Latvijā turpretī tas ir nesalīdzināmi ilgstošāks, gandrīz trīs reizes garāks. Mēs redzam, ka būvniecības buma laikā būvprocesā ir parādījusies virkne problēmu, jautājumu, uz kuriem nav atbilžu, un uz ko nespēj atbildēt esošais Būvniecības likums. Vienā no saviem pētījumiem Pasaules Banka norāda, ka Latvijas problēma ir nesaprotamais un garais periods līdz būvatļaujas saņemšanai, kas rada pamatu koruptīvai videi, jo nepieciešama virkne izziņu.
Likumprojektā ir ietverti 4 būtiski principi, kas būs jāievēro visiem būvniecības procesa dalībniekiem, arī ēku pasūtītājiem un īpašniekiem. Pirmkārt, atklātības princips, kas mūsu valstī bijis liels rūpju bērns, ja atceramies lielus publiskus skandālus Rīgas un citās pašvaldībās un ar būvniecības jomu saistītos korupcijas gadījumus. Otrkārt, arhitektoniskās kvalitātes princips, kas nosaka, ka mēs patiešām gribam kvalitatīvu arhitektūru. Treškārt, ilgtspējīgās būvniecības princips – tas nozīmē, ka būvējot ēkas, domājam par nākotni - ierobežotajiem resursiem, cenšoties maksimāli izmantot esošās būves un atjaunojamos resursus gan ēkas būvniecībā, gan ekspluatācijā, raugoties, lai resursu patēriņš būtu iespējami mazāks. Ceturtkārt, vides pieejamības princips, kas ir būtisks saistībā ar teritoriālo plānošanu un personas iespējām pārvietoties.
Likums paredz iespēju detālplānojuma izstrādi, ja tāds nepieciešams, veikt vienlaikus ar būvprojektu, kas dos iespēju saīsināt laika grafiku. Visus ar būvniecību saistītos lēmumus būvvaldei būs jāpieņem desmit darbadienu laikā, t.sk. jāsniedz konceptuālais atbalsts – būvatļauja, kas tiks izsniegta krietni agrākā būvniecības stadijā. Savukārt pēc būvatļaujas saņemšanas no pašvaldības vairs nebūs jāsaņem neviena atļauja un tikai atbilstoši būvatļaujā norādītajam jāizpilda nosacījumi – jāiesniedz pilnībā izstrādāts būvprojekts, jānorāda speciālisti, jāveic apdrošināšana u.c., par kuriem atsevišķs lēmums netiks pieņemts, izņemot noraidošo, kad nosacījums ir izpildīts neprecīzi. Būvatļaujas izsniegšana iespējami agrākā būvniecības sākumstadijā nozīmē arī agrāku sabiedrības iesaisti, tādējādi arī būvatļaujas apstrīdēšana notiek tad, kad vēl nav veikti lieli kapitālieguldījumi un slēgti līgumi. Jauno Būvniecības likumprojektu ir atbalstījis Ministru kabinets, šobrīd tas ir iesniegts izskatīšanai Saeimā.
www.olsteins.lv