Lai identificētu akmens autentiskumu, piesaistīta filoloģijas profesore, zinātniece Janīna Kursīte-Pakule un vēsturnieks, arheoloģijas profesors Juris Urtāns. Veicot padziļinātu izpēti secināts, ka akmeni ir iespējams izrakt. Pateicoties Cēsu novada lauksaimniekiem, ar smago tehniku tas šī gada 7. septembrī izcelts no zemes dzīlēm. Profesore Janīna Kursīte-Pakule komentē jaunatklājumu: «Visam pienāk savs laiks, arī Merķelim un akmenim, uz kura viņš sarakstījis Latviešus. Sakrita viss – laba komanda, laba diena un ticība, ka latvieši to var. Nogāzto akmeņu vietā ir jaunatrakts akmens, kurš vēsta un iemieso nozīmīgu daļu no latviešu vēstures.» Profesors Juris Urtāns uzsver, ka tieši apstākļu labvēlīga sakritība ļāva leģendai par Merķeļa akmens galdu dzīvot – tā ir ļoti sena akmens plāksne, kura nav speciāli apstrādāta, bet dabiski pāršķēlusies. Plānots, ka akmens publiskai apskatei būs pieejams nākamgad uz Garlība Merķeļa 255. gadadienu Annas muižas teritorijā.
Purvīša muzejs atrod Garlība Merķeļa relikviju
Vilhelma Purvīša muzeja komanda pētniecības ekspedīcijā atrod vācbaltiešu rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (1769-1850) relikviju. Zināms, ka G. Merķeļa nozīmīgākais darbs, publicistisks traktāts Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās (1796) radīts Cēsu novada Annas muižas apkārtnē, kur iespējams atrasta akmens galda virsma uz kuras publikācija tapusi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.