«Jau kopš bērnības vienmēr esmu kaut ko zīmējusi un skicējusi. Kartītes tuviniekiem svētkos, uz koka dēlīšiem ar guašu vai Ventmalā, sēžot uz lielajiem akmeņiem, kuru vairs nav. Mācīties eļļas tehniku bija sens sapnis, jo skolā pamatā gleznojām ar akvareli», atceras autore.
Dana Hasana uzskata, ka šis sapnis ir piepildījies, pateicoties īstā laikā sastaptiem cilvēkiem, un viņa ir gatava ar to dalīties.
«Pirmkārt jau saku paldies māksliniecei Karīnai Rungenfeldei, smalki niansētam cilvēkam un brīnišķīgai skolotājai, kuras iedrošināja iet soli pa solim, baudīt procesu, nebaidīties no kļūdām, jo eļļas glezniecībā neko nevarot sabojāt – vienmēr eksistē nākamais slānis! Īsu brīdi man bija gods mācīties arī pie Ilgvara Zalāna, ekspresionista dvēselē un uz audekla. Viņi ir ietekmējuši manus krāsu un formu meklējumus, iedrošinot stāstīt savus krāsu stāstus, ar kuriem tagad dalos», atklāj Dana Hasana.