Izstādes:
Jānis Murovskis Pavasara piezīmes, līdz 3. jūlijam
Jānis Murovskis savu sietspiedes tehniku ir attīstījis atšķirīgi no ierastā - darbs tiek veidots ar roku, nepastarpināti uz sieta virsmas, kur top gan smalks un precīzs zīmējums, gan pludinājums, atstājot vietu arī nejaušībām. Katra novilkuma tirāža ir
unikāla un to nav iespējams atkārtot. Mākslinieka radītie lielformāta darbu tēli ir abstrakti, tomēr darbu aprakstos joprojām jūtams pietuvinātais, pat intīmais vēstījums, ko var pielīdzināt lietainas dienas čukstiem: “Vējaina diena. Vējš izstiepis mākoņus kā dūmus no skursteņiem. Stāvam uz perona un gaidām vilcienu. Vēsi.” J. Murovska darbu izstādē Pavasara piezīmes, kas skatāma Livonijas ordeņa pilī, redzams arī jaunu darbu cikls Mānīgs miers, veidojot asociācijas gan ar padrūmu, laikam atbilstošu kartogrāfiju, gan dzīvības līniju trauslumu. Īpaši šo izstādi papildina audiovizuālais darbs Saules pinums. VKKF atbalsts.
Ventspils muzeja krājuma izstāde Vasarnīcu iela, līdz oktobrim 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā Vasarnīcu iela veidojās kā populārās dārzpilsētu koncepcijas idejas attāla atskaņa, sekojot tobrīd plašu popularitāti guvušajām nostādnēm Eiropas pilsētu apbūvē. Izstāde nav tikai vēstījums par jaunām idejām pilsētas apbūvē. Tas ir stāsts par ēkām, dzīvesveidu, dzimtām, cilvēkiem un to likteņiem. Stāsts, kas veltīts ielas pagājušā gadsimta dinamiskākajai daļai. Ventspils muzeja vēsturnieki un izstādes scenogrāfs Mārtiņš Kalseris aicina muzeja apmeklētājus doties kopīgā, nesteidzīgā pastaigā pa Vasarnīcu ielu, ielūkojoties namu logos, kuru krāsainie stikli slēpj Ventspils vasarnieku pagātnes mirkļus.
Izstāde Muzeja jaunieguvumi, līdz 19. jūnijam
Izstādē Muzeja jaunieguvumi 2020-2021 var iepazīt muzeja aizkulises – saistošākos un nozīmīgākos muzeja krājuma priekšmetus, kas nonākuši muzejā divu gadu laikā. Priekšmeti tiek iekļauti muzeja krājumā ar nolūku tos eksponēt topošās
ekspozīcijās vai izstādēs, glābjot no zudības būtisku vietējo dzīvi raksturojošu elementu vai laika zīmi. Katram no eksponātiem ir savs stāsts, starp īpašajiem jāmin - bērza tāss burtnīca, 1945/1946.g., japāņu karagūstekņa Isamu Tanabes dienasgrāmata,
ko muzejam dāvināja ventspilnieka K. F. Znotiņa (1910 - 1986) radinieki. Restaurācija - Ā. Ubarste, ar VKKF atbalstu.
Notikumi:
11. jūnijā 12-16 Viduslaiku lasījumi
Livonijas ordeņa pils Kapitula zālē notiks vēsturnieku Dr. hist. A. Vijupa, G. Deģes, Ed. Plankāja un teologa A. Priedes lasījumi par neparastām viduslaiku vēstures tēmām, piemēram, par kaķiem viduslaiku Livonijā, svētceļniekiem jeb piligrimiem, kā arī neparastiem priekšmetiem viduslaiku ģerboņos.
Darbosies arī iluminatores, podnieka, dzintara, kaula un raga apstrādes darbnīcas.
Amatu māja, Skolas iela 3
Pastāvīgā ekspozīcija: Senā klase
Amatnieku darbnīcas: audēju un podnieka
Izstāde:
Latvijas novadu jostas, audēja TLMS Vīkale vadītāja Vija Done, līdz 19. jūlijam
Kopumā izstādē skatāmas vairāk kā 40 Latvijas novadu – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales jostas. Lai arī Ziemeļkurzemes tautas tērpam (gan vīriešu, gan sieviešu) vairāk raksturīga ir sleņģene, tomēr ir novadi, kuros arī kaltajai jostai pievienojas austā. Piemēram, Alsunga ir vienīgais Kurzemes novads, kurā pie goda tērpa sietas arī austas rakstainās jostas, turklāt, tai vajadzēja būt tik garai, lai divreiz apņemot ap vidu, gali nokarātos līdz ceļgaliem (Latviešu tautas tērpi, Latvijas Vēstures muzejs, Jāņa sēta, 1997).
Piejūras brīvdabas muzejs, Riņķa iela 2
Pastāvīgā āra ekspozīcija iepazīstina ar Kurzemes piekrastes iedzīvotāju - zemnieku un zvejnieku dzīvi 19. gs. Atvērta jaunā Laivu māja, kurā eksponēta plaša restaurēto laivu kolekcija.
Šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijā iekļautas vēsturisko piejūras ciemu stacijas, pieturas un dzelzceļa depo replikas, kursē vienīgā šaursliežu tvaika lokomotīve (1916) Baltijā.
H. Dorbes memoriālais muzejs, Ērgļu iela 1
Pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Ventspils rakstnieku un pedagogu Herbertu Dorbi un 20.gs. 60.-70. gadu savrupmājas vidi.