Nē, nē, nebūs te žēlošanās vai Dieva dusmu piesaukšanas par pensionāru nepelnīti sūro likteni Latvijā. Šis, lai arī kopumā skumīgs, tomēr būs gana optimistisks dzīves pieredzes stāsts par nīgru Ņujorkas briļļainīti Karlu Fredriksenu (oriģinālā lomu ieskaņojis Holivudas veterāns Kristofers Plamers, leģendārais kapteinis fon Traps no Mūzikas skaņām; krievu versijā absolūti ģeniāls Fredriksens ir Armens Džigarhanjans), kurš, nesen zaudējis visu apzinīgo mūžu vienīgo mīlēto sievieti sievu Elliju, tagad vada bezcerīgi vientuļas vecumdienas, pārdod uz ielas gaisa balonus, dzīvo mazā namiņā pilsētas centrā starp debesskrāpjiem, ļaunojas uz dzīvi un sevi, ka nav nomiris pirms laulātās draudzenes.
Pensionārs + skauts
Vārdsakot Karlam atlicis tikai pārlapot sadzeltējušo ģimenes fotoalbumu un sēri nopūsties, kādēļ tiem, kuri bijuši laimīgi kopā, nav arī lemts šo pasauli kopā atstāt (brīnišķīga ir multenē iekļautā biogrāfiskā retrofilmiņa - atdzīvojies bilžu albums, kas nieka piecās minūtēs izstāsta mums visu Fredriksenu pāra dzīvi).
Taču dzīve - maita - necilvēcīgu pilsētas apbūves plānotāju izskatā ievieš kardinālas korekcijas mūžīgi pukstošā Fredriksena mūža nogalē. Glābdams savu mazītiņo nekustamo īpašumu no brutālas nojaukšanas, Fredriksens nolemj realizēt savu mūža sapni un ideju "divi vienā" - ar gaisa baloniem pacelt namiņu mākoņos un aizlidināt uz siltajām, eksotiskajām Dien-vidamerikas mūžamežu vietām, kurās viņš reiz sapņoja nokļūt ar sieviņu. Un tad - lai notiek kas notikdams! Ūdens vai grēku plūdi un kaut vai pasaules gals!
Fredriksens gan nav rēķinājies ar nejaušo līdzbraucēju - kādu apnicīgi pļāpīgu resnuli skautu/pionieri Raselu, kuram vajag dabūt skautu atzinības nozīmi "Par palīdzību veciem nespējniekiem", - un to, ka, gandrīz nokļuvis precīzi galamērķī, pensionētais ceļotājs un viņa neciešamais "pielikums" Rasels kopīgiem spēkiem izjauks ļoti ļaunos plānus kādam džungļu laupītājam - vīram, kurš ar dresētu asinssuņu palīdzību grib nomedīt retas sugas Amazones sapņu putnu. Bet vēl jau izrādīsies, ka arī starp suņiem mēdz gadīties ar humānisma tieksmēm apsēsti izņēmuma eksemplāri... Viss notiks, viss būs!
Ceļa metafora darbībā
Animācijas studijā Pixar jau sen ir apjēguši - globālas skatītāju laimes un tieši šīs studijas fenomenālo finansiālo panākumu pamatā nav vis strauji attīstošās datortehnoloģijas (kuras, protams, ir gana svarīgas, lai Pixar vīzijas iemiesotu uz ekrāna, turklāt šoreiz - arī modīgajā, atraktīvajā 3D versijā), bet gan cilvēcīgs, visiem vecumiem - no četriem gadiem līdz bezgalībai - saprotams stāsts, sižets - arhetips, kas ir ne tikai cēloņsakarīgs un loģisks, bet "aizķer aiz dzīvā" katrā cilvēkā. Augšup/Up ir tieši tāds stāsts, kas ar savu "ceļa metaforu darbībā" apvieno sevī gan iespējas "planēt" eksotiskās vidēs un nonākt amizantos, bīstamos, aizraujošos piedzīvojumos, gan likt aizdomāties par eksistenciāliem dzīves jēgas jautājumiem - galgalā, ko mēs katrs uzskatām par savas neatkārtojamās dzīves vērtībām?
Kad Augšup tika izvēlēta atklāšanas filmas godam šā gada Kannu festivālā (un tas notika pirmo reizi festivāla vēsturē), pat snobīgais Amerikas kinokritikas guru Rodžers Īberts savā blogā atzinās: "Lai nu ko, bet es necerēju, ka savā mūžā man nāksies Kannu festivālu pilī uz deguna kārt 3D brilles, lai skatītos multeni par vienu dulnu večuku! Un tagad varu teikt - esmu laimīgs un nobimbājies!"
Pixar maģija
Es teiktu - ir vēl trakāk: Pixar kārtējais šedevrs pēc būtības stipri atgādina Vernera Hercoga izcilo filmu Fickaraldo (par trakā bagātnieka iniciēto milzu kuģa pārvilkšanu pāri kalnam Amazones džungļos, tikai te kuģa vietā ir māja), bet pēc emocionālās noskaņas - Fellīni Džindžeru un Fredu, kaut pensionēto dejas zvaigžņu danču vietā ir divkārtējas medības - vispirms ar dirižabli pēc balonos iekārtās mājiņas, pēcāk - pēc paradīzes putna... Un, bez šaubām, atgādina par fantasta Žila Verna nemirstīgajām grāmatām - kaut vai par Piecām nedēļām gaisa balonā vai 20 000 ljē pa jūras dzelmi...
Pixar darbinieki ir perfekcionisti - lai gan pat vislielākā kinoekrāna ietilpība ļāva multi-plikatoriem ar datoru ģenerēt precīzi 20 000 daudzkrāsainu gaisa baloniņu, lai Fredriksena namiņu paceltu gaisā (šajā vietā skatītāju zāle noelšas, jo skats ir tik grandiozs!), kompjūtertehnologi ir precīzi izskaitļojuši, ka realitātē, ja Fredriksena māja būtu "īsta", tās transportēšanai uz Venecuēlu, lai kopā ar Karlu Fredriksenu & Co virtuāli superkrāšņā formā ieraudzītu pasaulē augstāko ūdenskritumu Anhelu, būtu nepieciešami 23 miljoni ar hēliju pildītu balonu.
Studijas Pixar galvenā specializācija ir lietas un dzīvās radības, kas atrodas cilvēkam visriņķī: rotaļlietas (Toy Story/Rotaļlietu stāsts - I, II, III), zivtiņas un citi okeānu nezvēri (Meklējot Nemo), monstri (Monsters Inc./Mošķīši), aipodiski un tradicionāli roboti (Wall*e), runājoši suņi (Bolt/Bulta), automobiļi, kas dumpojas, vai žurkulēni šefpavāri Parīzē. Tomēr tiek uzskatīts, ka Pixar vājais punkts līdz šim ir bijis pats cilvēks. Nu šis uzskats ir lauzts - ar virtuālajiem pikseļiem uzpildītais večuks Fredriksens ir sanācis tik dzīvelīgs un cilvēcisks, tik mīļš un aizkustinošs, par spīti viņa "draņķīgajam raksturam", ka top nepārprotami skaidrs - šī ir liela sirds siltuma filma par mīlestību un mūžīgo mājupceļu, kas saucas - piepildi savu sapni!
Disneja formula
Ironiskais zemteksts ļauj saskatīt arī citu satura slāni - katram no mums ir kāda lielā, slepenā atkarība (Karlam tā ir ceļošana, Raselam - nozīmīšu kolekcionēšana, visiem filmas suņiem - no dobermaņiem līdz sanbernāriem - gaisā pamesta maza bumbiņa un vēl nez kādēļ vārdiņš "vāvere", bet ļaunajam malumedniekam - mānija noķert un nomušīt paradīzes putnu...), kuras dēļ mēs tik spītīgi turamies pie dzīvības! Intriģējoša domiņa, nudien.
Bet noslēgumā tomēr nepieciešama piezīme - ja esat ļoti emocionāls cilvēks, neskatieties filmu Augšup 3D formātā, jo raudāt ar tām kinobrillēm uz acīm ir dikti neērti! Pixar turpina ekrāna maģiskajos tēlos iedzīvināt Volta Disneja izgudroto formulu sirds + humors, un tas tai sanāk kā nevienam citam. Varbūt pat pārāk slīpēti.