Tas ir emocionāls stāsts, izteikts porcelāna materiālā, par dabu, personīgām vērtībām un kolektīvo mantojumu. Pati māksliniece par izstādes ieceri saka tā: «Mans tēmu loks desmit gadu laikā ir apmetis cilpu kā animācijā, un esmu atkal nonākusi pie dārza izpētes, tur atrastiem objektiem, ko pārvērst poētiskos darbos. Dārzā atrastās sēklas man nozīmē sākuma punktu, dabas ciklu saistīšanu ar ķermeni, anatomisko līdzību meklēšanu. Vērojot sēklu formas, neticamo dzīvības potenciālu tajās, spēku augot, tas raisa pārdomas un fantāzijas par dzīvības brīnumu. Es tās uzlūkoju kā svētas mammas ar neticamu augšanas un transformācijas potenciālu. Tāpēc arī Rīgas Porcelāna muzeja skatlogus redzu kā tādus trīs altārus, katrā ievietošu sēklas kādā no augšanas stadijām.»
Liene Mackus ir akadēmiski skolota tēlniece, kas strādā starpdisciplināri dažādu mediju, ideju un materiālu satekpunktā. Mākslinieci vienmēr ir vilinājuši keramiskie materiāli, īpaši porcelāns, ar kuru viņa pirmo reizi darbojusies, veidojot instalāciju Savos ritmos grupas izstādei Sveika, galva! (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, kuratore Helēna Demakova, 2014). Tas bija poētisks stāsts par dārznieku, kurš no lapu kokiem izgriež palmu un kamieli. Stopkadru animācija nebeidzamā cilpā rādīja, kā atkal un atkal ataug eksotiskā koka atvases, un dārznieks no jauna tās griež un griež. Savukārt, laikmetīgās grupas izstādē Viscerālās pārejas (Aspazijas mājā Jūrmalā, kuratore Jana Kukaine, 2022), bija aplūkojama Lienes Mackus skulptūru grupa, kurā māksliniece pētīja pāreju starp humāno un posthumāno, dzīvo un nedzīvo, risinot jautājumus par sieviešu kolektīvo identitāti. «Turot rokā porcelāna masu, atceros tehniskos izaicinājumus un pacietības stundas, veidojot dārznieka figūru un trauslās palmas, kas tika eksponētas zem stikla kupola,» atminas autore.