Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Ko mārketēsim?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Līķu mazgātājs
L
Kas miris,miris.Kas sists,sists ! Acīm redzot vajadzēja sarīkot šādu skandālu,lai redzētu, ka karalis - Andrejs Žagars - ir kails ! Tas ir Grendes varoņdarbs,ka upurējot savu amatu parāva līdz arī "Melno bruņinieku".Jo nebija viņa vadības stilā nekā ģeniāla - vien izšķērdība,draugu būšana,narcisisms un homo............ ! Un visi šie viņa apraudātāji kliedz tikai tāpēc,ka var būt nākamie,no Valsts finansētās siles padzenamie. Lai vieglas smiltis ! Amen !
tu dura melo
t
pati tin savu filmu atpakaļ. ne jau AŽ plāns tika novērtēts visaugstāk. vai tikpat augstu, kā, AŽ vārdiem runājot, grandiozās viesizrādes krievijā.
tūdaliņš
t
Eu, a kas Tu tāda? Kur ir Tavi akadēmiskie darbi? nu, baigi izskaties pēc sieviešmīļa. tad jau saprotama zilo līgas trakošana
Tas ir ļoti labi
T
ka diletants Žagars ir prom no operas. Pie viņa nevarēja būt neviens labs galvenais diriģents, jo vajadzēja tādu, kas atkarīgs no Žagara, kas nav personība, tādu, kas Žagaram nevar iebilst, kas nevar pretī runāt. Ar solistiem ir tas pats. Kovaļevska iebilda, un tika padzīta no operas. Nevar būt "pasaules līmenis" ar tādām profesionālām problēmām, kādas ir LNO pie Žagara. Nevajag atkārtot tādas, iespējams, Žagara apmaksātas muļķibas. No visām lielajām viesizrādēm LNO atgriežzās kā neveiks,miniece, bet Žazgars vienmēr ir gribējis to izbazūnēt kā lielus panākumus, itr kā citi nevarētu internetā neko sameklēt. žagars ļoti grib atgriezties,jo nekur citur viņam labu darbu nedabūt.
Par ko...
P
Rīgas Operā pagājušajā sezonā nebija NEVIENAS operas pirmizrādes. Ginesa rekords. Bet naudiņa pagaisusi. Bet KOKSAndrejs tik apceļo pasauli un veido personīgos kontaktus... Rīgai daudz labuma no tā...Lieliski. Ziedai, kas rīgā sacerējusi pusotru programmas grāmatiņu vajadzētu "pievērt žaunas" un atvērt acis un ausis, ja tās paņēnusi ceļojumā no Berlīnes līdzi. Nožēlojami.
  • 11
  • 1
hm
h
M. Zieda nav dumja, bet viņas raksti par Žagaru un Nelsonu atgādina iesācēja zema līmeņa un ļoti nekompetentus raksteļus. Kas gan liek riskēt zaudēt jelkādu cieņu lasītāju acīs? Vai tiešām tie varētu būt ieinteresēto personu dāsnie honorāri?
Melus negribu
M
Kas tie vērtētāji bija, kas novērtēja plikos dibemus un nepārtrauktās divdomības? Tas arī ir tas saturs un idejas. Man tas nesaistās ar kultūru un to apspriest nevēlos, pat ja žūrija kaut ko ir vērtējusi. Ziedas kundzei laikam šķiet savādāk!? Es gribu autentiskus iestudējumus, kur saturā galvenais ir profesionāli labs izpildījums un atbildība par sabiedrības morāles tīrības uzturēšanu. Redzu, ka Jums tas nav svarīgi. Tāpēc, ja varētu , aizliegt jums publicēties vispār. Tie, kas kropļo pasauli Dievam nav tīkami, jo Jūs to neesat radījuši un Jums to nebūs deformēt pēc saviem slimīgajiem iedomu principiem!
Tā ir
T
liela nelaime, ka mūsu prese publicē tadas rakstītājas kā Zieda, Lūsiņa (ak jā, bija vēl arī Ieviņa Liepiņa-Ancena:))) Par objekstīvu kultūras vērtējumu tad var aizmirst...
tā gan
t
Vienīgā neobjektīvā ir Lūsiņa. Bet Jums klibo gramatika, kultūras cienītāj(a)!
