Vēsturiska atkāpeEkspresionisms visspēcīgāk izpaudās tieši glezniecībā, taču tā iespaids ne mazāk izteiktas pēdas atstāja arī grafikā, tēlniecībā un pat arhitektūrā. Virziens dzima ķeizara Vilhelma II valdīšanas laikā, kad oficiālajā mākslā valdīja stāstošs reālisms sākās represijas pret modernisma tendencēm, kas nāca no Francijas. Turpretī jaunajiem vācu māksliniekiem radās opozicionāras idejas, tieksme uz formu vienkāršojumu un deformāciju; arī kritika un galeriju īpašnieki sāka pievērsties Parīzes mākslas dzīves norisēm.Ekspresionisma strāvojumi radās vienlaicīgi vairākās Vācijas zemēs. 1905.gadā Drēzdenes Tehniskās augstskolas arhitektūras studenti Ernsts Ludvigs Kirhners, Ēriks Hekels un Karls Šmits-Rotlufs nodibināja grupu "Brücke" (Tilts), lai “sev piesaistītu visus revolucionāros un briestošos elementus”.Savukārt 1909.gadā Minhenē Vasilijs Kandinskis, Aleksejs fon Javļenskis un Francs Marks nodibināja apvienību "Neue Künstlervereinigung" (Jaunā mākslinieku apvienība), ko 1911.gadā nosauca "Blaue Reiter" (Zilais jātnieks). Pirmais pasaules karš spēcīgi iedragāja ekspresionistu kustību; mākslinieki tika iesaukti armijā vai iestājas brīvprātīgi kā Augusts Make, kurš 1914.gadā pēc divām nedēļām krita Francijā. Francs Marks gāja bojā 1916.gadā pie Verdenas, bet karu pārdzīvojušie visu mūžu cīnījās ar dziļu depresiju. Tomēr 20.gadsimta 20.gados ekspresionisti izvirzījās Vācijas vadošo mākslinieku vidū, daudzi strādāja par pasniedzējiem mākslas akadēmijās Berlīnē, Breslavā un Drēzdenē, kļuva par Prūsijas Mākslas akadēmijas biedriem un piedalījās Venēcijas biennālēs.Taču ārējie apstākļi atkal iejaucās viņu iecerēs – 1930.gados nacisma kultūrpoltika skaudri sagrāva iesākto uzvaras gājienu. 1933.gadā modernisti tika nepatiesi apmeloti par deģenerētiem māksliniekiem un atbrīvoti no darba augstskolās, tiem aizliedza izstādīties un nodarboties ar mākslu. 1937.gada akcijā "Entartete Kunst" (Deģeneratīvā māksla) no 101 Vācijas muzeja konfiscēja 17 000 darbus, iznīcināja vai pārdeva izsolēs uz ārzemēm. Minhenē, lai parādītu tautai „slikto mākslu”, tika pat atvērta speciāla izstāde, kurā ekspresionisms kļuva par galveno nopēluma objektu.Plaša kolekcijaMūsdienās ekspresionistu darbi ir katra Vācijas muzeja lepnums, un Dortmundes muzeja glezniecības un grafikas kolekcija ir patiesi daudzveidīga. Vācu ekspresionisma grafika tādā apjomā (kopumā būs skatāmi 80 mākslas darbi) Latvijā nekad nav bijusi eksponēta, ziņo Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs.