Intervija ar Andri Bērziņu. Sešdesmit gadu - tāds foršs vecums

Kaut kas neko nenoziimeejoshs jau jaapasaka,kad uzbaazhas,par to,ko tachu katram jaapiedziivo.

Kad iedomāju par Arnoldu Liniņu un Ainu Matīsu,un šo kultūras cilvēku mūža ieguldījumu, to no barbaru rokas ievietotu pamazinātā formātā, nāk prātā Blaumaņa Pindacīšas vārdi: Vai nav kāds slotas kāts,ko dažam labam rīklē iegrūst? Lenvija Sīle ir iejūtīgi ar košiem mulinē diegiem aizsākusi plaucēt puķi nepabeigtā šuveklī. Tam ziedam vēl jāļauj smaržot- jaunā grāmatā. LENVIJAI, MARIJAI un ANDRIM pateikšu pa Ķenča modei: Lai jums gaidāmi prieki un guvumi, kam, kā sacīt jāsaka, nav gala ne vienā, ne otrā galā!

Jūs centieni paust savu uzskatu, pievienojot Paula Putniņa vārdu, nav visai veiksmīgs. Putniņa k-gs, sējot dažu graudu latviešu dramaturģijas lauciņā, vienlaikus bija arī Dzenes k-dzes ieliktnis Teātra biedrībā, kā šīs aB-surdās idejas iniciatore, kāteātra zinātnieces tuvs rada gabals turpat sabija arī Ģirts Jakovļevs. T alabad jēdziens apsurdo rkstāms ar "B".Šeftes un rauti padevās nevainojami. Pauls P. vēlāk papildinājās arī Rīgas Latviešu biedrībā. Pataujājie Lenvijai, kāpēc stāstā pardzīvesbiedru ir izlaists programatoriskais posms neatkarīgajā teātrī "Kabata", kura vienlaikus darbojās arī kā pirmā Latvijas brīvvalsts grāmatu pārkopēšanu,kā arīdzan varoņdarbi Rīgas Mazajā teātrī- Stabu ielā. Pāris citāti no Lenvijas Sīles iezīmētā: Tiklīdz lomas teātrī seko cita citai bez atelpas, viņa nervu sistēma neiztur. (-) Viņu neapmierina šis darbs. Viņam nepatīk procesi, kas notiek teātrī. Ne toreiz, ne tagad. (62.lpp.). ( Man būtu piezīme, toties, tikai manuprāt, apmierina daudzas darbības ārpus...) L.S: Viņa dabā ir kāda postoša tieksme, kas ik pa brīdim draud sagraut VISU (izcēlums mans), ko viņš paveic. (43.lpp.). Tāpat atradīsit atzīmes, ka Andris ir slinks, bet kad strādā, tad strādā labi, kā arī norādi, ka neatzīt tikai melno un balto, bet daudzkrāsainību.Tātad, ja nestrādā, tad visiem jāņem par labu, ko atmet.Tāpat tur izcelta spēja jebkur ieiet un sarunāt. Par neražu, biju spiests iepazīt sarunāšanas daudzveidību. GRĀMATAS vērtība nonoliedzami ir Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas personību gleznas.Šo mākslinieku un izcilo pedagogu veikums latviešu teātra vēsturē ir apzināti un metodiski tušēts, noklusēts, nenovērtēts, līdz beidzot viss kopā, kā Anita Grūbe izteikusies,kļuva par Arnolda Liniņa Nāves izšķirošo cēloni. Lanvijas Sīles spēja gudri, savstarpējās sakarībās savienojot cēloņus un sekas, man personīgi ir foršs pārsteigums. TĀPĒC: Būtu taisnīgi izlīdzināta pārāk jau nu kliedzoša un labi organizēta netaisnība, ja par tandēmu - Liniņš+ Matīsa= rastos vēl viena grāmata. Nepazīstu nevienu,kurš gan cits, ja ne Lenvija Sīle to spētu paveikt. Pie reizes izskaidrojot,kāpēc Arnolds Liniņš, bija aktieris,režisors, pedagogs un vēl arī Ņuks un Šefs. Tāpat saistošas varētu kļūt atskārsmes un atklāsmes,kā īsti lēmās Vijas Artmanes un Artūra Dimitera, Mudītes Šneideres un Harija Liepiņa, Eduarda Pāvula, Ērikas Ferdas, Lidijas Stiebras...LIKTEŅI. Tad nu piedodiet , ka man ir arī SAVA patiesības izjūta, acis nav d***, ausis nav turpat un deguns ir iešķaucis šo Ģēniju daudzdabīgumā, kurā, salīdzinoši ar jaunajām dienām, dominē šād-tādība.

Vairums cilvēku iemācās netērēties, kad redz, ka nav vērts. Tie, kuri to neiemācās, ir trakie. Bērziņš piespiedis, iemācījis sevi nebūt trakam, bet uzšvirkst tad, kad ir vērts - kā "Svētvakarā". Var tikai minēt, cik daudz bagātāks būtu mūsu teātris, ja daudziem izciliem aktieriem nepienāktu šis nav vērts brīdis, kurš ne jau viņu pašu, bet tizlas teātru vadības, nespējīgu režisoru utmlīdz. noteikts.

Vairums cilvēku iemācās netērēties, kad redz, ka nav vērts. Tie, kuri to neiemācās, ir trakie. Bērziņš piespiedis, iemācījis sevi nebūt trakam, bet uzšvirkst tad, kad ir vērts - kā "Svētvakarā". Var tikai minēt, cik daudz bagātāks būtu mūsu teātris, ja daudziem izciliem aktieriem nepienāktu šis nav vērts brīdis, kurš ne jau viņu pašu, bet tizlas teātru vadības, nespējīgu režisoru utmlīdz. noteikts.

Kocebū: "...Maskavu Smiļģim uzspieda ar varu..." - - - - - - - - - - - - Un, kā tad saprast šo: <Par iedvesmu radīt teātri pats Smiļģis rakstīja: „Par jauna teātra radīšanas stimulu kļuva mans jaunības sapnis — 1910. gadā, būdams jauns inženieris, es apmeklēju Maskavas Dailes teātri. Šā teātra skatuves mākslas daudzveidība noteica manu tālāko dzīves ceļu — radīt šādu teātri Latvijā.” Turklāt no 1915. -1919.gadam Smiļģis bija Pēterburgas latviešu teātra aktieris.> Bet 60 IR foršs vecums, kuru tik foršs vecis kā AB noteikti pratīs izbaudīt! Atpakaļceļa nav, bet toties - nekas vairs neuztrauc!

tas teiciens par Smiļģi ir precīzi skanējis no viņa paša mutes: " Neesmu bijis tālāk uz rietumiem par Bārtu....

jā, dzīvs, un ar to viss izteikts. Ar visām kļūdām un misēkļiem! Nepārvērtējams, salīdzinot ar gaudenajiem aprēķinātājiem, kuru darbs apcerēts kritikas aizvējā, jo viņi tādi ērti un un gludi, ar turpat prasmīgi ieslēpto alkatīgumu. Personība nerodas rāmajos ūdeņos. Atkarīgajā profesijā bez aiztures pateikt savas domas var tikai drosmīgie. Cik tas bija skaists laiks, kad Līduma dūmos aktieris pateica ko ļoti, ļoti būtisku par mūsu likteni. Piedzīvot vēl ko tādu!

Forsh jau ir. Tik Latvijaa tas nozime gaidamo dzivildzi kaut kur 10 gadus (ja nav kadas iepr slimibas). Mierigi var saplanot visas vasaras bez papiira un pildspalvas :)

zāļu vecis: "Var arī neceļot- Smiļģis nebija tālāk par Bārtu..." lustigais nerris: Vai ta' Maskava neskaitās tālāk par Bārtu?

