Izstāde veidota sadarbībā ar mākslinieces darbu glabātāju Ainu Audzi, parādot un izceļot Skaidrītei Elksnītei - vienas no Liepājas un Kurzemes vizuālās tradīcijas veidotājas, gleznieciskajai izteiksmei visraksturīgāko. Izstādē skatāmas eļļas gleznas un pasteļzīmējumi, kas aptver radošā darba posmu no divdesmitā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz divdesmit pirmā gadsimta sākumam.
Liela nozīme mākslinieces daiļradē atvēlēta figurālajiem darbiem un portretiem, gleznu sižetos bieži parādās laikabiedru, radošo cilvēku portretējumi. Mākslinieces daiļradi caurvij konkrēti atpazīstami motīvi, pie kuriem māksliniece dzīves laikā mēdza atgriezties, dažādojot to interpretācijas un pausto skatījumu. Galvenie gleznu motīvi ir Kurzemes mazpilsētu ainavas, čigānu tipāžu portretējumi, zirgu tēli, kā arī baznīcu vertikāļu atveidi.
Galvenie izteiksmes līdzekļi viņas darbos ir stingra kompozīcija un krāsu laukumu ritmisks kārtojums, raksturīga ir sārta, violeta un oranža krāsu gamma. Mākslinieces gleznieciskajā rokrakstā vērojamas arī franču postimpresionista Pola Sezāna ietekmes,
kura daiļrades un gleznieciskos paņēmienus māksliniece pētījusi studējot Mākslas akadēmijā. Līdzīgi kā franču meistaram, arī S. Elksnītes daiļradē vērojams tehnisks paņēmiens, kur darbos objekti un apjoms tiek modelēts ar krāsas palīdzību, nevis ar līniju. Krāsai un tās neierobežotai izpausmei mākslinieces darbos ir primāra nozīme. S. Elksnīte gleznās ļauj pārliecinoši izpausties pilnvērtīgai to pašizteiksmei un periodiski velta pat veselu kopu darbu šķietami abstraktām, taču sajūtu ziņā konkrēti nolasāmām
un tehniski spēcīgi izpildītām kompozīcijām.