Parasti ir pieņemts uzskatīt, ka viss ir atkarīgs no finansējuma. Būs nauda, brauksim ķert bandītus (vai mācīt skolēnus, vai ārstēt pacientus, vai darīt jebko citu), nebūs nauda – brauksim tik, cik sanāks. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka pašreizējos apstākļos finansējums tiks apgriezts visiem – gan bandītu ķērājiem, gan skolotājiem, ārstiem, lauksaimniekiem, zinātniekiem. Visiem. Nemeklēsim tagad vainīgos, bet mēģināsim saprast, kā tikt galā ar augošo kriminogēno situāciju gan valstī, gan Rīgā kā lielākajā tās pilsētā. Un tātad arī pilsētā, kur sliktā kriminogēnā situācija izpaužas īpaši asi.
Protams, ir saprotams, ka sliktā ekonomiskās situācija, bezdarbs un bezcerība, kas nomāc cilvēkus nekādi nevar padarīt drošāku Latviju un Rīgu. Palielinās zādzību skaits, palielinās tādu noziegumu skaits, kuri tiek izdarīti vienkārši aiz tā, ka nav, ko ēst. Tomēr tas neattiecas un nevar attiekties uz smagajiem noziegumiem, tostarp augstāk aprakstīto laupīšanu. Tieša ļaunuma nodarīšana otra cilvēka veselībai un dzīvībai, smaga nozieguma izdarīšana nav saistīta ar ekonomisko situāciju. Drīzāk šīs „jaunākās modes” – braukšanu uz Rīgu laupīt – ienākšana mūsu pilsētā saistāma ar kārtības sargātāju kapacitāti. Un te gan aktualizējas jautājums par naudu.
Vai 500 policistu aiziešana no dienesta ietekmēs drošības situāciju pilsētā un valstī? Vai iekšlietu struktūru novājināšanās nepietiekamā finansējuma dēļ radīs ilgtermiņa vai īstermiņa problēmas? Vai naudas trūkums neradīs iespējamās korupcijas vai, tautas valodā runājot, kukulīšu risku, ļaujot pārkāpējiem vienkārši atpirkties no policista? Un kā šādā situācijā rīkoties, piemēram, pilsētas pašvaldībai? Lūk, jautājumi, uz kuriem atbildes būtu jāatrod jau tuvākajā laikā.
Bet pagaidām mums jābūt gataviem ne tikai žēloties par naudas un kadru trūkumu, bet arī ierosināt citus risinājumus. Piemēram, LSDSP savā programmā izvirza vairākus alternatīvus pasākumus drošības situācijas uzlabošanai Rīgā. Piemēram, aktīvi veicināt sabiedrisko kustību „Kaimiņu drošība”, kas ļoti labi un efektīgi darbojas gan kaimiņvalsts galvaspilsētā Tallinā, gan citviet Ziemeļeiropā, bet pēdējos gados īpašu popularitāti gūst arī citās Eiropas Savienības valstīs un lielpilsētās. Pagaidām Rīgas iedzīvotāji palīdzēt savam tuvākajam nesteidzas. Bet iesaistoties pašvaldībai, situācija varētu mainīties uz labo pusi.
Vēl viens risinājums varētu būt daudz plašāka videonovērošanas tīkla ieviešana vispirms vecpilsētā, bet vēlāk arī Rīgas mikrorajonos. Tas nozīmētu vienreizējas finanšu investīcijas, saņemot labumu ilgtermiņā un neprasot papildus cilvēkresursus un speciālo tehniku. Tāpat maz ir runāts un apspriests par pašvaldības un privāto apsardzes kompāniju sadarbību drošības garantēšanā noteiktās teritorijās – arī šeit iespējams rast dažādus kopējas rīcības variantus. Eksistē arī citi paņēmieni, kā par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem panākt daudz efektīvāku drošības sistēmas funkcionēšanu pilsētā. Atliek tikai cerēt, ka pilsētnieki dos rīcības mandātu LSDSP, lai partija savus priekšlikumus varētu realizēt.
Sagatavoja: Ilmārs Gromuls