja milzīgu lasītāju uzmanību. Pirmā. G.Berelis un Z.Skujiņš saskatīja arī daudz vērtīga. Vai lasītāju atzinība bija tā, kas jauno rakstnieku gandrīz ieskaitīja statusā, ka viņa pieminēšana nav vēlama? Tāpat ar lielu skepsi tiek skatīta arī T.Kreicberga daiļrade. Tās ir tendences par kurām derētu padomāt.
skribents007
s
Ja šī un citu rakstu diskusijās runāja par to, ka jāuzticas profesionāļu viedoklim, arī- ka lasītāājiem ir tiesības uz savu viedokli, tad ielikšu šeit ,iespējams, mazzināmas dzejas rindas(bez virsraksta,lai nemēģinātu tik viegli noteikt autoru, kas varētu ietekmēt viedokļus. Kas tas ir? Izcilība? Grafomānija? Iespējamās kļūdiņas ,kuras autors iemitinājis. Kas? Darbs-dzejas rindas. Jo romānu šeit neielikt. Atļauj man Tevi pavadīt, Dzīvokļa durvis skart. Nevajag mani aizraidīt, Sāpināt sirdi var. Atļauj man Tevi pavadīt, Nevajag mani bārt. Viegli ir otru projām dzīt, Aizejot- arī sāp. Atļauj man Tevi pavadīt, Pasmaidīt, roku skart. Nevajag man tur iekšā tikt, Brīdi būt blakus. Var? Atļauj man Tevi pavadīt, Rokas siltumu just. Pie sliekšņa es varu palikt, Klusi projām tad zust. Atļauj man Tevi pavadīt, Sirds mana pāri plūst. Otra ,es zinu, Tevī mīt. Varbūt mazliet jau kūst? Atļauj man Tevi pavadīt! Lai man kā balva tas. Rokas ap kaklu var nevīt. Lai neredz asaras. Atļauj man Tevi pavadīt Un no rīta būt klāt! Es vēlos Tevi sagaidīt Ne tik’ ardievas māt! Atļauj man Tevi pavadīt! Šodien. Rīt. Vēl un vēl! Es nezinu ,kā pasacīt- Lai sirdis kopā kvēl! Atļauj man Tevi pavadīt! Siržu kvēlē viss gaišs! Mēs varētu kopā soļot Līdz abu mūžībai…
skribents007
s
Atbilde par AUTORU,DARBU Godīgi sakot,gribēju kādu no divdesmito gadu autoriem,kuriem bija savi kopoto rakstu sējumiņi. Bet, negribēju situācju ,kad atzītu savulaik autoru tagad izķidās kā sliktu. Tādēļ.- situācija pirms apm. 4-5 gadiem. Pec padarīta darba ienāk strādnieks,apmēram mans vienaudzis.vakarā,vēlu. Šis tāds kreņķīgs-sieva pametusi, sirdi sāk kratīt. man savu darbu daudz klausos un veidoju pagasta sieviešu dienas montāžu.. Dze'joļu grāmatas uz galda. Skaneru mājas nav lieku zīmītes pie darbiem,u.t.t Šis cilvēks (skolā bija spīdeklis-beidza ar zelta medaļu)- sāka lasīt Bārdas Ķrēslā", (biju atķeksējis ar strāmeli). tad izgāju uz brīdi, un man pēc pusstundas atnākot - viņš rakstīja šis rindas,ko es ieliku komentāros.. Kad jau bija pie beigām, tad sāka vēl un vēl labot. Līdz teicu ,ka gribu gulēt,bet lai kopiju atstāj man. Atstāja. Oriģināls kopā ar autoru un adresātu aizbrauca citur dzīvot-kopā. Iespējams, dzeja nekāda dižā.,bet savu paveica, Vēl arī tas,ka viens komentētājs pievērsa uzmanību pēdējam pantam ,kas kvatitatīvāks ( visu rakstīšanu neredzēju,beigas redzēju). To-pats redzēju-autors vairāk mainīja un svītroja.... Intriga varbūt iznāca šķidrāka nekā cerējāt. Bet! Šis rindas autoram bija nozīmīgas un vērtīgas un arī adresātam (otrai pusītei). Uz cik ilgu laiku viens dzejolis var salāpīt divu cilvēku dzīves,nezinu (pats arī tajā pusē nedzīvoju). Tā ka pusmūža vīrieša -tolaik ap 45 darbs, atceroties skolas gadu zināšanas ritmikā ,atskaņās un paraugam turot Bārdas "Krēslā". ja intrigas par maz-piedodiet!
  • 1
  • 0
skribents007
s
Šis bija jau interesantāk, konkrētāk.Man patīk.Kā ja teicu-var un vajag kritizēt-ja ir argumenti.Ar vienu -tas ir slikti vai tas ir labi-nepārliecinās ne par vienu darbu.
  • 1
  • 0
skribentam----
s
Skolniecisks un dumjšs dzejolis. Es arī tādus rakstīju, kad gāju skolā- par siržu pāri plūšanām un kvēlēm, un asarām, un citām ņaudēsanām, obligātajām sirdssāpēm. Atskaņas visu laiku vienādas -pavad-īt, mīt, vīt- visa dzejoļa garumā. Brīžam pat liekas, ka ar mokām sameklēts vārds ar kārtējo īt. Pusaudzis varētu kaut ko tādu uzleijerēt. BET - arī viens slavens Nobela laureāts reiz esot aizsūtījis savu dzejoli avīzei, parakstījis ar svešu vārdu. Viņam atsūtīja atpakaļ un ieteica visādus uzlabojumus. Tā ka vergošana brendam ir iespējama ne tikai latviešu literatūrā. Pēdējais pantiņš man patika. Tur kaut kas ir. Bet visumā - ne radīts, bet sekojot tūkstoš pliekaniem mīlasdzejas paraugiem uzražots. Pag. gs 80tie gadi.
  • 1
  • 0
skribents007
s
Aicin visus bū't drošākiem! Jebkjurš viedoklis var būt pareizs,ja pamatots ar zināšanām! Kļ'ūdīties argumentējot vienkārši nevar. Bez argumentiem- būs gr'ūti
  • 0
  • 0
Ulrika
U
Paldies,skribent 007,par intrigu! Šā vai tā - tomēr novirze no I.Ž. teksta atziņām.
  • 2
  • 0
skribents007
s
Labi,otrs profesionāļa viedoklis. pašķidrs,bet ir. Nav satura-sapratu. Līdz šim gan nebij pamanījis ,ka katrs dzejolis nestu sevī vismaz romāna sižētu. Labi. Kritizēt varb't var konkrētāk.-Kras atskaņas visneveiksmīgākās. ,krās vietās ritms klibo? Vai literatūras zināšanu par maz,l ai konkretizēt?
  • 2
  • 0
nav
n
latviešu literatūrā tāda laika, kurā šis teksts būtu uzskatāms par labu/vērtīgu. un lasi uzmanīgāk, skribent - ir pateikts, vai slikti ir tas, ka atskaņas, vai tas, kādas tās ir un kādu bezsaturu iemieso.
  • 0
  • 1
skribents007
s
Skaiidrs-profesionāļa pirmais viedoklis- apgalvojums,ka no veciem laikiem, nepatīk atskaņas(vai tāpēc, ka ir vai tāpēc ,ka nav izdevušās?). Ja drīkst precizēt-kādu gadu šis rindas jūsuprāt ir?ja godīgi -pašķidra un nekonkrēta "analīze'.Gaidīsim vēl.
  • 2
  • 0
analizēt?
a
ko te analizēt? klabošas atskaņas, pliekans un banāls saturs. labāk, skribent, paņem kādu labu dzejoli no jaunākajiem laikiem un mēģini tikt tam tekstam klāt, nevis kārtējo reizi āksties.
  • 1
  • 1
skribents007
s
Mēs,tie vienkāršie lasītāji, varbūt arī varam izteik domas par dzejas rindām? Nem ēģinot uzminēt autoru-vienkārši-par to,kas izlasīts.Gribētu,lai lasītāji savā komentārā minētu,ka ir "lasītājs" . Lai mēs atšķirtu no tiem,kuri ir profesionāļi. Domāju-mums visiem būs interesanti. Par ritmiku,saturu, vārdu izvēli, ko dzejoļa noskaļa rosina domāt,redzēt (arī šajās rindās)...Lūdzu! Mēs varam pierādīt,ka Latvijā ir gudri un zinoši lasītāji-šajā gadījjuumā-dzejas. Intrigas atrisinājumu apsolu pēc tam ,kad būs izteikušies gan profesionāļi,gan neprofesionāļi.
  • 2
  • 0
skribents007
s
Mjā, tā jau domāju. Mūsu "profeionālie " literāti baidās izgāzties. ja nu tas ir kāds kādreiz ļoti atzīts, bet tagad aizmirsts autors? Grūti būs.,man pašam palīdzēja par šim rindām atcerēties. Tad mēs kaut ko konkrēti par konkrētu darbu esam spējīgi pateikt? Ja nezinām autoru un viņa literārās kastas piederību?
  • 4
  • 0
diletantunecietīgais
d
Kādēļ te no kāda kaut kas būtu jāizspiež vai ar naudu jāizmāna. Lai raksta tie no kuriem staro radošs gars un gaiša morāle. Par naudu jāgaužas vājiniekiem, īsti meistari saņem pelnīto cieņu un atlīdzību.
Maira Asare - lasītājam
M
1) KKF nozaru eksperti noveido KKF mājaslapu un neveic tajā ierakstus. ja Jūs būtu bijis tik godīgs un savu komentāru parakstījis ar savu vārdu un uzvārdu, es mīļuprāt par Jūsu vērojumiem un ierosinājumiem vēstītu mājaslapas administratoram; 2) ja Jums nozares gada pārskats neliekas pietiekami profesionāls (arī to neraksta eksperti), turpat VKKF mājaslapā varat atrast un izpētīt atbalstīto projektu sarakstus visās nozarēs vairāku gadu garumā. Ja arī tas Jums nešķiet pietiekami, pieprasiet no nozaru kuratoriem sēžu protokolus, pieļauju domu, ja Jums neatteiks. 3) Jūs šķiet satrauc atšķirīgās dažādu autoru radošo stipendiju summas - esiet drošs, tās netiek noteiktas pēc ekspertu iedomām - katrs autors pats ir pieprasījis radošo stipendiju noteiktam laika posmam, tas arī nosaka stipendijas apmēru. Sākot ar šo gadu stipendiju piešķiršanas kārtība ir mainīta, par šīm izmaiņām arī varat lasīt KKF mājaslapā. 4) un liecieties mierā ar to niknumu un citām negācijām, kuras nezin kāpēc Jūs un citi komentētāji piedevējat katram literatūras cilvēku teikumam. Acīmredzot Jums tiešām pilnā nopietnībā šķiet, ka Jums (un līdzīgi tendētu komentāru autoriem) ir tiesības, slēpjoties aiz anonīmiem nikiem, apvainot pavisam konkrērtus cilvēkus agresijā, augstprātībā un vēl sazin kādos netikumos. Es vienkārši nesaprotu, kā var tik ļoti negribēt saprast, par ko vispār rakstnieki runā šajās diskusijās. Laikam ir ērti cieši turēties pie šīs interpretācijas, ka rakstnieki prasa naudu sev (un tiešām, kāpēc ne - ja jau pati ministre atklātā tekstā izsakās tieši tā) nevis literatūras un kultūras procesiem.
Maira A - skribentam007
M
Ritms, kādā katrs autors strādā, protams, nav izkontrolējams. Bet esmu pārliecināta, ka radītais teksts neļaujas apmuļķoties un vienmēr uzrāda negodprātīgu attieksmi pret to. Tāpēc, kā jau teicu, galvenais vērtēšanas kritērijs ir teksti. Vienīgā un manuprāt iedarbīgākā svira ir stipendijas nepiešķiršana nākamajās kārtās, ja autors nav "atrādījis" padarīto vai iesniedzis paviršus vai vājus tekstus.
  • 2
  • 0
skribents007-Mairai A
s
Paldies? Daudz kas kļuva skaidrāks. Tomēr- vai ekspertiem ir kaut kādas sviras,lai šo ,manuprāt ļoti labvēlīgo attieksmi pret saņēmušajiem neizmantotu ļaunprātīgi. Vai ir iespēja kontrolēt tapšanas progresu procesa laikā nevis piešķirtās naudas saņemšanas beigās? Tā teikt-aizbrauca par saņemto izklaidēties uz tuvējām kaiņvalstīm,bet rezultāts reāli tapis 10 dienas pirms atskaites nodošanas,kad melniem lokiem zem acīm uz VKKF, var tikt apgalvots ka tā strādāts pusgadu vai pat ilgāk-neguļot un rakstot,rakstot,rakstot. Es neesmu aizdomīgs,bet pārāk kaut kā vienkārši viss tas. V iegli? Saņemt .Es nesaku-rakstīt.
  • 3
  • 0
Maira A - skribentam007
M
Līdz šī gada I konkursam pieteikumi radošajai stipendijai tika iesniegti uz laikaposmu līdz nākamajam konkursam, un, iesniedzot pieteikumu radošai stipendijai nākamā konkursa kārtā, autoram bija jāiesniedz atskaite par saņemtās stipendijas izlietojumu, resp., par pagājušajā periodā uzrakstīto, pievienojot tekstu fragmentus. Sākot ar šo gadu, stājušās spēkā izmaiņas, tās var izlasīt KKF mājaslapā. Katrs pieteikums un atskaites tika vērtētas individuāli, tostarp arī žarna un radošās ieceres sarežģītība, aktualitāte u.c. lietas. Kā Jūs saprotat, nevienam nav iespējams pilnībā objektīvi izvērtēt, cik daudz darba un radošās enerģijas katrs autors iegulda dzejoļa, stāsta vai romāna uzrakstīšanā, tāpēc galvenais vērtēšanas kritērijs ir bijis un palicis autora radītie teksti. Manuprāt tas samazina Jūsu pieminētos riskus. Savukārt komentētājam ar niku "lasītājs" varu ieteikt par saviem novērojumiem KKF mājaslapā un pamanītajām kļūdām rakstīt uz VKKF (adrese atrodama mājaslapā un ir pareiza) un nekontaktēt ar mani publiskajā telpā, ja reiz viņam tas nepatīk, bet tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņš to dara.
  • 2
  • 0
lasītājs
l
Nu, varbūt derētu aizdomāties, kāpēc vairākiem diskusijas dalībniekiem šķiet, ka Jūs esat agresīva, kāpēc Jūsu argumenti neuzrunā un nepārliecina (vai pārliecina tikai savējos, kas laikam tīri labi šajā sistēmā dzīvo). Varbūt tas palīdzēs nākotnē pārliecināt budžeta dalītājus par lielāka finansējuma nepieciešamības. Realitātes izjūtas pārbaudei derētu pārlasīt Žoludes rakstu. Kā Jūs interpretētu vārdus "Es nevienu nevainoju, vismazāk tos, kuriem galva ir, lai nēsātu cepuri, nevis domātu vai izmantotu galvā pozicionētos redzes orgānus lasīšanai"? Kāpēc Jūs domājat, ka man varētu rasties jebkāda vēlme iegādāties vai caur nodokļiem netieši atbalstīt autori, kas klajā tekstā pasaka: "manu darbu saprot divarpus cilvēki, bet jūs pārējie esat IDIOTI." Jums tiešām šis KKF gada pārskats šķiet pietiekams? Kā tas veido KKF kā finansējuma pārdalītāja tēlu sabiedrībā? Un patiesībā mani KKF naudas dalīšanas principi tiešām interesē tikai kā lasītāju un pilsoni. Par anonimitāti - neņemiet ļaunā, Jūs neatstājat tāda cilvēka iespaidu, ar ko es gribētu kontaktēties. Ja anonīms ziņojums par klajām muļķībām (viegli pārbaudāmām) Jūs nepārliecina, jo sliktāk Jums un KKF - turpiniet pierādīt savu muļķību un nenopietno attieksmi.
  • 9
  • 1
skribent007
s
Jūsu atbilde gan izskaidro,gan liek uzdot vēl jautājumus.Jūs sakiet,ka katrs autors ir pieprasījis radošo stipendiju noteiktam laika posmam. Vai tas nozīmē,ka VKKF un ekspertiem nav noteiktu kritēriju tam,cik ilgā laikā cil'vēks ar savu piedāvāto ieceri tiek gaklā. Lai nerodas priekšstats, ka viens var romānu rakstīt gadu,b et otrs stāstu-divus gadus. Un pieprasīt naudas summu .Jā, vai pieprasītās un piešķirtās stipendijas lielums kaut kādā citā veidā tiek vērtēts? Vai žanra piederība noaka piešķirtās summas apjomu? Vai to ietekmē nepiieciešamība autoram pētīt kaut vai arhīvus? Varbūt piešķīrums ir tieši jau savākto materiālu pārtapšanai literārā darbā, bet ne izpētei? Vai atbalstot ieceri,kuras realizācijai vajadzīgs pamatīgs izpētes darbs, netiek riskēts, ka pētniecības rezultātā stipendijas pieteikums un rezultāts -darbs-atšķirsies( un ne par labu darbam)?
  • 6
  • 1
skribents007
s
Labi, ja problēma ir noskaidrot,kas reāli ir vērtīgākais pēdējo 20 gadu latviešu literatūrā,tad kā to noskaidrot? 1) Grāmatu tirāžas un viena autora jaunu darbu arvien lielākas tirāžas neesot rādītājs. .Daudzu lasītie darbi nevarot būt labi darbi, augstvērtīgi darbi-tā mums apgalvo. 2) Ja augstākā kvalitāte ir mazāk populāriem darbiem ,tad kā lasītājam atšķirt ,kurš ir grafomāns bez talanta,kuram labpatīk sevi saukt par "profesionālu rakstnieku" un kurš patiess talants,kuru vēl nepazīst neizprot? Mēs, lasītāji ,taču vērtēt nedrīkstot! Kā atšķirt pašlepnu grafomānu no pagaidām neatzīta talanta? 3. Cik ilgi mums lasītājiem ,cerēt uz esošo rakstniecības pīlāru uzvaras gājienu pa pasauli,kuru nevajadzētu nemitīgi valstij stutēt ar tulkošanu apmaksāšanu u.t.t Lai uzreiz redzētu-tas ir jaunais Rainis,Aspazija.u.c jaunie Nobela kandidāti. 4. Vai esošā savstarpējā attieksme rakstošo starpā nebūs tāpat kā savulaik ar Raiņa kandidēšanu Nobela prēmijai- savējie "noēdīs"? Kā mums zināt,kad runā vēlēšanās "noēst".,bet kad patiess vērtējums par darbu.
Ina V.
I
Priecē, ka tiek artastas latviešu valodas vērtības un priekšrocības! Un ka tas vēl kādu uztrauc! Tad jau būs labi arī ar latviešu literatūru, kur latviešu valoda sevi atrāda jo koši, vai ne? Bet es neizjūtu skribentu kā nepazīstamu, pavisam ne! Pat vairāk - liekas, esmu sastapusi šausmīgi daudz šādu cilvēku. Nē, no "tu" mani neviens neatrunās!
  • 0
  • 3
Inai V.
I
Personīgi nepazīstama cilvēka uzrunāšana uz Tu latviešu valodā parasti saņem atbild i- , ka mēs neesam kopā cūkas ganījuši...Iespēja lietot Tu un Jūs, manuprāt, ir milzīga latviešu valodas priekšrocība, salīdzinot kaut ar angļu valodu.
  • 1
  • 0
Ina V.
I
Mans "tu" skribentam nozīmē diezgan bezpersonisku un bezkaislīgu uzrunu. Necepieties pa liekam un nerevidējiet formu! Tavas, skribent, līdzības no kulinārijas valsts mani nepārliecina, jo par dažādību nesūdzos, drīzāk par hronisku laika trūkumu. Turklāt ir viena lieta Žoludes rakstā, kuru vēl neesam aprunājuši. Tie ir tie lasītāji, kuri spēj aizdomātoies vai pierādīt to, ka 2x2=5. Man arī traki gribētos, bet es nevaru, un priecē apziņa, ka tepat kaut kur ir tie - intelektuāli spējīgākie, gudrākie, garīgi pārākie, kuri spēj izlasīt vai lasītajā ieraudzīt man nesasniedzamus dziļumus un plašumus, un, ja paveicas ar kādu no viņiem parunāt, iegūtās atziņas un atklāsmes taču ceļ, iedvesmo, vai ne? Ceru, ka nevienu no mums nepazemo apziņa, ka līdzās ir gudrāki un talantīgāki cilvēki, neraugoties uz svēto patiesību, ka "katrs pats sev tuvākais". Arī tad, ja šie 2x2-5 zinātāji paši sevi kā tādus apzinās. Lai taču! Starp citu, vai tiešām tev kāds kādu darbu obligāti licis slavēt? Mūsu brīvajā valstī? Un nelamājiet skribentu par "zemcilvēku"!
  • 1
  • 3
skribents007-Ina V
s
Interesanti, kur rodas pārliecība ,ka skribents007 ir viens nevis 2-3-4 ,kuri kopīgi un atšķirīgi lieto šo segvārdu? Jā,paldies tam,kurš deva mājienu, ka skribentam un Inai V laiks sadzert tubrālības. Tiešām,ko te jūsoties? Vismaz iemesls ieraut! Es gan vairāk-ūdeni-tagad kļavu un bērzu sulas.
  • 2
  • 0
>Ina V.
&
ko nozīmē jūsu "tu" skribentam? vai zemcilvēks, kas lasa nepareizo literatūru un kam ir nepareizs viedoklis, nav pelnījis uzrunu "jūs"?
  • 3
  • 0
skribents007-Ina V
s
Atceroties laikus,kuri bija agrāk- esmu redzējis pirmskara bagātu lauku māju bibliotekas,palasījis. .Padomju pirmos gadus(arī tulkojumus, un Zelta Zvaigznes kavalieris kā sava laika paraugs ir saglabāts plauktos). Vēlākus gadus ar dažādu paaudžu lasītājiem domātu literatūru., man nepietiek ar Lata romāna konkursu uzvarētājiem, ar Gekena pagājšgad reanimētā konkursa uzvarētājiem, ar VKKF atbalstītajiem. Tas darbu klāsts ir tāds... sievišķīgi vienveidīgs. Gribu daudzveidīgākus darbus. Runāt par to,ka mūsu naudu liek vienā katlā-jā-bet tādēļ ,lai taptu viena liela biezputras kaudze. Vajadzētu paredzēt naudu galarezultātam no daudziem ,kaut mazākiem katliņiem,lai iznāk gan skābputra,gan plovs, gan šašliks,gan ondatras aste Dienvidamerikas papagaiļa čuru mērcē- dažādām garšām un vēlmēm. Nevar tikai lielu biezputru vārīt,tad dalīt ēdājiem un teikt-tas ir labākais,kas būs,un tas jums jāslavē,jo pavāri saka,ka pie Rītiņa mācījušiem. Arī ondatras asti... mērcē visiem nevar piedāvāt- tā ir gastranomiski pārsātināto barība. Vai arī ar neparastību liecināt par savu māku,pat ja pāvārs tāpat kā ēdējs Rītiņu redzējis TV ekrānā,un Vincentā neko tādu negatavo!
  • 2
  • 2
Ina V.
I
Cik tev var teikt - nerunā daudzskaitlī! Negribu pievienoties tavam "mēs- lasītāji". Runā par sevi. Un ja tavos izteikumos pārstās dominēt niķīga atriebties kāre un šobrīdējo autoru noēstkāre, varbūt tu pārstāsi to redzēt citos. Un atšķirt palīdzēs tava lasītāja pieredze. Nevis mana vai kāda cita komentētāja pieredze, bet tava. Cik no iepriekš rakstītā sapratu, tev taču ir jau izveidojusies gaume un lasāmvielas arī tev pietiekot, jo Lata romāni tak iznāk un vēl visādas ļoti labas grāmatas. Saprotu - tu uztraucies par mūsu tautas likteni - ko tā lasīs. Nez, vai vajadzētu uzņemties tik globālu atbildību. Varbūt, ka katram cilvēkam tautā ir kritēriji, pēc kuriem viņš nodala labo no sliktā? Vienīgā nelaime - mūsu naudu liek vienā katlā, un no tā smeļ gan tavas, gan manas mīļākās literatūras atbalstam. Man tavējai nav žēl! Bet tev?
  • 4
  • 5
Maira A - pt
M
Man ar lasītprasmi īpašu problēmu līdz šim nav bijis. Lūk, Jūsu teikums: "Man tomēr šķiet, ka loģisks valsts atbalsts būtu konkurss par iespējām izdot grāmatu un kādu naudas balvu." Un par kādu aizvainojumu tiek runāts - ir jau pavisam vienkārši un cilvēcīgi saprotams, kas šobrīd notiek. Pirms pavisam neilga brīža TV raidījumā "100 g kultūras" mūsu kultūras ministre klaji apvainoja kultūras cilvēkus un literātus tajā skaitā par nevēlēšanos domāt par valsti, bet tikai par naudas raušanu (sarunā aci pret aci ar rakstniekiem un literatūras darbiniekiem viņa gan runāja pavisam ko citu, arī TV kameru priekšā). Šī politiskā spēle, kas saucas "skaldi un valdi", ir zināma un iedarbīga kopš senlaikiem. Katru, kurš iestājas par kaut ko, kas pie varas esošajiem ir neērts, vajag veikli nostādīt pret pārējo sabiedrību. Lai atceramies masveidīgo uzbrukumu mediķiem pirms dažiem gadiem, kad viņi iestājās par savām tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par savu nebūt ne vieglo darbu, vai lauksaimniekiem, kad viņi iestājās par to pašu - jebkura profesionāla u.c. grupa tiek zibenīgi nostādīta PRET pārējo sabiedrību. Tagad pienākusi literatūras cilvēku kārta. Un neviens vairs pat netaisās atcerēties, par ko rakstnieki iestājas - lūdzu, lasiet uzmanīgi - viņi iestājas par valsts atbalstu kultūrai un literatūrai. Lūdzu, pārlasiet vēlreiz - par valsts atbalstu kultūrai un literatūrai. Nevis par kaut kādam algām rakstniekiem, dzejniekiem, kritiķiem u.c. personīgi, nevis par naudas piešķīrumiem bez nopelniem kādam personīgi. Runa ir par atbalstu Latvijas kultūrai un tostarp literatūrai, kas paredz ne tikai radošo stipendiju piešķiršanu autoriem (kas acīmredzot ir tas briesmīgākais bubulis visiem nodokļu maksātājiem, kuri aizmirst, ka rakstnieki no saviem ne visai dižajiem hororāriem arī maksā nodokļus), bet arī literatūras tulkošanu un izdošanu, izdevējdarbības atbalstu (līdz ar to arī grāmatu cenu samazinājumu), bibliotēku - un ne tikai centrālo, bet arī mazo lauku bibliotēku, kas bieži vien ir vienīgā iespēja cilvēkiem laukos rast iespēju lasīt jaunākās grāmatas) u.t.t., u.t.t. Kādam šī prasība ir neērta, neizdevīga un pat bīstama, un nekas nav vienkāršāk kā šajos it kā sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos uzrādīt literātu prasibu pēc Eiropas valsts cienīga atbalsta nacionālajai kultūrai kā atsevišķas literātu saujiņas savtīgu dzīšanos pēc tautai atrauta lata. Protams, ka tas iedarbojas. Un te nu vairs tiešām nav vietas aizvainojumam. Tās ir šausmas - kā ar mums var manipulēt.
Sandra Jansone
S
Maira, esiet nu gan demagoģe. Cik esmu bijusi uz tikšanos ar literātiem, tik tur ir pensionāres un skolēni. Vai tie ir vienīgie lasītāji ? Un rindās ja stāv, tad jau stāv tāpēc, ka nav jau vispār ko lasīt. Un tāpēc , ka cilvēki paši nevar grāmatas nopirkt. Tā kā visu var interpretēt dažādi. Un vēl - es jau te rakstīju , ka neatceros, kura bija tā Latgales rakstniece, kurai eksperti atteica naudu. Lūdzu, lai man palīdz atcerēties. Bet kaut kā viss noklusa. Ta ka tas mans iespaids no malas ir tāds - tādi esam , tā plēšās visi - gan radošie, gan biznesmeni, gan ārsti, gan kaimiņi, gan kolegi. Tikai rakstnieki nez kāpēc to noliedz. Skumji.
  • 4
  • 0
Vinā rindā pēc
V
Rukšānes un Ikstenas sleju grāmatām, Vakara ziņās un Kas jauns.
  • 3
  • 0
Atbilde Mairai Asarei
A
1) Par KKF piešķirto finansējumu - tas mēdz būt atšķirīgs dažādiem autoriem. Iemeslu varam tikai minēt. 2) Par pieprasījumu bibliotēkās patiešām nevajag manipulēt. Piesauktajām autorēm nav nekādas vainas. Tomēr 2011. gada statistika skaidri parāda, ka rindas ir arī uz citu autoru grāmatām un garākās. To Jums gadījies "aizmirst". 3) Tāpat, nezināmu iemeslu dēļ, jūs izliekaties nemanām, ka rakstnieku interešu "aizstāvis" Jānis Oga brīvi un nekaunīgi jauc savas privātās biznesa intereses ar publiskajām. Rakstnieki to labi redz, bet gļēvi izliekas nemanām. Tas pavisam nav taisnākais ceļš uz sabiedrības un valsts atbalstu, ja jūs pat šeit nespējat būt līdz galam godīgi. Savukārt Žolude izmanto KD slejas, lai izmantojot nekorektu, melīgu statistiku smalki uzgāztu samazgas citiem autoriem, kuriem "gadījies" būt vairāk pieprasītiem. Vai jūs sagaidāt cieņu?
  • 7
  • 0
lasītājs > Maira A
l
Nu, ja jau Jūs esat KKF eksperte, varbūt padomājiet par KKF tēlu, kāpēc tāds veidojas, nevis uzbrūkat citiem diskusiju dalībniekiem. Par Jūsu argumentiem - paskatījos KKF gada pārskatā2010. Pirmais iespaids, kas rodas par jūsu jautro kompāniju ir 15.lpp -LITERATŪRAS NOZARE Nozares prioritāte: Latvijas profesionālās mūzikas un dejas mākslas koncertdarbības nodrošināšana." Interesanti, interesanti. pats 2010,gada pārskats, protams, nav tik profesionāls kā vizuālās mākslas nozarē, kur laikam jau vadošais eksperts raksta "Mana darbība VKKF sakrita ar interesantu posmu valsts vēsturē - kārtējo un kā vienmēr Latvijā negaidīto ekonomisko krīzi. Ekspertu darbu šeit varētu salīdzināt ar katastrofu medicīnu kara laika apstākļos, kad ievainotos iedala trīs grupās (...). Kļūst vēl interesantāk. Literatūrai sniegtais atbalsta apraksts, diemžēl nav tāda literārā pērle, bet tas nav bijis daudz informatīvāks. 2010. gadā trijos projektu konkursos Literatūras nozarē iesniegti 352 projekti (kopā ar radošajiem braucieniem) par kopējo summu 858 628,40 LVL. No tiem atbalstīti 165 projekti (kopā ar radošajiem braucieniem) par kopējo summu 166 857 LVL. Pieprasītais finansējums 5,15 reižu ir pārsniedzis nozares iespējas, katrs otrais projekts ticis noraidīts. 2010. gadā nozares eksperti atbalstīja dažādus literatūras tapšanas, publiskošanas un popularizēšanas posmus. Ekspertu darbu un lēmumus lielā mērā ietekmēja nepietiekamais nozares finansējums un mērķprogrammu neesamība. Tas ne vien saasināja konkurenci konkursos, bet arī lika novirzīt finansējumu ikgadējiem, regulāriem, cikliskiem pasākumiem, kā, piemēram, projektam „Bērnu žūrija”, literārās un bērnu periodikas izdošana. Tāpat, tika atbalstīta Ventspils rakstnieku mājas darbība, un literātu radošais Dubultu jaunrades namā, grāmatu iepirkums bibliotēkām un muzejiem, nacionālais stends starptautiskajās grāmatu mesēs Gēteborgā, Frankfurtē, programma „Baltā Vilka grāmatas”. 2010. gadā nepietiekama finansējuma apstākļos beidza pastāvēt literārais mēnešraksts „Karogs”, tā vietā izveidojās žurnāls „Latvju Teksti”. Abi šie izdevumi saņēma daļēju atbalstu projektu konkursos. Visi šie cikliskie un iepriekš prognozējamie pasākumi ir nenoliedzami vajadzīgi literatūras nozares attīstībai, bet no finansējuma loģikas tiem nepieciešams stabilāks un lielāks finansējuma avots. 2010. gadā eksperti lielu vērību pievērsa novadu bibliotēku literāro pasākumu atbalstam. Maksimāls atbalsts tika izrādīts radošajiem projektiem, piešķirot stipendijas jaunu literāru daiļdarbu radīšanai.Daļa no šiem projektiem jau ir materializējušies grāmatās, piemēram, Noras Ikstenas „Vīrs zilajā lietusmētelītī”, Andras Ugāres (Manfeldes) „Zemnīcas bērni”, Annas Auziņas dzejoļu krājums „Es izskatījos laimīga”, Maimas Grīnbergas tulkotais Veines Linnes romāna „Nezināmais karavīrs” latviešu izdevums. VKKF ir sekmējusi vairāku Kopotu rakstu izdevumu tapšanu (Z. Skujiņš, E. Virza). Projektu konkursos atbalstu guvuši izdevējdarbību saistīti projekti. Pamatā tie vērsti uz oriģinālliteratūras un kvalitatīvu tulkojumu piedāvājumu. VKKF sekmējis, piemēram, Valda Rūmnieka un Andreja Miglas romāna Čaks, Otto Ozola „Latvieši ir visur”, Egila Plauža „Lirika” Jura Kronberga „Mākoņu grāmata” Knuta Skuejnieka „Nekā personīga”, Liānas Langas „Vilkogas”, „Korāna” izdošanu. Atbalstu guvuši projekti, kas saistīti ar literatūras pētniecību, piemēram, Kārļa Vērdiņa monogrāfijas „Bastarda forma” izdošana. Atbalstīta arī klausāmgrāmatu veidošana. Domājot par jauno lasītāju un literārā procesa atjaunotni, iespēju robežās ir finansēta programma „Literārā Akadēmija”un literārās konsultācijas Latvijas Rakstnieku savienībā. Cienījamā eksperte, vai tiešām Jums šķiet, ka šis gada pārskats ir pietiekams, profesionāls, sniedz priekšstatu par naudas sadalījuma pamatotību, nostiprina manis kā nodokļu maksātāja uzticēšanos Jūsu ekspertīzei, ja jau Jūs pat neesat pamanījusi, ka nodarbojaties ar profesionālo mūziku un dejas mākslu. Kur tad vēl lai gūst iespaidu par naudas pārdales principiem, ja mājas lapā nekā publiski pieejama nav, bet šajā diskusijā ir vērojama tikai "Olimpam pietuvināto" niknums, ka kāds vispār ir uzdrošinājies pajautāt par naudas piešķiršanu un atdevi no tās iztērēšanas.
  • 5
  • 1
visu cieņu Mairai Asarei
v
par lieliski argumentētu viedokli!
  • 1
  • 6
Maira Asare - pt
M
Cienītais/-ā, varu visai droši teikt, ka Jūsu apgalvojumi nav īpaši korekti, un proti: 1) es divus gadus esmu KKF literatūras nozares eksperts un Jūsu apgalvojumu par kliķi un draugu būšanu tamdēļ pamatoti sliecos uztvert personiski. Esiet tik laipns/-a, nosauciet vismaz šo divu gadu laikā kādu projektu vai radošās stipendijas pieteikumu, kas ir atbalstīts/-i draugu būšanas vārdā. Vienkārši nosauciet. (Vai tas, ka. slēpjoties aiz anonīma nika un izsakot visai nopietnus apvainojumus pavisam konkrētiem cilvēkiem - VKKF nozaru ekspertu vārdus var izlasīt VKKF mājaslapā - Jūs vienlaikus pieprasāt godīgumu un lēmumu pārskatāmību no citiem, Jums pilnā nopietnībā liekas normāli?) 2) ikdienā strādāju novada centrālajā bibliotēkā un tāpēc gana labi zinu, kā klājas lauku bibliotēkām, kādas grāmatas iepērk un ar kuriem autoriem vēlas tikties šo bibliotēku lasītāju. Un labi zinu, ka uz Ikstenas, Rukšānes, Repšes u.c. latviešu autoru grāmatām lasītāji stāv rindā, lai varētu tās izlasīt. Nemanipulēt ar lietām, kuras Jūs nepārzināt, tas būs vismaz godīgi.
  • 4
  • 5
pt
p
Eiropas valsts dzīves cienīgi ir arī skolotāji, bibliotekāri, muzeju darbinieki u.c., kuru ietekme uz sabiedrības kultūras līmeni, visticamāk, ir daudz nozīmīgāka nekā jauna literārā diskursa radīšana šaurām aprindām, un galu galā lasītāji, no kuriem liela daļa nevar atļauties arī KKF atbalstītās grāmatas, un bibliotēkas, kas nevar nopirkt jaunāko literatūru. Problēma ir ar visnotaļ izplūdušajiem vērtēšanas kritērijiem, zināmām kliķes pazīmēm (vai vismaz draugu būšanu) atbalsta piešķiršanā u.t.t. Līdzīgi kā arodbiedrības daudziem asociējas ar labumiem no priekšniecības (kā ceļazīmēm uz sanatorijām un bērnu atpūtas nometnēm), arī rakstniekiem līdz kaulu smadzenēm ir iezīdušās atmiņas par rakstnieku namiem, nebūt ne slikto atbalstu pie galma pietuvinātajiem u.t.t. Diemžēl tā ir realitāte - māksla ir nežēlīga - daudzi cenšas, bet atzinību gūst tikai daži. Būt par neveiksminieku, protams, ir nepatīkami, īpaši, ja esi bijis daudzsološais. Bet nevajag arī izlikties, ka pastāv kāda objektīvi kvalitatīvā literatūra (ko spēj uztvert tikai īpaši garīgi attīstīti supercilvēki), līdz kurai nožēlojamie lasītāji vienkārši nav izauguši. Diskurss, kas pastāv šaurās literātu aprindās, visbiežāk nekādu laikmetu kultūras vēsturē nenes un nomirst līdz ar šo pašnoteikto eliti. Un nevajag jaukt atbalstu bibliotēkām fondu papildināšanai ar atbalstu rakstniekiem. Baidos, ka "mazo lauku bibliotēku lasītāji", ko Jūs te piesaucāt, diezgan atzinīgi novērtētu, ka viņu bibliotēka varētu iegādāties to, par ko raksta autore paņirgājās, kā par "(..) izpriecas! Taču šādos darbos reti būs sastopami arhaismi, neoloģismi, okazionālismi, dialektismi, tēlainība, intertekstualitāte un tā tālāk un tā vēl joprojām, varētu pārrakstīt kādu stilistikas rokasgrāmatu. Otrās grupas iecienītie pseidoliterārie teksti pilda savu funkciju, gluži kā komiksi, kas, vienreiz izšķirstīti, tiek aizmesti makulatūrā", nevis kādu revolucionāru 2*2=5 pierādījumu, tikai dažiem saprotamā formā. Tas, kas man liekas būtiski (vienalga, vēlējuma izteiksmē vai ne) ir valsts atbalsta kā nodokļu maksātāju naudas piešķiršanas kritēriju skaidrība un iespējas parādīties labai literatūrai. Līdzīgi, kā daudzās citās jomās, arī kultūras atbalstīšanai lielākas naudas summas piešķiršana vien nepalīdzēs. Vispirms ir jātiek galā ar bardaku tās sadalē.
  • 5
  • 1
Atvainojiet
A
kaut vai tie paši sleju/eseju izdevumi, vai tie ir "teksti, kas prasa lasīšanu kā radošu nopietnu darbu"? Cik daudzas slejas jau pirmo reizi lasot ir ļoti zemas kvalitātes, bet vēl izdot grāmatās?
Interesanti gan,
I
kādēļ Žolude neizsakas par Ikstenas un Rukšānes sleju grāmatām? Vai tās neskaitāmo vīru sievu apšaubāmās morāles pamācības Žoludesprāt ir tā saturīgā literatūra. Tās primitīvās intrigas nebūt nav tas ko gaida lasītājs. Bet nav jāsatraucas, jo tie, kuri patiesi spēj rakstīt raksta un portālos pārgudrības nebārsta. Rodas jautājums, kas ir profesionāls rakstnieks? Vai profesionāla rakstnieka statuss pienākas katram sleju autoram, katram burtnīcas biezuma grāmatiņas autoram?
  • 6
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja