Šodien īsumā paskaidrošu, kā un kāpēc «Sabiedrība citai politikai» (SCP) grib veicināt Latvijas uzņēmumu darbību Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū. Latvijai ir jāveicina eksporta attīstība, lai sabalansētu savu tekošo maksājumu kontu un veicinātu uzkrājumu veidošanos, ko ieguldīt tālākā ekonomikas attīstīšanā. Tieši tuvākajā laikā ir svarīgi attīstīt eksportu ārpus Latvijas robežām, jo mūsu vietējā pirktspēja diemžēl tik ātri neatjaunosies. Tam ir daudzi iemesli, no kuriem galvenie ir augsts parādu līmenis un ierobežotāka finanšu pakalpojumu pieejamība nākotnē.
Kopš mūsu pievienošanās ES eirozonas valstu īpatsvars Latvijas eksporta bilancē ir sarucis no 62% 2003. gadā līdz nieka 37% 2008. gadā. Neapšaubāmi, jebkura veida eksports ir labs Latvijas ekonomikai, taču rodas iespaids, ka tirdzniecībā ar eirozonas valstīm mēs negūstam labumu no sava fiksētā valūtas kursa, kura dēļ Latvija tagad ir gatava iet caur uguni un ūdeni. Sanāk, ka vienīgais «labums», ko mēs guvām no fiksētā valūtas kursa, bija iespēja aizņemties eiro valūtā par negatīvām reālajām procentu likmēm, lai nepiemērotas nodokļu un budžeta politikas iespaidā sabrucinātu ekonomiku.
Eirozonas valstis ar apmēram 320 miljoniem patērētāju ir lielākais vienas valūtas tirgus pasaulē, kuru ekonomikas svars ir ap ¾ no visas ES ekonomikas un trīsarpus reizes pārsniedz visu NVS valstu ekonomikas kopā, bet iedzīvotāju pirktspēja ir divreiz augstāka nekā Krievijā. Eirozonai paplašinoties, tās ekonomikas svars pasaulē nemitīgi augs. Turklāt eirozonas ekonomika veicina veselīgu uzņēmumu attīstību, jo tajā valda augsta konkurence, kas ir laba inovāciju veicinātāja. Nesenā ārpus eirozonas esošo Latvijas tirdzniecības partneru valūtu vērtības krišanās ir tikai papildus arguments tam, lai mūsu eksportētāji pārorientētos uz eirozonas valstīm.
SCP deputāti aktīvi veicinās Latvijas uzņēmumu darbību eirozonā, kā arī ES vienotajā tirgū kopumā, uzlabojot likumdošanas ietvaru un sekojot tā īstenošanai, lai novērstu jebkādus šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai kustībai ES iekšienē. Tas ir jo īpaši svarīgi pakalpojumu nozarē, jo tajā ir ap 70% no visām ES darbavietām, kā arī 96% (!) no visām jaunradītajām darbavietām. Līdz šā gada beigām ES dalībvalstīm ir jāievieš t.s. Pakalpojumu direktīva, kas nodrošinās brīvu pakalpojumu kustību ES. Tā paredz vienas pieturas aģentūru izveidi, kur būtu iespējams uzzināt un elektroniski nokārtot visas nepieciešamās formalitātes, lai Latvijas pakalpojumu sniedzējs varētu darboties citās ES valstīs.
Ikviens atceras bēdīgi slaveno Latvijas celtniecības uzņēmuma « Laval » lietu, kuru zviedru arodbiedrības nelikumīgi iedzina bankrotā. SCP deputāti veicinās Pakalpojumu direktīvas un Eiropas Kopienu tiesas lēmuma « Laval » lietā ieviešanu dzīvē, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē. Mēs pretosimies Eiropas Parlamenta iniciatīvām uzspiest pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem vietējās dalībvalsts koplīgumos noteikto darba samaksu, par ko iestājas Eiropas sociālisti, jo tas nozīmētu mūsu pakalpojumu konkurētspējas samazināšanos. Piemēram, būvniecība ir viens no tiem sektoriem, kurš jau šodien ir gatavs eksportēt savus pakalpojumus – tiem tikai ir janodrošina brīva pieeja ES tirgum. Dažus Latvijai būtiskus pakalpojumu veidus regulē arī citas direktīvas, kuru īstenošanai SCP piegriezīs īpašu vērību – piemēram, finanšu, telekomunikāciju un transporta jomā.
Nenoliedzot ražošanas nozares lomu eksporta veicināšanā, darba ražīguma celšana pakalpojumu nozarē Latvijai ir īpaši svarīga, jo tā mūsu ekonomikas struktūrā sastāda līdz pat 86% no iekšzemes kopprodukta ar vissliktako darba ražīgumu visā ES. Tādejādi kaut neliels darba ražīguma kāpums šajā nozarē nozīmētu būtisku pieaugumu Latvijas ekonomikai kopumā. Viens no labākajiem darba ražīguma veicinātājiem ir augsts konkurences līmenis un eirozonas valstīs tāds pastāv. Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai Latvijas uzņēmumi veiksmīgi apgūtu šo tirgu. Ja mēs būsim konkurētspējīgi eirozonas valstīs, kā arī ES vienotajā tirgū kopumā, mēs būsim konkurētspējīgi visā pasaulē.