Izstādē ONE WILL HEART ONE Dzudzilo izmanto TUR_telpas plašumu, lai vēstītu par kustību, saikni un potenciālu, pētot, kur mākslas darbs un arhitektūra saplūst dialogā starp atpazīstamo un jauno. Caur laika, telpas un atklājuma mijiedarbību, Dzudzilo izmanto lodi kā estētiska skaistuma un rotaļīguma simbolu. Simetriski perfektā lode alkst pēc kustības. Zemeslode vai bumba, kuru iesist atvērtā telpā, kurā pati telpa tur kļūst par vārtiem – kā metaforisks ceļš uz potenciālu.
Iedvesmojoties no Umberto Eko Skaistuma vēstures, Dzudzilo izaicina tradicionālo skaistuma pastāvību, to aizstājot ar bumbas vieglumu un dinamismu. Viņš konsekventi tiecas atbrīvot telpu, radot tukšumu, kurā ir iespēja pastāvēt pauzēm. Viņa iejaukšanās šajās pauzēs kļūst par estētiskām vienībām, kas aicina apmeklētāju ieiet iekšā un izjust, kā laiks stiepjas kā bezgalīgs horizonts. TUR_telpas plašums un simetrija rosina uz pārdomām un kustību, ļaujot apmeklētājiem apmaldīties tās robežās un atklāt pašiem savas nozīmes.
Savu rotaļīgumu Dzudzilo attiecina arī uz citiem izstādes aspektiem, īpaši nosaukumā ONE WILL HEART ONE, kas apzināti netiek tulkots latviešu valodā. Dzudzilo skaidro: Bet, lūk, šeit to atveru latviešu valodā. Viens sirdīs vienu. Vārds sirdīs jālasa kā darbības vārds starp abiem vieniem, nevis kā lietvārda daudzskaitlis. Lai gan var lasīt, kā vien grib, un jo atvērtāk, jo labāk. Angļu valodas hurt un heart vismaz manās ausīs atrodas tuvu. Latviešu valodas tulkojumā, meklējot tiem vienu un to pašu sākuma burtu, fonētiski tie nostāsies tālāk viens no otra. Sāpināt un Sirds. Šī valodas spēle, pētot fonētiskās līdzības un atšķirības, rosina pārdomāt to, kā vispār tiek konstruēta un uztverta nozīme.