  • 3
  • 3
Vai arī
V
Ziedai galvenais ir seks. otrientācija, nevis māksla? Ja Žagars būtu izcelis LNO no provinciālisma, tad LNO nebūtu provinciāls un arī profesionāli neveiksmīgs sniegums viesizrādēs Lielajā teātrī šogad. Žagaram praktiski nav zināšanu mūzikā, un viņa režijas māksliniecikso domāšanu neparāda. Ir ļoti labi, ka viņa nav teātrī. Sen bija laiks
Par naidu
P
Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ (I.Godmanis) Lēni brūkošās dzīves?Par tiem, kas saspiedušies? Interesants raksturojums. Bet, kurš kuru nīst, tas vēl ir jautājums.
dvd
d
Ja Operas vadība pārkāpa finansiālos rāmjus, līdzās bija jānoliek speciālists, kurš rūpētos par finansiālo disciplīnu.... ________________________________________________________ orģināls risinājums
Skaisle
S
Par Kursīti. Man šis cilvēks atgādina omulīgu ruksi,kas ērti iekārtojies pie pilnas siles, tīros un sausos salmos bauda dzīvi. Brīdī,kad kāds sāk durt sānos, vai grūstīt - sāk kviekt par savu vietu. Kur bija Kursīte, kad Ķīlis ļoti pamatoti kritizēja augstākās izglītības problēmas Latvijā,kuras tā arī palika neizkustinātas. Kur viss pa vecam - daži pelna jo smuku naudiņu, neuzņemoties absolūti nekādu atbildību - drukā un dāvina doktoru diplomus pa labi un kreisi. Kāpēc Kursīte klusēja? Nebaij iezdevīgi jaukties, vai ne? Ai , nav ko velti laiku tērēt. Vienkārši cilvēks nepakautrējās iekārtoties saiemā un tās aizsegā nodoties saviem sirdsdarbiem. Tā nav normāla situācija. Kamēr mums būs tāda veida deputāti, tikmēr Latvijai par tiesisku un godīgu valsti nekļūt.
Ameba
A
HA,HA HAAAA Bibleotekāre vismaz pazīst savu bijušo klienti :))))))))))))))) Ja pazītu Kursīti vai kādu ministru, tad,jādomā, visu patiesību stāstītu. Vai apenēs pa māju staigā, vai skaļi kopojas, vai miskasti iznes jau sašķirotu, vai sievai ir jauna somiņa, vai tikai vecais rimi maisiņš. Kur jauka tāda tautas balsss, bet kā likums, muld tikai par tiem, kuri nav tik "važņiji". Sit, tā ka šļākst. Un tad jautā,kāpēc komenti ir anonīmi. Lai nopietnas sarunas neizvērstos kaimiņu smakošanā. Bibleotekārīt! Tas ir tāpat kā ar grāmatvežiem pie valdīšanas. Tas viss ir ko jūs mākat. uZKAITĪT, NEVIS DOMĀT.
  • 1
  • 0
R.Pauls
R
R.Pauls kādreiz tieši tāpat paskaidroja, ka deputāta amats viņam vajadzīgs lai būtu droša aizmugure paša pasākumiem
  • 4
  • 0
Skaisle
S
Piedodiet, bibliotēkas grāmatas ir sitiens zem jostas vietas. Protams. Jo - katra skolotāja atbildība bija visai klasei izdotās mācību grāmatas, kuras nebija katra skolēna privātā atbildība. Stundās,kad grāmatas vajadzēja klasē izmantot - tās tika skolēniem izdotas, kad nē - tās stāvēja klasēs-kabinetos. Varbūt pamainiet sistēmu grāmatu uzskaitē un uzglabāšanā. Bet - man pavisam noteikti nav problēma aiziet uz Rīgas valsts 1.Ģimnāzijas bibliotēku un uzzināt par ko ir runa un uzrakstīt iesniegumu skolas direktoram ar paskaidrojumu un konkretizēšanu - kā tas nākās , ka tādas lietas lasu interneta komentāros. Starp citu, man no tiem laikiem nav mainījies ne telefons,ne epasts, ne mājas adrese, ne darba vieta - un dīvaini,ka jums bibliotekārīt , jāmin vai es esmu tā Sandra, vai nē . Bet es patiešām esmu tā. Par ruksi un Kursīti. Es domāju,ka es esmu ļoti maiga pret viņu savos izteikumos, lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tas ir noziegums , kā rīkojās Kursīte un man ir tiesības cūciskas rīcības cilvēku saukt par cūku. Tāpat kā tevi ruksenīt, mani tu sauc vārdā , un par mīļo pelīti , bet savu vārdu nosaukt dūšas nav - tik no krūmiem esi gatava pašaudīties. Kā saka - laipni lūgta manā pulciņā.
  • 14
  • 2
>Skaislei, p.s.
&
Bibliotēkas grāmatas.
  • 0
  • 4
>Skaislei
&
Sandriņ, pelīt, saukdama citu sievieti par ruksi, atceries, ka Tu esi Sandra Jansone, arī cilvēks ar pilnu atbildību, un ka Tu esi parādā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai 6 grāmatas, kuras neesi atdevusi jau kopš 2008.gada.
  • 1
  • 10
Skaisle
S
Vēl es domāju - kāpēc Merkele atkal uzvarēja? Mani personīgi uzbudina viņas teiciens - lietas beidzot jāsauc īstajos vārdos. Mani uzbudina viņas tiešums un konkrētība, godīgums. Nezinu, vai tā karma, vai kas, bet kāpēc vāciešiem ir tā un mums šitā?
  • 9
  • 1
Skaisle
S
Senais, vienmēr var būt labāk, jo slikti jau mums bija 50 padomju okupācijas gadus. Tagad tā kā vajadzētu saspringt un padomāt - kādā zemē un kā mēs dzīvojam.
  • 10
  • 1
Senais
S
Nemaz tik sūdīgi, ja ņem vērā, ka vienmēr var būt sliktāk :))
  • 3
  • 0
Skaisle
S
Saprotama lieta, ka paši ievēl un paši jau savu esamību nosakām - nekādi ne komunisti, vai imperiālisti. Tikai baigi sūdīgi tas mums sanāk. Ko citu lai es saku, Senucīt:))
  • 9
  • 2
Senais
S
Skaisliņ, paši vien ievēl un apstiprina gudrību, ka dabū tādu valdīb, ko pelnījuši.
  • 6
  • 1
Putukrējums uz tortes diskusijai
P
Operas ļembasta sakarā norāvās ne vien mākslinieki, bet arī operas apmeklētāji – šos arī pilnīgi noteikti vajadzētu pāraudzināt, atņemt viņu žaketītes un vakarkleitas, saņurcīt frizūras, bet no ārzemēm iebraukušus opermīļus aizsūtīt atpakaļ uz viņu baireitām šmairētām, kur tādiem arī vieta. Tā kā ir rudens un rudeņos, kā zināms, norisinās Dzejas dienas, vajadzētu piežmiegt arī vēl visus atlikušos dzejas lasītājus. Kad tas būs izdarīts, gan jau dzejnieki – šie nesakarīgie vāvuļotāji – aizvērsies un izmirs paši. Katrs šo kaitīgo un apkarojamo elementu sarakstu var papildināt pēc sirds patikas. Jo palikušas ir tikai divas šķiras, kuru nošķīrumu nenosaka pat iedzimtība, stāvoklis sabiedrībā, atšķirīgi ienākumi, izglītība, nodarbošanās, dzīvesvieta, žesti vai izloksne. Viena ir tā, kas ienīst, otra – tā, kuru ienīst. Lai gan varbūt vairs nav pat divu šķiru un ir tikai viena – tā, kurā saspiedušies visi kopā, un katrs laiku pa laikam vēlētos būt mazliet citādāks, būt atšķirīgs, taču apjēdz, ka to nespēj, un tāpēc par visu vairāk ienīst pats sevi. (Satori P.Bankovskis). Atklāti, inteliģenti, kulturāli:). Tikai, ja esat tik pašpietiekami, kāpēc drukājat krekliņus?
Skaisle
S
Labrītiņ. Zinot Bankovska privātās attiecības ar cilvēkiem,kuriem lietu kārtība ap Žagara vadīto operu bija ļoti izdevīga un ērta - par šādām Bankovska pārdomām un izjūtām nav ko brīnīties. No krēsla būtu jānokrīt,ja Pauls Bankovskis publiski nosodītu Žagara darbošanos un aizstāvētu kultūras ministri. Tas tik būtu kaut kas, ja būtu, bet - atcerieties, cepti gaiļi nestaigā.
  • 15
  • 0
Vārds
V
P.Bankovskis no Neiburgu klana?
  • 5
  • 0
smieklīgi lasīt
s
Nu trulās eksministres aizstāvji metušies virsū žurnālistei! Kārtējo reizi demonstrējot nespēju analizēt problēmu, bet iztirzājot problēmas aprakstītāju.
nav gan smieklīgi
n
Jo komentārus sagrābuši hunveibini, Grunte un caurkrituši muzikanti. Tādējādi iedomādamies sabiedrisko domu veidojam. Tiem pievienojas tipiskie lūzeri-gaudotāji, kas gribētu uz galviņām sadalīt visu - bibliotēku, operu, Venēcijas Biennāli, KKF utt. - lai to notiesātu vakariņās (pāris). Neviens no viņiem par kultūru neraizējas ne mazākajā mērā. Jo tā viņiem ir sveša. Tukša skaņa.
  • 3
  • 6
Vārds
V
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/475981-grende_fm_kulturai_40_miljonu_vieta_dod_vien_tris_miljonus 'Situācija ir ārkārtēja - Kultūras ministrija nākamā gada budžetā ir iesniegusi pieprasījumus par 39,8 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM) kultūras nozarēm piedāvā vien trīs miljonus latu'
  • 3
  • 0
>Vārdam
&
MELI MELI MELI 1. nekādus 10 papildus miljonus kultūrai dnav "izplēsusi" - tie bija paredzēti nacionālās attīstības plānā kultūrai jau 2011. gadā. KM būtu izplēsusi, ja spētu dabūt visu paredzēto summu 40 milj., bet saukt par izplēšanu ceturto daļu (10 milj.)??? 2. ne jau Grendes nopelns ir JRT remonta līdzekļi - tos jau divus gadus valdība ir paredzējusi , kopš Elertes ministrēšanas laika. Kursīte apzināti melo?
  • 2
  • 8
Vienalga
V
Kursītes priekšā dziļi paklanos. It sevišķi pēc šodienas Nekā personīga. Repšes cilvēki ar Gobzema aktivitātēm, kur kultūras zieds ļoti stingri pietuvināts, un pēkšņi mēs, kas esam izauguši līdz līmenim, kur korupcija pēkšņi izzudīs pati no sevis :). Kolosāli. Vai sabiedrība tiek pielīdzināta pēdējiem muļķiem?
  • 12
  • 3
Vārds
V
"On Friday, September 13, 2013, Janina Kursite wrote: Patiešām mums bija "izcili slikta" Kultūras ministre: 1) nākošā gada budžetā burtiski izplēsusi 10 miljonus papildfinansējumu kultūras nozarei, kas līdz šim kaut kas nebijis; 2) Rakstniekim KKF papildu programmu par 1,3 miljonu - lai raksta un publicējas; 3) Paredzējusi naudu Jaunā Rīgas teātra kapitālam remontam, kas nav bijis kopš kuriem tur laikiem; 4) Kultūra beidzot iekļauta NAPā ("Radošā Latvija"), visām nozarēm beidzot panākts, ka izstrādātas attīstības stratēģijas; 4) izlīdzināts atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem ar citiem pedagogiem; 5) iniciējusi kultūras apakšprogrammu un tās nodrošinājumu Latvijas simtgades vērienīgiem pasākumiem; 6) panākusi, ka Dziesmu svētkiem tika iegūts iespējami atbilstošs finansējums kolektīviem; 7) bija atvērta diskusijām, pat ļoti asām diskusijām, tai skaitā SAeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tai skaitā ar saniknotiem rakstniekiem; 8) ievēroja, pateica paldies ne vienam vien kultūras nozares veterānam, nerauca degunu par to, ka nu jau sirmo kultūras darbinieku ziedu gadi bija padomju laikos, jo laikus, kuros dzīvot, mēs nevaram izvēlēties. Jā, varbūt viņa nebija katram un katrreiz ērta un parocīga sarunu partnere, šad tad aizrāvās ar koučingiem un mobingiem, bet viņa darīja lietas, reāli mēģināja sakārtot lietas kultūrā. Roberts Ķīlis, būdams Izglītības ministrs, pusotru gadu nesarunājās ar nozares pārstāvjiem, bija augstmanīgi ignorants, un - viss bija kārtībā! V.Igo, atceraties, ir romāns "Nožēlojamie". Zīmīgs nosaukums un zīmīgs romāns. Tā vien liekas, ka jo sliktāk nozarei, jo mums labāk ap dūšu. Un tā vietā, lai pateiktu cilvēkam paldies par to, ko viņš ir izdarījis, mēs draudzīgi un vienbalsīgi (gandrīz! Paldies Jurim Vidiņam par drosmi!) kliedzam "Nost!" Ir jāredz aplam darītais vai nepadarītais, bet tad, kad par padarīto ne vārda, tad gan nožēlojami. Diemžēl nevaru šajās kolektīvajās noriešanas līksmībās piedalīties, tāpat kā nevaru klusēt, lai gan ne viens vien no jums klusi vai skaļi teiks, ka varēja jau nu paklusēt." _________________________ Kursīte ir maldināta, kad raksta: "Grende šad tad aizrāvās ar koučingiem" ----- Runājot ar literātiem Grende runāja par SWOT analīzi, kas ir pamata plānošanas rīks, ko izmanto jebkurā sevi cienošā iestādē, organizācijā. Puslīdz izglītoti cilvēki zina, ka tā ir vispāratzīta zinātniska metode, kas atrast labākos risinājumus. Stāstus par "koučingiem" melīgi izplatīja viņas konkurentes izraujot atsevišķus vārdus no pieaicinātā speciālista teiktā. 1000 reizes atkārtotus melus cilvēki mēdz noturēt par patiesību. Diemžēl šajās lamatās iekritusi arī Kursīte. http://pietiek.com/raksti/_vienotibas__ieksiene_-_asas_diskusijas_par_jaunzemes-grendes_atlaisanu
  • 7
  • 3
st.
s
ņemties ņemties cilvēki grib ņemties
  • 1
  • 0
Žanets Jaunzemis-Gremdis
Ž
nu cik var ņemties gar to politisko līķi Grendi, kura pati sev bedri izraka? prom ir un āmen. jācer, ka nelīdīs atpakaļ pie valsts siles ar saviem kouča treneriem
  • 5
  • 13
Ne tikai M.Zieda
N
bet liela daļa "žurnālistikas un kultūras" zieda "intelektuālajā izvērtējumā neielaižas". Ļoti apzināti neielaižas. Par ko tas liecina? (Visam apakšā zemūdens akmeņi, varas lietas, lielā nauda, ietekmes sfēras. Šoreiz pilnīgi noteikti tracis ap Operu nav tikai par Andreju Žagaru vai kultūras ministri. ( N.Šnē)? Šis gadījums grauj ticību, pat, tam mazumiņam, kas it kā vēl bija. Ja jau tin lenti atpakaļ, tad sākuma punktam vajadzētu būt Kultūras alianses atklātajai vēstulei, diemžēl M.Zieda savā slejā to nepiemin. Ja Kultūras alianses viedoklim nav ne mazākās nozīmes, un to vienā dienā var aizvietot dažu domu biedru grupa, tad visi uzstādījumi ar radošo organizāciju u.c. kultūras apvienību pārstāvniecību ir nulles vērtē. Vai tie visi strādā tukšgaitā? Ja tā, tad tacu jālikvidē.
  • 10
  • 2
Kauns
K
Neaizstāv eksministri, bet objektivitāti, kas sludina, ka neviens nav viebnlīdzīgāks, bet, ja "drēbi nepazīst" labāk paklusēt.
