Tā sauktais Baķka jeb TB/LNNK vecbiedrs Jānis Straume nupat visai sabiedrībai nodemonstrējis kārtējo liekulības paraugstundu. Tieši viņa nostāja izšķīra, lai Ainārs Šlesers kļūtu par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju.
Nepārsteidz, ka Baķka jau vairākas vēlēšanas ir viens no vēlētāju nemīlētākajiem politiķiem un ilgstoši nesaņem kāroto deputāta mandātu. Nepārsteidz, ka arī šajās Rīgas domes (RD) vēlēšanās TB/LNNK palika aiz Rātes durvīm.
Viss ir pērkams, un viss ir pagaidām. Patiesība mainās. Tie, šķiet, ir īstie TB/LNNK vadmotīvi. Un pašiem tēvzemiešiem, šķiet, ir vistiešākā līdzība ar astoņkājiem, kas, līdzīgi kā zivis, jo tā pirms vēlēšanām teica Zīle – sākot pūt no galvas.
Vairāk nekā nenopietni no viņiem tagad skan Zīles priekšvēlēšanu laikā teiktais, „ka tik tiešām pamatots ir viedoklis par būtisku pārmaiņu nepieciešamību politikā, kas saistītas ar labas pārvaldības un augstas politiskās kultūras ieviešanu.” Jo darbi klaji rāda pretējo. Pašsaglabāšanās instinkts un varas sile tomēr izrādījās liekāks magnēts. Godprātīgs darbs, labklājīga un tiesiska valsts un sabiedrības uzticēšanās varai atjaunošana ir otršķirīga.
P.S. Pagājušās nedēļas nogalē TB/LNNK savā domes sēdē sprieda, ka nepieciešama konsolidācija, lai RD vēlēšanu liktenis to nepiemeklē arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Partijas apvienojas, liekot pamatā kopīgās vērtības un savas programmas. Arī TB/LNNK gadījumā jālūkojas pēc sev līdzīgā. Protams. Pēc kura gan cita? Pēc Aināra Šlesera. Jo Jaunais laiks uz savu māti nekad kārtis nespēlētu. Par TB/LNNK gan viss skaidrs.