Nupat nākusi klajā- Dailes teātra 6. studija. Ne alfabēta kārtībā, lai pašas Andris būtu pirmajā vietā, vajadzēja vārdus rakstīt, bet pēc padarītā. Esmeralda Ermale. Strādīga, izskatīga, laba aktrise, bet nav veicies ar režisoriem un partneriem. Piemēram, plātīgā Spanovska dēļ nesanāca "Ugunī". Bet viņam pašam tik vien sakāmais:es, lūk esmu nospēlējis...Ko tad? Pa riktīgam. Juris Kalniņs. Lielisks aktieris, bet LNT ar visu Ēķi mīļāks, jo tur ar savu Katrinīti naudas cūciņu varēja purināt un pie reizes zaudēt arī profesionalitāti noplacināt, īpaši jau nu Katrīne pacentusies, iedomājusies, ka viņa patiesi ir tas banālais eņģelis un visiem palīdz no sava maka. Arnis Ozols. Apmierā iekrita. Grūti bija saņemties, sākumā labas rezijas spēja īztenot, franču valodu apguva, braukā ar ekskursantiem. Nu un? Pēteris Gaudiņš- iesāka labi režisēt,lai arī ir pieņemts, ka aktieri nevarot būt visas izrādes konstruktori. Spēlē. Bet neviens sevišķi ar viņu nerēķinās. Juris Gornovs. Labs, pat izcils raksturotājs. Bet arī nav bijis nevienā, kas pa riktīgam gaismā izvelk. Varis Vētra. Varētu būt lielisks aktieris, bet kafijas bizness visu noskauda. Tad šoviņā nospīdēja. Tagad braukā pa kaktiem un dzied, neaizmirsdams krietnus honorārus pieprasīt. Nu, tad gaviļnieks Andris Bērziņš. Vai Ceplis nebūtu šodien kā naglai pa galvu. Sūdīga režija. Un Andrītis jau arī neies pārpūlēties. Tikai tā, par tik par cik.Redzēju "zvaigzni" ,īsu laiku pastāvējušā, Mazajā teātrī "Aitiņā". Visu sacūkoja, trīs Zanes ieskaitot. Kā pēdīgais diletants. Par Henriju vispār negribas runāt. Tas aktrišu ansamblis pārāk nevienmērīgs apkārt. Paviesojās Nacionālajā "Jāzepā", pati Radzobe saslavēja, bet jau ceturtajā izrādē atkal jau zaigoja piešvilpies. Domā, ka to neredz? Tavs Un Lenvijas lielākais guvums ir Marija. Dāma zina, ko grib, prot un iet uz mērķi.Viņa jau tagad sit Andri pušu. Mežinskis viņsaulē. Elerts dies zin kur. Anita Grūbe cītīgi strādā, daudz turas darbos ar Ainu Matīsu līdzās. Cienījams cilvēks. Kopumā pārāk daudziem ir sveša tā apniecinātā misijas apziņa. Un vispār, man šķiet, ka DT šodien nedrīkst nest to vārdu. Nejaušību, haosa iestādījums, kurā lielākie intriganti ir tēviņi, lai gan saka, ka tā esot sievišķu šepte. Tev ne tik daudz jādomā kā draugoties ar domju večiem, kā naudu slaukt, tiem, kas pa īstam izvelk Tavus organizētos pasākumus, atmetot pēc garastāvokļa. Alkatīgi esat- abi ar Lenviju, tukši iedomīgi. Pārķēruši pār strīpu. Apmirs tie, kas Tavas jaunības lomas redzējuši, būsi tāds pats kārtējais kā citi. 60 gadi tas vecums, kad jānomierinās? Esi jau nomierinājies. Par daudz. Celies, kusties, aktivizējies, vēl ir laiks, ķeries pie darba! Uz veselībām! Nepaliec par tādu pieticīgo skatuves druvas kopēju.Tu vari un Tev ir jādara. Jāuzprišina savs kodols, kurš taču reiz pievienosies Lielajam.Saņemies!