Filmas galvenais varonis (Džeiks Gilenhols) pamostas no snaudas vilcienā, kas tuvojas Čikāgai. Viņam pretī sēž visnotaļ jauka būtne (Mišela Monegena), kura mēģina uzturēt sarunu, nu, tipa, koķetē un iztaisās, ka pazīst viņu «simt gadus». Vispār jau drusku jocīgi, jo varonis ir ASV Jūras gaisa spēku pilots un viņam tieši tagad vajadzētu atrasties helikopterā - svarīgā misijā kaut kur augstu gaisā pa ceļam uz Afganistānu. Bet viņš sēž vilcienā.
Lai atspirdzinātos, varonis dodas uz tualeti, kur viņš sev pašam par šausmām spogulī ierauga gluži svešu seju (tiesa, seja ir simpātiska - galu galā Gilenhols!), bet kabatās ir dokumenti ar kaut kāda nepazīstama skolotāja vārdu. Šajā brīdī notiek lielais babah! Vilcienu uzspridzina terorists nāvinieks. Filma pārtrūkst. Visi beigti. Nu, gandrīz visi.
Stop, patinam vēlreiz atpakaļ - šādu pavēli varonim, kurš ir kapteinis Kolters Stīvenss - skolotājs no vilciena, dod stingra paskata kundzīte (Vera Fārmiga) ar ASV slepenas militāras nodaļas zīmotnēm pie uniformas. Viņas kolēģis ir izgudrojis veidu (te filmā ienāk kvantu fizikas detaļas), kā cilvēkus (viņu apziņu) pārcelt laiktelpā, lai ar citu fizisko ķermeņu palīdzību atrisinātu kādu svarīgu problēmu. Šajā gadījumā atrastu, kur vilcienā paslēpta bumba un kas to izdarījis. Kolters atgriežas nozieguma vietā. Laika cilpa sāk mētāt savu pinekli otro reizi - līdz sprādzienam palikušas astoņas minūtes, vilciens drāžas Čikāgas virzienā.
Pamatā filmas sižeta spriedzi nodrošina elementārs triks - šādas laika cilpas atkārtosies tieši tik reižu, kamēr netiks atrasts spridzeklis un neitralizēts potenciālais terorists. Pirmais aizdomās turētais, nešaubieties ne mirkli, būs nosvīdis arābiska paskata pasažieris. Taču filma atkal pārtrūks - garām, jo babah!
Kā nojaušat, scifi kino jeb zinātniskajai fantastikai iekš kinematogrāfa nākas saskarties ar vienu lielu problēmu - kā vizualizēt zinātnisku, bet pagaidām utopisku ideju. Jo scifi literatūras jājamzirdziņš - tā ir spoža ideja. Tāpēc jau ļaudīm tīk lasīt tādus izcilus fantastus kā Staņislavs Lems, Džeimss Balards un Filips K. Diks. Bet kā vienu pliku ideju ietērpt efektīgā stāstā, kuru būs interesanti skatīties uz ekrāna? Ja atceraties, filmas ar «laika cilpas» sižetu, apziņas transportēšanu citos «kostīmos» (cilvēkos, kuri dzīvo citā laikā) vai teleportāciju (ķermeņa pārsūtīšanu laikā) nemaz nav retums. Piesauksim seno klasiku - lielisko Murkšķa dienu, kurā Bila Mureja varonis apjēdz, ka viņš ir neglābjami iesprūdis laikā mazā ciematā -, vai nesenās filmas - Tonija Skota Déjà vu (ar Denzelu Vašingtonu un teroristu uzspridzināto prāmi), Detonators vai pat veselu ASV TV seriālu - populāro Kvantu lēcienu/FlashForward.
Dankans Džonss (aka Deivida Bovija dēls, taču tas nav būtiski) kopš globāli slavētās debijas ar zinātniskās fantastikas filmu Mēness 2112/Moon 2112, kurā jaunais režisors pierādīja, ka par mazu naudiņu ar pāris aktieriem var radīt nervus kutinošu kosmisko trilleri, kurš vienlaikus būtu stilīgs art house kinoprojekts, šķita labākais kandidāts komplicētā Pirmkoda/Sourcecode scenārija ekranizēšanai. Patiesībā tā arī ir iznācis.
Vērot tik «primitīvu» fišku, kā atkal un atkal gaisā uzlido vilciens, ir aizraujoši, jo katru nākamo reizi atklājas jaunas detaļas, kurš vai kas varētu būt terorists un kā sameklēt un padarīt nekaitīgu spridzekli. Bet Čikāga aizvien tuvojas…
No vienas puses, filmas laikā sižets novirzās no nozieguma/terora akta sliedēm ne tikai tāpēc, ka Kolters (jeb skolotājs) pats sāk iejusties bīstamajā situācijā un, piemēram, nolemj maķenīt ignorēt priekšniecības pavēli un vispirms glābt no nenovēršamās bojāejas iepatikušos meiteni, kura ir aktrise Monegena. No otras puses, iespējams, Kolteram «savā ādā» ir kaut kādas attiecības ar cilvēkiem, kuri viņa apziņu vada. Visbeidzot - vai, lasot kaut vai šo pārstāstu, jums neiešāvās prātā, ka no Koltera kaut kas ļoti būtisks tiek slēpts vai nepateikts līdz galam? Šā vai tā - uz Džeiku Gilenholu ir ārkārtīgi patīkami skatīties, jo aktieris paspēj izspēlēt plašu emocionālo amplitūdu - no totāla apjukuma un naivuma līdz nāves bailēm. Filmas lielais jautājums ir šāds: kādēļ gan viņam jābaidās, ja jau viņš atrodas laika cilpā?