  • 20
  • 3
Ziedas terorisma glorifiskācija
Z
Terorisms izstādes formātā . Margarita Zieda Berlīnē 17.11.2010 23:03 Kreiso terorisms Rietumvācijā, aizsācies ar Frankfurtes lielveikalu dedzināšanu sešdesmit astotā gada pavasara noskaņās, protestējot pret laikabiedru ne mazāko vēlēšanos uztraukties par to, ka ASV spridzina, apšauj un izvaro cilvēkus Vjetnamā, nākamajā desmitgadē bija apmetis asiņainu loku jau pašu zemē, atstājot aiz sevis četrdesmit septiņus līķus. Rote Armee Fraktion (RAF, “Sarkanās armijas frakcija”) septiņus gadus ilgusī “cīņa par cilvēciskāku sabiedrību” (tā teroristes Ulrikes Meinhofas bēru runā šī grupējuma darbības būtību formulēja kāds apbērētājs) noslēdzās ar kino cienīgu vērienu. Četriem arābu teroristiem sagrābjot Lufthansa lidmašīnu ar 82 pasažieriem ceļā no Maljorkas uz Frankfurti, VFR valdībai tika pieprasīts atbrīvot Štutgartes cietumā uz mūžu sēdošos RAF biedrus. To pašu piecas nedēļas pieprasīja Vācijas darba devēju savienības prezidenta Hansa Martīna Šleiera (Hans Martin Schleyer) nolaupītāji, valdībai piesūtīdami aizvien šaušalīgākas vēl dzīvā gūstekņa bildes. Žurnāls Der Spiegel tikām pamanījās no ķīlnieka iztaisīt cover boy, teroristu piesūtīto fotoattēlu ar lēnām mirstošo gūstekni publicējot uz vāka. Valdība sarunās neielaidās, avioķīlniekus izdevās atbrīvot, un dažas stundas pēc veiksmīgās operācijas Štutgartes cietuma vieninieku kamerās tika atrasts sinhronā pašnāvībā dzīvi beigušais RAF kodols. Spekulācijas par to, vai tā patiesi ir bijusi kolektīva pašnāvība vai valdības “pieņemti mēri”, turpinās vēl šodien, lai gan oficiāli vācu zeme, šķiet, tomēr ir vienojusies par pašnāvības versiju. Atvadu sveicienā RAF sabiedrotie savas zemes valdībai izsniedza auto ar Šleiera līķi bagāžniekā un tekstā izteikto nožēlu par šo veltīgo nāvi. Kura gan no šīm četrdesmit septiņām bija citāda? Lielo morālistu RAF cīņa par cilvēciskāku sabiedrību, laupot bankas dzīvokļu, mašīnu un ieroču iegādei un slepkavojot cilvēkus, praksē bija pārvērtusies elementārā bandītismā, savas sākotnējās idejas pilnīgā pretmetā, jau kuro reizi 20. gadsimta vēsturē piespēlējot aizvien to pašu deformēto atbildi uz jautājumu – vai ir iespējams cilvēciskot sabiedrību necilvēcīgiem, varmācīgiem līdzekļiem? Kinorežisors Rainers Verners Fasbinders, kurš savu Minhenes jaunību bieži vadījis krogos kopā ar vēlāko RAF grupas dibinātāju Andreasu Bāderu, savas teroristu filmas “Trešā paaudze” sakarā raksta par citādo cīņas izvēli: “Es nesviežu bumbas. Es radu filmas.” Franču rakstnieks un filozofs Žans Pols Sartrs pēc Rietumvācijas kreiso žurnālistu lūguma apmeklēt Andreasu Bāderu cietumā bada streika laikā un izveidot ar viņu interviju uz Štutgartes cietumu patiešām aizbrauca. Taču nekādu interviju viņš neizveidoja. Prombraucot Sartrs sniedza vācu žurnālistiem preses konferenci un, jautāts, vai demokrātijai ir nepieciešamas RAF metodes, sacīja, ka šis grupējums, viņaprāt, apdraud kreiso kustību, tāpēc ir nepieciešams skaidri izšķirt, kas ir kreisie un kas īsti ir RAF. Šodienas vecajiem rietumberlīniešu kreisajiem savukārt simptomātiska šķiet RAF pārpalikuma slepenā pārbēgšana uz VDR un revolucionārā gara ievīstīšana mietpilsonības mīkstajos pēļos, kas gaismā nācis, tikai mūrim krītot. Kā tāda smirdīga zivs! – viņi saka. Janvāra beigās Berlīnē tika atklāta laikmetīgās mākslas institūta KunstWerke veidotā izstāde Zur Vorstellung des Terrors: Die RAF-Ausstellung (“Terora sakarā: RAF izstāde”), kas turpināsies līdz 16. maijam. Tās mērķis – izpētīt masu mediju refleksijas un dažādas to mākslinieku pozīcijas, kuri tieši vai netieši nodarbojušies ar RAF tēmu, kā arī pirmo reizi izstādīt šīs abas perspektīvas kopā. Sākotnējā iecere – veidot izstādi Mythos RAF (“RAF mīts”) – 2003. gada vasarā, koncepta izstrādātājiem izsūtot masu medijiem apkārtrakstu par šo savu nodomu, bija sacēlusi pamatīgu skandālu. Laikabiedrus un vispirms jau teroristu upurus, kuru viedokli nekavējās zibenīgi noskaidrot bulvāra avīze Bild, māca bažas, vai tikai šādā ceļā nenotiks RAF glorifikācija, par valsts naudu izveidojot vērienīgu mediālu izrādi, kas ne tikvien kā necentīsies kārtīgi izanalizēt šo fenomenu, bet iecementēs jau esošos mītus vēl noturīgāk. Saistībā ar izstādes ieceri dažu nedēļu laikā Vācijā tapa vairāk nekā piecsimt rakstu, līdz pat valsts kanclers Gerhards Šrēders uzskatīja par nepieciešamu paust norūpētību. Rezultātā izstāde tika atlikta uz gadu un tās veidotāji – kuratori Klauss Bīzenbahs, Elena Blūmenšteina un Fēlikss Enslins, teroristes Gudrunas Enslinas dēls – , pārstrādājot konceptu un sākotnējo izstādes nosaukumu nomainot ar neitrālāku, atteicās galu galā arī no sabiedriskās naudas, lai izvairītos no valsts iejaukšanās darbā, un radušos caurumus budžetā aizlāpīja ar ziedojumiem, kā arī izsolot izstādes dalībnieku darbus internetā. Izstādes veidotāji neslēpj, ka arī jaunajā versijā viņus interesējusi RAF attēlošanas prakse, nevis grupas būtības izvērtēšana, interesējuši terorisma producētie attēli, kuri nogulsnējušies kolektīvajā atmiņā, nevis viss RAF komplekss kopumā, kas arī tur ir nogulsnējies. Izstādei speciāli nav radīts neviens jauns darbs, bet apkopoti jau esošie. Piecdesmit mākslinieku – starp viņiem ir Jozefs Boiss, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke, Mārtins Kipenbergers, Jergs Immendorfs – simt darbi izstādē konfrontēti ar 29 dokumentētām dienām Vācijas Federatīvajā Republikā. Notikumu apskatu masu medijos izstādes veidotāji sāk citādi, nekā Vācijā ierasts datēt RAF vēsturi. Viņi sāk ar 1967. gada 2. jūniju un nošautā studenta Benno Onezorga attēlu laikrakstu pirmajās lappusēs. Tā ir diena, kad Persijas šaha vizītes laikā, sākoties protesta mītiņiem, policija brutāli fiziski izrēķinājās ar demonstrantiem un kāds policists “aizsargājoties” nošāva studentu. RAF radās kā reakcija uz policejisku valsti – saka izstādes veidotāji, un šī ir pašu RAF biedru un viņu piekritēju koncepcija, ar kuru kuratori intelektuālā izvērtējumā neielaižas. Zinot kustības tālākās attīstības gaitu, to, kā šī reakcija uz policejisku valsti turpinājās iedzīvotāju “nejaušā” slepkavošanā un noslēdzās ar valsts policejiskuma masīvu pastiprināšanos, laikabiedriem to pilnībā akceptējot elementāras drošības vārdā (tieši šai apstāklī atklājas līdzības ar sekām, kuras rada mūsdienu terorisma darbība), izstādes veidotāji jautājumus šīs paradoksālās parādības sakarā vispār neuzdod. Secīgi izkārtojot terorisma producētos attēlus, tiražētus masu medijos (un galu galā terorisms jau arī spēj funkcionēt, tikai pateicoties tam, ka tiek attēlots un caur attēliem pārraidīts), izstāde rāda, kā šie attēli attīstījušies tālāk mākslinieku darbos. Vēl pirms izstādes mediju saceltā