Izstādes centrālā ass griežas ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti
daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par
pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu
mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan
savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par
aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē.
«Šodien es tās vairs nesaucu par karikatūrām – man vispār tas vārds riebjas. Karikatūristi nav
izcili mākslinieki. Viņi visu mūžu zīmē vienu savu ķēmiņu. Mani darbi ir balstīti vēsturē,
iepriekšējā mākslā. Neviens nestāv nost no iepriekšējās mākslas. Tā māksla krājas un
veidojas,» tā par saviem darbiem saka pats Māris Bišofs.
Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas astoņus māksliniekus – Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku – mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot
jaunus mākslas darbus, kas papildinās urbāno telpu. Izstādē būs redzami arī Māra Bišofa darbi.
«Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs
provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts,
un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,» skaidro izstādes kuratore Solvita Krese.
Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto. «Bišofa
teksti ir kā atsperīga vārdu spēle, kurā atsauces uz mākslas vēsturi, šodienas aktualitātēm,
ikdienas vērojumiem mijas ar biogrāfiskiem faktiem un personīgām pārdomām un liek skaļi
smieties ne vienam vien lasītājam,» norāda Krese.