20. gadsimta mūzikas dižgari

Uz grāmatu un CD vākiem palaikam vīd virsraksti – “Kam bail no mūsdienu mūzikas?”. Jā, mums dažkārt šķiet, ka viss skaistais klasiskajā mūzikā pateikts līdz 20. gadsimta sākumam, taču tas nebūs gluži tiesa. Patiešām – šī noteikti nav tā reize, kad būtu jābaidās, jo koncerta programmā iekļautie opusi gan pārstāv trīs pilnīgi atšķirīgas skaņu pasaules, taču tajos visos saklausāma dzīva saruna ar klausītāju – vēlme uzrunāt, kaut ko būtisku pateikt vai vienkārši ko interesantu pastāstīt.

Bendžamins Britens aicina ceļojumā uz Anglijas austrumu piekrasti, Fazils Sajs piedāvā stāstus par brīnišķām austrumu skaistulēm, Vitolds Lutoslavskis dalās ar mums fenomenāla mūža pieredzē. Bendžamina Britena “Četras jūras interlūdijas” ir četras simfoniskās epizodes no operas “Pīters Graimss”, kas kļuva par Britena pasaules slavas stūrakmeni. Operas pamatā ir visai nepievilcīgs stāsts par neliela piejūras ciemata zvejnieku vienpatni, pret kuru nostājas sabiedrība un kuru apvaino dažādos grēkos. 20. gadsimta, iespējams, ievērojamākais angļu komponists Bendžamins Britens piedzima Ziemeļjūras krastā un turpat Safolkā nodzīvoja lielu daļu mūža. Jūra bija viņa acu priekšā gribot negribot, un mums jātic, ka šis vīrs jau nu gan zināja, kā salti pelēko viļņu vizmojumu pārvērst mūzikā – jāatzīst, ka tas viņam sanācis vienkārši lieliski.Fazils Sajs slavu ieguva kā izcili artistisks pianists. Viņa pianistiskās tieksmes iekarot pasauli agri mijās ar vēlmi komponēt. Sajs sāka ar klavierminiatūrām, un 30 gadu vecumā bija jau pieklājīga paškomponētu opusu saraksta īpašnieks. Viņš komponē ļoti ražīgi un daudzpusīgi, nevairoties no dzimtās Turcijas kolorīta mūzikā, un tas labi dzirdams Vijoļkoncertā “1001 nakts harēmā”. Opuss veltīts Fazila Saja pastāvīgajai skatuves partnerei – spožajai moldāvu vijolniecei Patrīcijai Kopačinskai, kas uzstājas basām kājām. Nav ziņu par Janas Ozoliņas apavu izvēli koncertos, taču tas gan nojaušams, ka mūs gaida intriģējoša satikšanās ar jaunu, daiļu un brīnum talantīgu latviešu vijolnieci, kas droši vedīs Austrumu pasaku mirguļojošajā un saldi tvanošajā pasaulē. Visbeidzot Vitolds Lutoslavskis un viņa Ceturtā simfonija. Lutoslavskis bija absolūti unikāla parādība. Gara aristokrāts. Pētāms, taču neatšifrējams un neatkārtojams. Ceturtā simfonija ir viņa pēdējais opuss, kurā mijas transcendentāli skaisti un aktīvi ņirboši posmi. Pēc kulminējoša trieciena un neliela gandrīz pilnīgi caurspīdīga nerealitātes posma nāk īsa un strikta koda, kas noslēdz simfoniju. Te Lutoslavska daiļrades pētnieki saskata zināmu līdzību ar vieda vīra parakstu zem darba, kas gan dziļi skar prātu, gan ierosina mūsu garīgo ķermeņu vibrācijas.Piedalās: LNSO, Jana Ozoliņa (vijole), diriģents Normunds Šnē. Programmā: Bendžamins Britens „Četras jūras interlūdijas” orķestrim, Fazils Sajs Vijolkoncerts „1001 nakts harēmā” op. 25, Vitolds Lutoslavskis Ceturtā simfonija. Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv