Viens no mūsu laika nopietnākajiem izaicinājumiem ir strauji rūkošā robeža starp cilvēcisko un tehnoloģisko, kā rezultātā nemanot pārvēršas pati cilvēka būtība un redzami mazinās savstarpējā saskarsme. Psihologi un neirofiziologij jau izsenis runā par pieskāriena dziedinošo spēku, tomēr arvien vairāk glāstu saņem skārienjūtīgie ekrāni, kamēr līdzās esošie ļaudis – aizvien mazāk uzmanības viens no otra. Šajā izstādē mākslinieces atgādina par specifisko informāciju, ko var nodot tikai ķermeniski, – par neverbālo valodu, taktilo saziņu. Pieskāriens ievibrē sajūtas, atraisa līdzpārdzīvojumu un atstāj nospiedumu. Pieskāriens atmodina piederības sajūtu dzīvei šeit un tagad. Pieskāriens vieno.
Izstādē aplūkojamas Olgas Šilovas jaunākās skulptūras – jaunu ceļu meklējumi, tostarp formu būvējot no moduļiem un pētot pieskārienu daudzveidību dažādiem materiāliem, jo aiz bronzas skulptūru virtuozitātes paslēpts darbs ar mālu, vasku, plastilīnu, ģipsi. Savukārt Anastasija Bikova lielformāta instalācijās un tērauda/bronzas ciļņos turpina izzināt prāta, gara un ķermeņa iekšējās spriedzes un ārējo attiecību noslēpumus.