Kāds paziņa man jautāja: kas jums tur - Daugavpilī notiek? Vai tikai cīņa par krēsliem vai arī kas vairāk? Jautājums par krēsliem mani uzvedināja uz klasiku...
1. Jau pirms vēlēšanām partiju sarakstos parādās cilvēki no citām partijām, tiek mainīti – krēsli!
2. Loģiski – notiek šķelšanās, jo kādam viens nepiedāvāja, bet cits piedāvāja – krēslu!
3. Astoņi pret septiņi ir smieklīgs pārsvars, tomēr neko nevar darīt, jo – krēsli!
4. Kā jau sen, ir par daudz mēra vietnieku – krēsli!
5. Kāds no tiem vietniekiem nemaz nenāk uz Daugavpils domi, bet tomēr atrodas – krēslā!
6. Parādās viens ļodzīgs krēsls!
7. Ļodzīgo apvaino un provocē, lai noliktu mandātu, jo atbrīvotos stabils – krēsls!
8. Kāds iziet no koalīcijas, bet nepamet krēslu!
9. Kādu izmet no partijas, jo negrib pamest krēslu!
10. Septiņi pret astoņi arī nav labi, tāpēc ar cerību vienoties kādam piedāvā pašam pamest – krēslu!
11.Tomēr neviens pats (vismaz pagaidām) nepamet – krēslu!
12. Ceturtdien atkal gaidāms balsojums. Par ko?
Un, nē, runa nav par pilsētu. Vairums daugavpiliešu, protams, izsaka savu viedokli par vieniem un pret otriem, tomēr patiesais noskaņojums ir: kaut tas šovs ātrāk beigtos un sāktos darbs, citādi, cienījamie deputāti, daugavpiliešiem, no malas skatoties, rodas iespaids: „Naudu no rīta, bet krēslus vakarā.” Pierādiet, ka tā nav!