Vakars Luija XVI stilā un noskaņās

Arī šodien dzejnieka mājas interjerā ir iespējams ieraudzīt latviskās, kokā veidotās zemnieku sētas un arī Versaļas atspulgus.Viena no īpašām telpām ir Gaišais salons, kas atrodas ēkas otrajā stāvā. Kā lasāms laikabiedru atmiņās un redzams fotogrāfijās, savulaik to greznoja ziloņkaula tonī krāsotas mēbeles stilizētās Luija XVI formās un liels skaits gleznu. Gaišais salons bija svarīga dzejnieka iedvesmas vieta. Ir zināms, ka strādājot Akuraters bieži staigājis no kabineta uz salonu un vaļējo balkonu. Vienlaikus jau pats telpas nosaukums liecina, ka tā bija vieta, kur pulcēties sabiedrībai un izstādīt jaunākos ģimenes īpašumā nonākušos mākslas darbus.Šobrīd Gaišais salons ir gandrīz atguvis savu agrāko veidolu – ir noslēgusies četrus gadus ilgusī salona mēbeļu komplekta restaurācija. Pateicoties septiņos Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos iegūtajam finansējumam, ir restaurēts mēbeļu komplekts, kuru veido trīspadsmit priekšmeti: divi galdi, divas sofas, divi krēsli ar roku balstiem, divi krēsli ar ovālu atzveltni un vēl pieci krēsli.Kā liecina atmiņas, tad Jānis Akuraters šo mēbeļu komplektu savam Gaišajam salonam ir iegādājies Jelgavā. Sākotnēji speciālisti datēja, ka mēbeles varētu būt izgatavotas 20. gadsimta 20.–30. gados, bet restaurācijas procesā atklājās, ka tās tapušas gandrīz pusgadsimtu agrāk – 1888. gadā Jelgavā. Tika arī konstatēts, ka mēbeles sākotnēji ir bijušas arī apzeltītas, tagad zeltījums ir atjaunots.21. novembrī restaurētā mēbeļu komplekta prezentācijas laikā mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis un SIA “Intarsija” pārstāvji iepazīstinās ar restaurācijas gaitu un atklājumiem.Izskanēs Jāņa Akuratera stāsts “Divi valdnieki”. Ar Rīgas domes atbalstu ciklā “Kamermūzika plus…” būs iespēja baudīt mūziku Luija XVI laika stilā un noskaņās Andra Paula un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Kameransambļu klases audzēkņu izpildījumā, tā nokļūstot tai atmosfērā, ko Akuraters uzbur stāstā “Divi valdnieki”, aprakstot Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanos Jelgavas pilī:„Rožainās rokoko zālēs notika spožas viesības, čaloja dāmas, bija dzirdama skaista franču valoda. Ķēniņam tad viss atgādināja Versaļu. Gracioza, itāļu meistara būvēta pils ar saviem amoretiem, gaišajām zālēm, smalko stilu un zeme ar laukiem un ūdeņiem aizveda viņa domas tālu prom uz dzimteni. (..) Viņam tad likās, ka tas dzīvo sava slavenā vecvectēva laikos, kad dzīve bija kā šampanieša putu plūdums, pilna ar mīlestības dēkām, dzeju, mūziku un prieku.”