brēka, ka skatītājs varētu nonākt RAF attēlu fascinācijas varā, te nu sāk likties visai divdomīga, jo tieši masu mediji ir bijuši visspēcīgākie attēlu ražotāji, kuru fascinācijas varā atradušās vairākas mākslinieku paaudzes, kuras ar šiem attēliem ir strādājušas tālāk. Viens no visjaunākajiem izstādes dalībniekiem britu mākslinieks Skots Kings no terorisma izveidojis ikonu kvadrātā, teroristes Ulrikes Meinhofas seju ievietodams Monas Lizas portretā darbā Mona Meinhof. Lucs Dambeks gleznu ciklā teroristu sejas vienai pusei raupji piešuvis hitleriešu skulptora Brekera veidoto īsteno āriešu sejas otro pusi un nosaucis šo vēsturiskajā laikā pārrauto attēlu par “Nībelungiem”. Savukārt Gerharda Rihtera neaso, no avīzēm un žurnāliem pārfotografēto teroristu fotogrāfiju fragmenti liek atkāpties labu gabalu atpakaļ, lai vispār spētu ieraudzīt jelkāda attēla kontūras. Izstādes centru veidojošais darbs ir Hansa Pētera Feldmaņa “Mirušie” – 91 no avīzēm izgriezts un pie sienas pielīmēts terorisma nogalināto cilvēku portrets, negrupējot tos teroristos un viņu upuros, bet vienādojot nāvē. Tieši šis darbs kļuvis par vistracinošāko klupšanas akmeni vācu kritiķu rakstos, kur spriests, ka ar tādiem pašiem panākumiem varētu uz vienas istabas sienām salīmēt Hitlera un koncentrācijas nometnes upuru attēlus, pievienojot parakstu “Otrajā pasaules karā nogalinātie”. Mehānisks mākslas darbu apkopojums četros stāvos, vienkārši izkārtojot apskatei to, kas ir, un liekot izstādes apmeklētājam savu attēlu galvā izveidot pašam, ir viens no galvenajiem pārmetumiem, kurš adresēts izstādei kopumā, un vācu pusē tas noteikti netiek novērtēts kā kuratoru demokrātisks žests dialogā ar skatītāju, bet gan kā mākslas izstādītāju intelektuālā mazpietiekamība. Par to, saprotams, var diskutēt, taču uz jautājumu – kā izstādīt teroru? Kā sarunu par teroru veidot izstāžu formāta ietvaros? – šīs izstādes veidotāji īsti neatbild un pāradresē to jau nākamajiem kuratoriem. Un galu galā nākamie teroristi jau gaida rindas kārtībā. Jozefs Boiss, kura darbs izstādīts RAF izstādē, 1972. gadā teicis, ka gribot teroristus Bāderu un Meinhofu personīgi pavadīt cauri documenta V, vēl no tiesas ticēdams, ka šādā ceļā abus izdotos resocializēt. studija.lv
Ziedas kundzes garadarbs
Z
Talantīga, skolojusies, iedvesmojoša Ziedas Daiļrades Olimpa kalns - "Personiski Honekeram izbūvēta askētiska vanna un tualete. Viņam gan šī askēze neesot likusies īsti pieņemama. Jāsaka, ierīkojuma kamerstils tiešām līdzinās tipiskas padomju blokmājas labierīcībām. Bet ko nu par greznību vairs, ja cilvēkiem būtu bijis jāsamierinās ar to, ka jau pēc trijām dienām zem viņu kājām skalotos šķidrums trīs centimetru augstumā, un tie būtu bijuši viņu pašu sviedri. Skābekli ražotu ķimikālijas, kas, sapresētas lielās kastēs, izvietotas turpat uz grīdas. Bet visus indīgos izelpojumus pa šaurām caurulēm izvadītu ārā viltīgi konstruēta ventilācijas sistēma.
Kauns
K
Margaritai nav ne jausmas par brutālo lietu būtību. Bet es domāju, ka viņai pietiktu paostīt kā smird, kad varonīgi puiši piekakātās biksēs tērpti skrien pretim visai drošai nāvei un mēģina trāpīt cilvēkiem, kas pilnīgi sveši tāpēc pret viņiem nekāda naida. Vai , ja viņa(Ziede) paciemotos lauka hospitālī kur priecājas par kāpuriem, kas iztīra brūces.
  • 10
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja