Šīm balvām-konkurentēm šosezon būs jāatrisina īpaši nepateicīgs uzdevums - lai arī jaunu krievu filmu ir daudz, daudz nav tādu kvalitatīvu kinosasniegumu, kuri varētu pretendēt uz "galvenā" gada profesijas sasnieguma statusu. Tādēļ, piemēram, nominanti Zelta ērglim galvenajās kategorijās (labākā spēlfilma, režisors, operatora darbs un aktieri) šogad aprobežojās ar trim-četrām filmām. Rekordu uzstādīja Krievijas izvirzītā Oskara kandidantūra – Alekseja Učiteļa kara un staļinlaika piedzīvojumu drāma Novads/Kraj (8 nominācijas), kuru kritiķi draudzīgi nolamāja un kuras kases panākumi bija visai žēlīgi. Kinocars Ņikita Mihalkovs pats savu filmu – Saules nogurdinātie – II - Dieva priekšā no dalības konkursā atsauca, motivējot lēmumu, ka filma nav pabeigta, citēju - "bet kad būs gatava II daļa, tad tauta sapratīs šī eposa nozīmīgumu nācijas dzīvē". Ne vairāk, ne mazāk.
Zelta ērgļa žūrija jeb akadēmija šajā visai sarežģītajā situācijā (ne velti ZĒ pasākums tiek uzskatīts par Mihalkova klana izpriecu) centās izlīst caur adatas aci – nezaudēt profesionālo godaprātu, tādēļ itin visas Mihalkova lobētās filmas saņēma otršķirīgās balvas, galvenokārt tehniskajās nominācijās – piemēram, nepārprotami tendenciozais – lielkrievu šivinistiskais = patriotiskais grāvējs Brestas cietoksnis/Brestskaja kreposķ ieguva Ērgli par montāžu un skaņu operatora darbu…
Labākās filmas godu un apzeltīto statueti saņēma Alekseja Popogrebska elēģiskā piedzīvojumu filma diviem aktieriem - drāma Kā es pavadīju šovasar/Kak ja provjol etim ļetom (kļūda nosaukumā ir apzināta), par labāko tika atzīts arī Pāvela Kostomarova operatora darbs. Toties par labāko režisoru tika atzīts Novada/Kraj autors Aleksejs Učiteļs, arī aktieru trijotne (Vladimirs Maškovs, vāciete Anjorka Štrehele un Jūlija Peresilda) tika pie saviem Ērgļiem par labāko vīriešu, sieviešu un otrā plāna aktrises darbu. Viktors Suhorukuvs tika sumināts kā labākais otrā plāna aktieris filmā Žubītes/Ovsjanki.
Gada labākā multiplikācijas filma – Belka un Strelka – zvaigžņotie suņi (demonstrēta arī Latvijā), labākā dokumentālā filma – Viktors Astafjevs, jautrais zaldāts (slavenā krievu rakstnieka filmportrets). Labākā filma TV – televīzijas seriāls par leģendāro krievu spiega prototipu, kuru pazīst no filmas Septiņpadsmit pavasara mirkļi – filma Isajevs (režisors Sergejs Ursuļjaks).
Par labāko ārzemju filmu Krievijas kinoiznomas tīklā tika sumināts Džeimsa Kamerona Avatars, kurš Krievijā piedzīvojis rekordpeļņu – teju 125 miljonus dolāru!
Par ieguldījumu pasaules kinomākslā piemiņas Zelta ērglis tika pasniegts brīnišķīgajai itāļu aktrisei Klaudijai Kardinālei.
Šoreiz apbalvošanas ceremonija noritēja bez īpašiem pārsteigumiem un dzēlībām (visiem prātā Renatas Ļitvinovas runa, kurā viņa krievu kino nosauca par purvu un sevī iemīlējušos mākslinieku tusiņu, bet TV produkciju – vienkārši par stulbu draņķību, kam vēl nez kādēļ balvas piešķir), to vēlā naktī (līdz 02 30) pārraidīja arī Krievijas Pirmais kanāls.
Diemžēl, no apbalvotajām spēlfilmām (Kraj, Kak ja provjol etim ļetom, Ovsjanki) Latvijā nav demonstrēta neviena, kaut gan, piemēram, A. Popogrebska filma Kā es pavadīju šovasar izpelnījās trīs balvas Berlīnes kinofestivālā, savukārt Žubītes par gada labāko filmu nosaukuši Krievijas kritiķi.