Pirmo reizi Latvijā tiks prezentēts mākslinieka radošais mantojumu visā tā dažādībā. Apmeklētāji varēs aplūkot ne tikai animāciju filmu skices un materiālus, bet arī Svetozara Rusakova darbus, kuri nekad netika izstādīti mākslinieka dzīves laikā.
Svetozars Rusakovs strādāja ar daudziem padomju animācijas filmu režisoriem – sava žanra metriem. Viņš bija mākslinieks tādu režisoru filmām kā D. N. Babičenko un I. Ivanova-Vano – Buratīno piedzīvojumi (1959), G. M. Kozlova – Glezna (1965), B.P. Dežkina – Stigas un ceļi (1963), Ripu!Ripu! u.c. Kopumā ar mākslinieka piedalīšanos tika uzņemtas 34 multfilmas un 13 satīriskas animācijas noveles kinožurnālam Deglis. Visilgākā radošā sadarbošanās mākslinieku saistīja ar režisoru V. M. Kotenočkinu. Vispopulārākais viņu kopdarbs kļuva filmu cikls Nu, pagaidi! (1969-1986). Svetozars Rusakovs bija neaizstājams mākslinieks inscenētājs ciklam no 1 līdz 16 izlaidumam.
Daudzu populāru multfilmu mākslinieks inscenētājs nekad neierobežoja sevi tikai ar animāciju. Rusakovs raženi strādāja dažādās tehnikās un manierēs. Izmantojot eļļu, akvareli, guašu, gleznoja ainavas, izzūdošos zvejnieku ciematus Krievijas ziemeļos, veidoja portretus un klusās dabas, žanra gleznas. Viņa darbi, kas nebija paredzēti kino, visu laiku palika zināmi tikai viņa tuvajiem, draugiem un kolēģiem, kas apciemoja mākslinieka darbnīcu.
Svetozars Rusakovs bija ļoti glīts – tāds labsirdīgs un jautrs, ar asumiņu un pašironiju apveltīts krievu Don Kihots, kam piemita tikpat daudzpusīgs un labs talants kā viņš pats. Viņa daiļrade bija adresēta visplašākai auditorijai – no nopietniem mākslas cienītajiem līdz bērniem un viņu vecākiem, kas izauga uz mākslinieka filmām un atnāca satikties ar visu iemīļotajiem varoņiem.