Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Trešdiena, 2. oktobris
Skaidris, Ilma

Informācija par Egila Helmaņa aizturēšanu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Kukuu
K
Egils Helmanis – kas viņš ir? Jānis Putniņš Publicēts: 2008-12-11 18:00:00 Egils Helmanis Ogrē ir skandaloza un leģendāra personība. Vieni no viņa baidās un stāsta par rīcību, ko uztvēruši kā draudus. Citi apbrīno kā izcilu tuvcīņas meistaru, patriotu, uzņēmēju. No pazinējiem vienaldzīgo maz. "Ogres fakti" piedāvā drosmīgu un atklātu interviju ar E.Helmani. 2001.gadā ar iesniegumiem tiesībsargājošās iestādēs vērsušies bijušais domes deputāts Raimonds Pabrieža un tagadējais deputāts Gunārs Kārkliņš, kuri sev adresētos E.Helmaņa un bijušā domes izpilddirektora Jāņa Granīta izteikumus sapratuši kā draudus. E.Helmanis un J.Granīts gan apgalvo, ka draudus nav izteikuši. Līdzīgu stāstu netrūkst, zināmu devu skarbuma no E.Helmaņa puses pēc kādas publikācijas nākšanas klajā savulaik sajutis arī šī raksta autors. Ir dzirdētas baumas par E.Helmaņa saistību ar dažādiem vietējiem uzņēmējiem atšķirīgos laika posmos. Vēl ir E.Helmaņa audzēkņi sporta klubā “Duksis”, tagad “Patriotiskās audzināšanas skolā”, kuri lielākoties ir lojāli savam patronam. 2005.gadā laikraksta “Ogres Ziņas” redaktore Inta Stīpniece rakstīja, ka tieši uz “Dukša” pārstāvju vākto parakstu pamata deputātam Ludvigam Tribockim anulēts pilsētas goda pilsoņa nosaukums. Par goda pilsoņa nosaukuma anulēšanu toreiz aktīvi iestājies L.Tribocka politiskais oponents, deputāts Gunārs Kārkliņš, ko E.Helmanis atzīst par savu draugu. Par E.Helmaņa draugu “Ogres faktiem” sevi atzinis arī Ogres novada domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis. Citiem E.Helmanis pazīstams kā uzņēmējs, kurš, vēl būdams SIA “Reālbūve” dalībnieks, piedalījies “Maksimas” būvniecības procesā Vidus prospektā. Veikala būvniecība un arī pieguļošā ceļa (Vidus prospekta posma) rekonstrukcija būtiski aizkavējās, taču nekādas sankcijas no domes puses netika piemērotas, to skaidrojot ar neplānotiem sarežģījumiem būvniecības procesā. Tiesa gan, vēl turpinoties būvniecībai, E.Helmanis savas uzņēmuma daļas pārdeva tā valdes loceklim Dainim Placēnam. E.Helmanis bijis arī deputātu kandidāts aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, tiesa gan neveiksmīgi. Daļa sabiedrības viņu pazīst kā tuvcīņas meistaru, kurš devis savu artavu ne viena vien Latvijas bruņoto spēku virsnieka sagatavošanā. Nesen viņš Ogres brāļu kapos par saviem līdzekļiem uzstādījis pieminekli un kaļ jaunus plānus bijušo brīvības cīņu dalībnieku godināšanai. Kas tad īsti ir E.Helmanis? Lai kliedētu mītus, viņš piekritis intervijai ar “Ogres faktiem” (intervijas ieraksts veikts ar E.Helmaņa atļauju). - Vai kādreiz dzīvē esat kādam draudējis, izmantojis fizisku spēku kādu mērķu sasniegšanai? Vai ir bijis kas tamlīdzīgs vai kaut kas tāds, ko varētu sarprast vai pārprast šādā veidā? - Jā, varbūt tad, kad es kādu esmu aizstāvējis. Vai arī kāds kādreiz ir kaut ko saplēsis pludmalē un negrib aiz sevis satīrīt. - Sākotnēji nekustamo īpašumu Ogrē, Krasta ielā no pašvaldības ieguvāt sporta kluba “Duksis” vajadzībām. Šobrīd tur “Duksis” nedarbojas, bet ir uzbūvēta privātmāja, kurā jūs dzīvojat un kura ir reģistrēta uz jūsu mātes vārda. Kā tas ir noticis? - Tie ir divi īpašumi – Krasta ielā 17 un Krasta ielā 19, kas savulaik noprivatizēti uz “Duksi”. “Dukša” statūtos ierakstīti mērķi – izglītot un nodarboties ar sporta aktivitātēm. Tam šie īpašumi nebija piemēroti. Parādījās iespēja darboties “Dziednīcā”, jo tur ir zāle. Rakstījām projektu. Tur bija vajadzīgs arī savs finansējums. Nolēmām pārdod īpašumus, lai varētu turpināt aktīvi darboties. Īpašumiem vajadzēja milzīgus kapitālieguldījumus. Tur bija veca, galīgi sapuvusi māja. Ir defektu akts un viss pārējais. Protams, ka mēs varētu viņu paturēt “Duksim”, bet “Duksis” tanī laikā nebija pelnoša organizācija, bet gan bezpeļņas SIA. Viņam nebija kapacitātes, lai uzturētu tādus īpašumus. - Taču īpašums šobrīd reģistrēts uz jūsu mātes vārda un uz tā atrodas privātmāja, kurā jūs dzīvojat. Vai, jūsuprāt, tas ir pareizi, ja īpašums tika privatizēts sabiedriskiem mērķiem? Varējāt taču atteikties no tā, ja sapratāt, ka tas šiem mērķiem neder. - Nu jā, bet tikai pēc privatizācijas, kad uzsākām remontu, sapratām, ka ēka ir pilnīgi sapuvusi. Meklējām iespējas kā darboties tālāk. Es saprotu, ja man kāds pārmestu, ka “Duksis” būtu pārstājis eksistēt. Tad tas būtu bijis fiktīvs darījums ar fiktīviem cilvēkiem. Mēs šajā pilsētā darbojamies no 1993.gada. Caur manām rokām, caur maniem treniņiem ir izgājuši simtiem bērnu un jauniešu. Šobrīd ir 60 aktīvi biedri, kas darbojas. Tas jau ir galvenais. Par pārējo lai citi vērtē un lemj. - Kur palikusi jūsu sporta apvienība “Duksis”? - “Duksis”, ko dibinājām kopā ar Valdi Vanagu, tagad ir mainījis nosaukumu un kļuvis par “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu”. Tā ir mana sirdslieta. - Vai domes finansējums, ko saņēma “Duksis”, saglabājas arī pēc nosaukuma maiņas? - Protams. Jo mēs darbojamies ar jauniešiem. Mums ir pietiekoši liela kapacitāte tanī ziņā, ka mēs uz šīs bāzes esam realizējuši kādus piecus Eiropas Savienības finansētus projektus. - Kāds ir domes finansējums? - Apmēram 6 tūkstoši latu gadā. - Tajā pat laikā publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka jūs ar jauniešiem strādājat par velti... - Nevajag jaukt divas lietas. Viena ir mūsu pienākums – mēs nodarbojamies ar sociālā riska grupas jauniešiem un bērniem. Tur mums ir instruktori, kas ar viņiem darbojas un strādā. Viņi par to saņem naudu. Taču par tām manām nodarbībām, ko es vadu katru vakaru “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolā” es naudu nesaņemu. Tā vietā audzēkņi iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, aizejam un pensionāriem saskaldam malku. - Vai taisnība, ka 2005.gadā sporta apvienības “Duksis” pārstāvji vāca parakstus goda pilsoņa nosaukuma anulēšanai Ludvigam Tribockim? - Es ar to nebiju saistīts. Es par to neesmu parakstījies. - 2007.gadā Vecgada vakarā Ludvigs Tribockis no jūsu tālruņa numura saņēma rupju īsziņu krievu valodā. Ludvigs Tribockis norāda, ka saņemot šo īsziņu, bijis šokēts, jo jūs viņam neesot bijis ne labs draugs, ne paziņa, kas, iespējams, attaisnotu šāda apsveikuma nosūtīšanu sava līmeņa cilvēkiem. Īsziņa sūtīta no tā paša numura, no kura man šodien zvanījāt. Kāds būtu jūsu komentārs? Šeit var izlasīt īsziņu (lūdzam to nedarīt līdz 18 gadu vecumam): upfiles/file/tr_iszina.html - Ja viņš saka, ka tas ir mans telefons vai es to esmu nosūtījis vai viņš to domā uz manīm, nu, man ļoti žēl, ka viņš tā domā. Viņš mani bieži ir saticis domē, varēja arī droši pienākt un pajautāt. Jo es personīgi nekādu īsziņu viņam neesmu sūtījis un tā man ir pirmā dzirdēšana par kaut kādām tādām īsziņām. Ja iet runa par konkrēto tālruņa numuru, tad tas uz to brīdi bija SIA “Reālbūve” telefona numurs. Un tad ir jāatbild, kas viņu tajā brīdī ir lietojis. - Kādu amatu tobrīd ieņēmāt “Reālbūvē”? - Nekādu. - Bijāt valdē? - Nebiju. Tajā brīdī es nebiju. Tas bija “Reālbūves” telefons, tā ka droši var zvanīt Dainim Placēnam un jautāt, kas ir sūtījis un kas viņu ir lietojis tajā brīdī. Varbūt, viņš varēs atbildēt. - Būvfirma “Orions” vērsusies iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību sakarā ar iepirkumu sociālajai mājai Indrānu ielā. Dome nav izvēlējusies lētāko piedāvājumu. “Oriona” valdes loceklis Igors Tarkovs stāsta, ka jūs pagājušajā mēnesī esat viņam zvanījis kā uzvarējušās firmas pārstāvis un aicinājis nekur nevērsties, ļaut cilvēkiem strādāt. - Nu par šo jautājumu es viņam neesmu zvanījis. Es savu būvfirmu esmu pārdevis gadu atpakaļ un aizgājis no būvniecības biznesa kā tāda un man ar to nav nekāda sakara. Un ar Tarkova kungu man bija cits jautājums par kuru mēs runājām. - Vai tas ir noslēpums? - Mēs par “Selveru” strīdējāmies. Man jau bija iepriekšējais līgums ar iepriekšējo saimnieku par būvniecību un pēc tam viņu pārdevu. - Kāpēc zvanījāt, ja esat aizgājis no būvniecības biznesa? - Es esmu pārdevis firmu ar visiem līgumiem un visu pārējo. Un šinī gadījumā šis līgums nepildījās un manējie cilvēki, kas bija nopirkuši, man viņi prasīja. - “Reālbūve” bija saņēmusi šo līgumu? - Protams. - Kādā veidā to ieguva “Orions”? - Tāpēc, ka īpašnieks, ar kuru bija noslēgts būvēšanas līgums, pārdeva zemesgabalu un projektu “Selveram”. Nekas vairāk. - Ir novērots, ka pēc SIA “Reālbūve” pārdošanas, kas notika 2007.gadā, vēl kādu laiku rīkojāties kā šīs firmas pārstāvis... - Kādu laiku pēc pārdošanas firmā vēl biju projektu vadītājs, vienkārši nodevu lietas. Paldies Dievam, man ir izdevies “Reālbūvi” izdevīgi pārdot tad, kad būvniecība bija topā. Šobrīd man ar “Reālbūvi” vairs nav nekādas saistības. Tas arī nebija vienīgais uzņēmums, ko es pārdevu. Bija arī SIA “L.L.K.”. Pārdodot uzņēmumu, daļu no tā vērtības sastāda noslēgtie līgumi. Tādēļ bija svarīgi, lai šie līgumi saglabājas. - Vai taisnība, ka SIA “Reālbūve” jaunais īpašnieks Dainis Placēns ir jūsu radinieks? - Varbūt arī ir, bet tad man ir jāskatās baigi dziļi savi radu raksti. Man to būtu interesanti uzzināt un tas būtu liels atklājums. - Jūs esat sponsorējis pieminekļa izveidi Ogres brāļu kapos, gatavojaties sakopt latviešu karavīru kapus Krievijā. Tam visam seko plaša publicitāte. Vai tā ir jūsu pašreklāmas kampaņa? - Tas tā nebija domāts. Pieminekļa atklāšanā nebija nevienas politiskas runas. - Jūs bijāt iniciators iedzīvotāju pretestības kustībai pret nekārtībām saistībā ar Ogres estrādi. Kādi ir panākumi? - Ir reāli apturēta darbība pa naktīm. Pasaulē šādus skaļus pasākumus rīko ārpus pilsētas, kur tie nevienam netraucē. Ogrē estrāde atrodas gandrīz pilsētas centrā un tomēr ir jāņem vērā tie cilvēki, kas grib izgulēties, kuriem otrā dienā ir jāceļas un jāiet uz darbu. - Kādas ir jūsu attiecības ar Jāni Granītu? - Savulaik ar viņu esam strādājuši kopā un aizgājuši katrs uz savu pusi un ir sadalīti īpašumi un viss pārējais. Taču mēs bieži vien satiekamies un es esmu Jānim arī ļoti pateicīgs par daudz ko, ko es esmu guvis tanī laikā, kontaktējoties ar viņu. Tik labu Ogres un vietējo apstākļu pazinēju kā gidu savā dzīvē es nebiju otru saticis. Es esmu pateicīgs par jebkuru kontaktu, vai tas ir pozitīvs, vai negatīvs. - Kādas ir jūsu attiecības ar Gunāru Kārkliņu? - Mēs esam draugi. Manam dēlam viņš ir krusttēvs un viņa meitai es esmu krusttēvs. No plašākiem komentāriem atturēšos, jo viņš ir mans draugs. - Tajā pat laikā SIA “Reālbūve”, kad vēl bijāt tās dalībnieks, saņēma iespēju būvēt “Maksimu” Vidus prospektā. Šo zemes gabalu SIA “MAHRIX” iegādājās no G.Kārkliņa. Darbi būtiski aizkavējās un daudzi redzēja, ka iela bija slēgta un ilgu laiku nekādi redzami darbi nenotika. Nebija arī nekādu sankciju no domes puses, tikai pretimnākšana. Kas tad tur īsti notika? Vai tā bija tāda čomu būšana, tandēma darbība, kurā savu lomu spēlējuši jūsu draugi G.Kārkliņš un P.Špakovskis? - Šinī gadījumā nebija. Jo, ja tā būtu tandēma darbība, tad mēs varam paskatīties to laiku, kad P.Špakovskis bija izpilddirektors un kad man piederēja “Reālbūve”. Vai es esmu izmantojis pašvaldības budžetu un saņēmis pasūtījumus no pašvaldības? Neesmu. Firmas apgrozījumā pašvaldības pasūtījumi sastādīja mazāk par procenta desmitdaļu. Tas nozīmē, ka es nebiju “piesūcies” pie pašvaldības budžeta un to neizmantoju. Vajag paskatīties, kas vinnē pašvaldības konkursus. Ja mēs būtu čomi, tad tas parādītos. Attiecībā uz “Maksimu” - tas bija ļoti sarežģīts projekts, jo tur bija divi kanalizācijas spiedvadi, lielais gāzes spiedvads, ūdensvads, “Lattelecom” optiskais kabelis. Tas viss parādījās shēmās, taču neatradās tur, kur tam bija jābūt. Konstatējām, ka jāpārtaisa viss projekts. Tāpēc arī reāli tie darbi apstājās, jo tas viss saistīts ar ļoti daudziem resoriem. Katram tam kabelim ir savas aizsargjoslas, aizsarglīnijas, tas ir ļoti liels darbs. Tur bija visas iespējamās komunikācijas sarežģītākajās formās. - Pirms kāda laika jūs izstājāties no partijas “Ogres novadam”. Kāpēc? - Dēļ “Saint Gobain” rūpnīcas. Es biju viens no tiem aktīvisitiem, kas iestājās pret tās būvniecību, biju iniciators. Rūpniecību vajag attīstīt, bet nevajag to darīt uz iedzīvotāju un viņu veselības rēķina. - Vai jūs organizējāt piketus rūpnīcas sakarā? - Man liekas, ka tur bija cits organizators. - Vai tas bija jūsu draugs, paziņa? - Vai iet runa par Valdi Riekstu-Riekstiņu? Viņš ilgu laiku ir trenējies “Duksī”. - Par jūsu politiskajiem plāniem. Vai ir iespējama sadarbība ar esošo koalīciju? - Sadarbība vienmēr ir iespējama. Mans viedoklis ir tāds, ka “Ogres novadam” ir labākais, kas var būt esošajā situācijā. - No kāda saraksta jūs plānojat startēt? - Man ļoti daudzi ir piedāvājuši. - Arī “Ogres novadam”? - Nē. Bet man ir piedāvājuši vairāki politiskie spēki, kas gribētu mani redzēt savā sarakstā. - Gunārs Kārkliņš ir piedāvājis? - Nē. Es vēl nezinu vai vispār startēšu. Ja es iešu, tad kopā ar tiem, kas nelej dubļus. Es netaisos meklēt kāda kažokā utis un ķengāties. Ir pietiekoši uz pasaules lietas ar kurām var nodarboties. - Kas jūs šobrīd īsti esat? Ar ko nodarbojaties? Kas ir jūsu iztikas avots? - Šobrīd es pērku vienu uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu no Pakistānas. - Šis uzņēmums ir reģistrēts Pakistānā? - Daļēji jā. Tas būs sadarbības projekts. Tas būs kopuzņēmums, saistīts arī ar Krieviju. Esmu Krievijā pabeidzis dažādus kursus, man tur ir ļoti labi sakari un draugi visādās struktūrās. - Ko var meklēt latviešu uzņēmējs Pakistānā? - Pakistāna no vienas puses ir bīstama valsts ar visiem saviem apstākļiem. Un tāpēc tur ir mazāka konkurence. Tur ir iespējas cilvēkam, kuram pietiek uzņēmības. Atradām produktu, ko attīstīsim gan Latvijā, gan arī Krievijā. “Ogres fakti” ir pateicīgi un augstu vērtē E.Helmaņa atklātību un drosmi šajā intervijā! Aicināsim uz atklātu sarunu arī citas ar Ogres pilsētas dzīvi un attīstību cieši saistītas personības.
lux
l
Kāds VL sakars ar Ledjājevu?
ogrēniete
o
Atbalstu VL un Helmani!
lux
l
_vectēvs_ Velti lūdzat palīdzību. VL un NSS lieli darboņi, kad vajag tukši runāt un darboties ļedjajeva sektas aizsegā. Realu darbību no viņiem nesagaidīt. Kas tad ar būtu tiem tēvaiņiem pāris vakarus padežurēt Jūsu norādītājā vietā, bet tur jau vajag darboities , nevis kulstīt mēli.
bea
b
kurā koalīcijā ta tie stresainie VL ir?
ha
h
Atbalstu VL!
Norvēģis
N
Njā.Koalīcijas partiju jauniešu varza reāli sastresojusies
dūzis
d
Kas jūs šobrīd īsti esat? Ar ko nodarbojaties? Kas ir jūsu iztikas avots? - Šobrīd es pērku vienu uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu no Pakistānas. - Šis uzņēmums ir reģistrēts Pakistānā? - Daļēji jā. Tas būs sadarbības projekts. Tas būs kopuzņēmums, saistīts arī ar Krieviju. Esmu Krievijā pabeidzis dažādus kursus, man tur ir ļoti labi sakari un draugi visādās struktūrās. - Ko var meklēt latviešu uzņēmējs Pakistānā? - Pakistāna no vienas puses ir bīstama valsts ar visiem saviem apstākļiem. Un tāpēc tur ir mazāka konkurence. Tur ir iespējas cilvēkam, kuram pietiek uzņēmības. Atradām produktu, ko attīstīsim gan Latvijā, gan arī Krievijā. "Vislatviskākās" partijas pārstāvis Egils Helmanis stāsta par saviem sakariem un draugiem visās Krievijas struktūrās... Interesanti kurās? FSB (KGB), vai kriminālās struktūrās, kas nebūtu nekāds brīnums?
Jānis Iesalnieks
J
Es patiešām būtu gatavs ar tevi saderēt par to VL iegūto balsu procentu vēlēšanās, ja vien zinātu tavu vārdu. Ja negribi šeit atklāt savu identitāti, vari droši sazināties ar mani uz e-pastu janis.iesalnieks at gmail.com un norunāt par derībām. P.S. Esmu gan pārliecināts, ka neviens tā arī neuzrakstīs, jo tas no tavas puses bija tīrais blefs. Pierādi, ka tā nav un atraksti.
akots
a
izlasot šito infu par Helmani, veidojas skaidra bilde, kas tas par fruktu. Kārtējais shēmotājs un staigulis, kurš meklē partijas, caur kurām ielīst domē, lai turpinātu bīdīt savas shēmas.
anonīmais šakālis
a
Skatos, ka tev jau uz galda vēlēšanu rezultāti, ko? Padalies ar infu!
****
*
Ārdieties, ārdieties mīlīši. Nekā vairāk VL! iebilstama kā to pašu murgu atgremošana gadu no gada jums nav :) Padomājiet tikai - tikai tāpec vien, ka Imants Parādnieks, zinot, ka politikā kaut kad tas tāpat tiks "apspriests", ir godīgi izstāstījis par savām attiecībām ar divām sievietēm, vinš "apgalvojot, ka tas ir brīnišķīgs latviešu ģimenes modelis". Nē, nav apgalvojis viņš to, un kaut kādu sabiedriko politiku vai VL! politisko nostādņu veidošanu ap savu privātdzīvi arī neprasa. Atšķirībā, teiksim, no praidistiem.
Kukuu
K
MELI, MELi! VISU LATVIJAI MELO!! PIRMKART, par to politisko vajasani,jo Helmanis esot Visu Latvijai! Biedrs, nu jaizsmejas kartigi!! Jo vins tikai SOGAD tur iestājis, lai kopeja saraksta ar PS ar VL beidzot iebraukt Ogres dome un sakt tur bidit lietas ta ka vajag vinam pasam! Ja PCTVL butu augsts reitings Ogre, tad Helmanis startētu ari ar viniem! VL reklāmas saukli, PS augstie reitingi un iespēja klut par Nr.1 saraksta acīmredzams nospeleja savu lomu kapec tad ar PS/VL kopējo sarakstu: „- No kāda saraksta jūs plānojat startēt? - Man ļoti daudzi ir piedāvājuši. - Arī “Ogres novadam”? - Nē. Bet man ir piedāvājuši vairāki politiskie spēki, kas gribētu mani redzēt savā sarakstā. - Gunārs Kārkliņš ir piedāvājis? - Nē. Es vēl nezinu vai vispār startēšu. Ja es iešu, tad kopā ar tiem, kas nelej dubļus. Es netaisos meklēt kāda kažokā utis un ķengāties. Ir pietiekoši uz pasaules lietas ar kurām var nodarboties.” 2005. gada startēja Ogre Latvijas Zemnieku savienības saraksta ar Nr.2, bet dome nedz vins pats nedz partija nebija tikusi. Pec tam bijis „Ogres novadam” biedrs. Un tagad izrekinajis ka veiksme nu jau bus ar PS/VL sarakstu. Tas pats PARBEDZEJS un MAHINATORS ka citi! Interesanti, vai vina Krievijas biznesa partneri zin ka kopa ar VL Helmanis palno nosutit viniem tresdalu no Latvijas iedzīvotajiem, sanemt no Krievijas rekina apmaksu pec aprekina, un beidzot visticamāk dzīvot uz procentiem no ta? Un ja vini nezin, ka tad reagetu ja uzzinātu? OTRKART, sis Helmanis ir tads pats PRIHVATIZATORS un SHEMU BIDITAJS! Pa leti priavatizet ipasumu, pec to izmantot dzīves vietai, parregistert ipasumus un firmas uz saviem radiem , bet vai tai ir godiga patriotiska uznemeja nostāja?? Un ar pieminēto Karklinu vins ir gan rados gan kopa bidija shēmas: „- Kādas ir jūsu attiecības ar Gunāru Kārkliņu? - Mēs esam draugi. Manam dēlam viņš ir krusttēvs un viņa meitai es esmu krusttēvs. No plašākiem komentāriem atturēšos, jo viņš ir mans draugs.” Sa cilvēka aktivitasu del tika partraukst SAINT GOBEN rupnicas projekts, un Latvija zaudēja tai tika ajadzigas darba vietas! Luk seit Helmana intervija, ko vins pats sniedzis Ogres Faktiem: Jānis Putniņš Publicēts: 2008-12-11 18:00:00 / Egils Helmanis Ogrē ir skandaloza un leģendāra personība. Vieni no viņa baidās un stāsta par rīcību, ko uztvēruši kā draudus. Citi apbrīno kā izcilu tuvcīņas meistaru, patriotu, uzņēmēju. No pazinējiem vienaldzīgo maz. "Ogres fakti" piedāvā drosmīgu un atklātu interviju ar E.Helmani. 2001.gadā ar iesniegumiem tiesībsargājošās iestādēs vērsušies bijušais domes deputāts Raimonds Pabrieža un tagadējais deputāts Gunārs Kārkliņš, kuri sev adresētos E.Helmaņa un bijušā domes izpilddirektora Jāņa Granīta izteikumus sapratuši kā draudus. E.Helmanis un J.Granīts gan apgalvo, ka draudus nav izteikuši. Līdzīgu stāstu netrūkst, zināmu devu skarbuma no E.Helmaņa puses pēc kādas publikācijas nākšanas klajā savulaik sajutis arī šī raksta autors. Ir dzirdētas baumas par E.Helmaņa saistību ar dažādiem vietējiem uzņēmējiem atšķirīgos laika posmos. Vēl ir E.Helmaņa audzēkņi sporta klubā “Duksis”, tagad “Patriotiskās audzināšanas skolā”, kuri lielākoties ir lojāli savam patronam. 2005.gadā laikraksta “Ogres Ziņas” redaktore Inta Stīpniece rakstīja, ka tieši uz “Dukša” pārstāvju vākto parakstu pamata deputātam Ludvigam Tribockim anulēts pilsētas goda pilsoņa nosaukums. Par goda pilsoņa nosaukuma anulēšanu toreiz aktīvi iestājies L.Tribocka politiskais oponents, deputāts Gunārs Kārkliņš, ko E.Helmanis atzīst par savu draugu. Par E.Helmaņa draugu “Ogres faktiem” sevi atzinis arī Ogres novada domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis. Citiem E.Helmanis pazīstams kā uzņēmējs, kurš, vēl būdams SIA “Reālbūve” dalībnieks, piedalījies “Maksimas” būvniecības procesā Vidus prospektā. Veikala būvniecība un arī pieguļošā ceļa (Vidus prospekta posma) rekonstrukcija būtiski aizkavējās, taču nekādas sankcijas no domes puses netika piemērotas, to skaidrojot ar neplānotiem sarežģījumiem būvniecības procesā. Tiesa gan, vēl turpinoties būvniecībai, E.Helmanis savas uzņēmuma daļas pārdeva tā valdes loceklim Dainim Placēnam. E.Helmanis bijis arī deputātu kandidāts aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, tiesa gan neveiksmīgi. Daļa sabiedrības viņu pazīst kā tuvcīņas meistaru, kurš devis savu artavu ne viena vien Latvijas bruņoto spēku virsnieka sagatavošanā. Nesen viņš Ogres brāļu kapos par saviem līdzekļiem uzstādījis pieminekli un kaļ jaunus plānus bijušo brīvības cīņu dalībnieku godināšanai. Kas tad īsti ir E.Helmanis? Lai kliedētu mītus, viņš piekritis intervijai ar “Ogres faktiem” (intervijas ieraksts veikts ar E.Helmaņa atļauju). - Vai kādreiz dzīvē esat kādam draudējis, izmantojis fizisku spēku kādu mērķu sasniegšanai? Vai ir bijis kas tamlīdzīgs vai kaut kas tāds, ko varētu sarprast vai pārprast šādā veidā? - Jā, varbūt tad, kad es kādu esmu aizstāvējis. Vai arī kāds kādreiz ir kaut ko saplēsis pludmalē un negrib aiz sevis satīrīt. - Sākotnēji nekustamo īpašumu Ogrē, Krasta ielā no pašvaldības ieguvāt sporta kluba “Duksis” vajadzībām. Šobrīd tur “Duksis” nedarbojas, bet ir uzbūvēta privātmāja, kurā jūs dzīvojat un kura ir reģistrēta uz jūsu mātes vārda. Kā tas ir noticis? - Tie ir divi īpašumi – Krasta ielā 17 un Krasta ielā 19, kas savulaik noprivatizēti uz “Duksi”. “Dukša” statūtos ierakstīti mērķi – izglītot un nodarboties ar sporta aktivitātēm. Tam šie īpašumi nebija piemēroti. Parādījās iespēja darboties “Dziednīcā”, jo tur ir zāle. Rakstījām projektu. Tur bija vajadzīgs arī savs finansējums. Nolēmām pārdod īpašumus, lai varētu turpināt aktīvi darboties. Īpašumiem vajadzēja milzīgus kapitālieguldījumus. Tur bija veca, galīgi sapuvusi māja. Ir defektu akts un viss pārējais. Protams, ka mēs varētu viņu paturēt “Duksim”, bet “Duksis” tanī laikā nebija pelnoša organizācija, bet gan bezpeļņas SIA. Viņam nebija kapacitātes, lai uzturētu tādus īpašumus. - Taču īpašums šobrīd reģistrēts uz jūsu mātes vārda un uz tā atrodas privātmāja, kurā jūs dzīvojat. Vai, jūsuprāt, tas ir pareizi, ja īpašums tika privatizēts sabiedriskiem mērķiem? Varējāt taču atteikties no tā, ja sapratāt, ka tas šiem mērķiem neder. - Nu jā, bet tikai pēc privatizācijas, kad uzsākām remontu, sapratām, ka ēka ir pilnīgi sapuvusi. Meklējām iespējas kā darboties tālāk. Es saprotu, ja man kāds pārmestu, ka “Duksis” būtu pārstājis eksistēt. Tad tas būtu bijis fiktīvs darījums ar fiktīviem cilvēkiem. Mēs šajā pilsētā darbojamies no 1993.gada. Caur manām rokām, caur maniem treniņiem ir izgājuši simtiem bērnu un jauniešu. Šobrīd ir 60 aktīvi biedri, kas darbojas. Tas jau ir galvenais. Par pārējo lai citi vērtē un lemj. - Kur palikusi jūsu sporta apvienība “Duksis”? - “Duksis”, ko dibinājām kopā ar Valdi Vanagu, tagad ir mainījis nosaukumu un kļuvis par “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu”. Tā ir mana sirdslieta. - Vai domes finansējums, ko saņēma “Duksis”, saglabājas arī pēc nosaukuma maiņas? - Protams. Jo mēs darbojamies ar jauniešiem. Mums ir pietiekoši liela kapacitāte tanī ziņā, ka mēs uz šīs bāzes esam realizējuši kādus piecus Eiropas Savienības finansētus projektus. - Kāds ir domes finansējums? - Apmēram 6 tūkstoši latu gadā. - Tajā pat laikā publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka jūs ar jauniešiem strādājat par velti... - Nevajag jaukt divas lietas. Viena ir mūsu pienākums – mēs nodarbojamies ar sociālā riska grupas jauniešiem un bērniem. Tur mums ir instruktori, kas ar viņiem darbojas un strādā. Viņi par to saņem naudu. Taču par tām manām nodarbībām, ko es vadu katru vakaru “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolā” es naudu nesaņemu. Tā vietā audzēkņi iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, aizejam un pensionāriem saskaldam malku. - Vai taisnība, ka 2005.gadā sporta apvienības “Duksis” pārstāvji vāca parakstus goda pilsoņa nosaukuma anulēšanai Ludvigam Tribockim? - Es ar to nebiju saistīts. Es par to neesmu parakstījies. - 2007.gadā Vecgada vakarā Ludvigs Tribockis no jūsu tālruņa numura saņēma rupju īsziņu krievu valodā. Ludvigs Tribockis norāda, ka saņemot šo īsziņu, bijis šokēts, jo jūs viņam neesot bijis ne labs draugs, ne paziņa, kas, iespējams, attaisnotu šāda apsveikuma nosūtīšanu sava līmeņa cilvēkiem. Īsziņa sūtīta no tā paša numura, no kura man šodien zvanījāt. Kāds būtu jūsu komentārs? Šeit var izlasīt īsziņu (lūdzam to nedarīt līdz 18 gadu vecumam): upfiles/file/tr_iszina.html - Ja viņš saka, ka tas ir mans telefons vai es to esmu nosūtījis vai viņš to domā uz manīm, nu, man ļoti žēl, ka viņš tā domā. Viņš mani bieži ir saticis domē, varēja arī droši pienākt un pajautāt. Jo es personīgi nekādu īsziņu viņam neesmu sūtījis un tā man ir pirmā dzirdēšana par kaut kādām tādām īsziņām. Ja iet runa par konkrēto tālruņa numuru, tad tas uz to brīdi bija SIA “Reālbūve” telefona numurs. Un tad ir jāatbild, kas viņu tajā brīdī ir lietojis. - Kādu amatu tobrīd ieņēmāt “Reālbūvē”? - Nekādu. - Bijāt valdē? - Nebiju. Tajā brīdī es nebiju. Tas bija “Reālbūves” telefons, tā ka droši var zvanīt Dainim Placēnam un jautāt, kas ir sūtījis un kas viņu ir lietojis tajā brīdī. Varbūt, viņš varēs atbildēt. - Būvfirma “Orions” vērsusies iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību sakarā ar iepirkumu sociālajai mājai Indrānu ielā. Dome nav izvēlējusies lētāko piedāvājumu. “Oriona” valdes loceklis Igors Tarkovs stāsta, ka jūs pagājušajā mēnesī esat viņam zvanījis kā uzvarējušās firmas pārstāvis un aicinājis nekur nevērsties, ļaut cilvēkiem strādāt. - Nu par šo jautājumu es viņam neesmu zvanījis. Es savu būvfirmu esmu pārdevis gadu atpakaļ un aizgājis no būvniecības biznesa kā tāda un man ar to nav nekāda sakara. Un ar Tarkova kungu man bija cits jautājums par kuru mēs runājām. - Vai tas ir noslēpums? - Mēs par “Selveru” strīdējāmies. Man jau bija iepriekšējais līgums ar iepriekšējo saimnieku par būvniecību un pēc tam viņu pārdevu. - Kāpēc zvanījāt, ja esat aizgājis no būvniecības biznesa? - Es esmu pārdevis firmu ar visiem līgumiem un visu pārējo. Un šinī gadījumā šis līgums nepildījās un manējie cilvēki, kas bija nopirkuši, man viņi prasīja. - “Reālbūve” bija saņēmusi šo līgumu? - Protams. - Kādā veidā to ieguva “Orions”? - Tāpēc, ka īpašnieks, ar kuru bija noslēgts būvēšanas līgums, pārdeva zemesgabalu un projektu “Selveram”. Nekas vairāk. - Ir novērots, ka pēc SIA “Reālbūve” pārdošanas, kas notika 2007.gadā, vēl kādu laiku rīkojāties kā šīs firmas pārstāvis... - Kādu laiku pēc pārdošanas firmā vēl biju projektu vadītājs, vienkārši nodevu lietas. Paldies Dievam, man ir izdevies “Reālbūvi” izdevīgi pārdot tad, kad būvniecība bija topā. Šobrīd man ar “Reālbūvi” vairs nav nekādas saistības. Tas arī nebija vienīgais uzņēmums, ko es pārdevu. Bija arī SIA “L.L.K.”. Pārdodot uzņēmumu, daļu no tā vērtības sastāda noslēgtie līgumi. Tādēļ bija svarīgi, lai šie līgumi saglabājas. - Vai taisnība, ka SIA “Reālbūve” jaunais īpašnieks Dainis Placēns ir jūsu radinieks? - Varbūt arī ir, bet tad man ir jāskatās baigi dziļi savi radu raksti. Man to būtu interesanti uzzināt un tas būtu liels atklājums. - Jūs esat sponsorējis pieminekļa izveidi Ogres brāļu kapos, gatavojaties sakopt latviešu karavīru kapus Krievijā. Tam visam seko plaša publicitāte. Vai tā ir jūsu pašreklāmas kampaņa? - Tas tā nebija domāts. Pieminekļa atklāšanā nebija nevienas politiskas runas. - Jūs bijāt iniciators iedzīvotāju pretestības kustībai pret nekārtībām saistībā ar Ogres estrādi. Kādi ir panākumi? - Ir reāli apturēta darbība pa naktīm. Pasaulē šādus skaļus pasākumus rīko ārpus pilsētas, kur tie nevienam netraucē. Ogrē estrāde atrodas gandrīz pilsētas centrā un tomēr ir jāņem vērā tie cilvēki, kas grib izgulēties, kuriem otrā dienā ir jāceļas un jāiet uz darbu. - Kādas ir jūsu attiecības ar Jāni Granītu? - Savulaik ar viņu esam strādājuši kopā un aizgājuši katrs uz savu pusi un ir sadalīti īpašumi un viss pārējais. Taču mēs bieži vien satiekamies un es esmu Jānim arī ļoti pateicīgs par daudz ko, ko es esmu guvis tanī laikā, kontaktējoties ar viņu. Tik labu Ogres un vietējo apstākļu pazinēju kā gidu savā dzīvē es nebiju otru saticis. Es esmu pateicīgs par jebkuru kontaktu, vai tas ir pozitīvs, vai negatīvs. - Kādas ir jūsu attiecības ar Gunāru Kārkliņu? - Mēs esam draugi. Manam dēlam viņš ir krusttēvs un viņa meitai es esmu krusttēvs. No plašākiem komentāriem atturēšos, jo viņš ir mans draugs. - Tajā pat laikā SIA “Reālbūve”, kad vēl bijāt tās dalībnieks, saņēma iespēju būvēt “Maksimu” Vidus prospektā. Šo zemes gabalu SIA “MAHRIX” iegādājās no G.Kārkliņa. Darbi būtiski aizkavējās un daudzi redzēja, ka iela bija slēgta un ilgu laiku nekādi redzami darbi nenotika. Nebija arī nekādu sankciju no domes puses, tikai pretimnākšana. Kas tad tur īsti notika? Vai tā bija tāda čomu būšana, tandēma darbība, kurā savu lomu spēlējuši jūsu draugi G.Kārkliņš un P.Špakovskis? - Šinī gadījumā nebija. Jo, ja tā būtu tandēma darbība, tad mēs varam paskatīties to laiku, kad P.Špakovskis bija izpilddirektors un kad man piederēja “Reālbūve”. Vai es esmu izmantojis pašvaldības budžetu un saņēmis pasūtījumus no pašvaldības? Neesmu. Firmas apgrozījumā pašvaldības pasūtījumi sastādīja mazāk par procenta desmitdaļu. Tas nozīmē, ka es nebiju “piesūcies” pie pašvaldības budžeta un to neizmantoju. Vajag paskatīties, kas vinnē pašvaldības konkursus. Ja mēs būtu čomi, tad tas parādītos. Attiecībā uz “Maksimu” - tas bija ļoti sarežģīts projekts, jo tur bija divi kanalizācijas spiedvadi, lielais gāzes spiedvads, ūdensvads, “Lattelecom” optiskais kabelis. Tas viss parādījās shēmās, taču neatradās tur, kur tam bija jābūt. Konstatējām, ka jāpārtaisa viss projekts. Tāpēc arī reāli tie darbi apstājās, jo tas viss saistīts ar ļoti daudziem resoriem. Katram tam kabelim ir savas aizsargjoslas, aizsarglīnijas, tas ir ļoti liels darbs. Tur bija visas iespējamās komunikācijas sarežģītākajās formās. - Pirms kāda laika jūs izstājāties no partijas “Ogres novadam”. Kāpēc? - Dēļ “Saint Gobain” rūpnīcas. Es biju viens no tiem aktīvisitiem, kas iestājās pret tās būvniecību, biju iniciators. Rūpniecību vajag attīstīt, bet nevajag to darīt uz iedzīvotāju un viņu veselības rēķina. - Vai jūs organizējāt piketus rūpnīcas sakarā? - Man liekas, ka tur bija cits organizators. - Vai tas bija jūsu draugs, paziņa? - Vai iet runa par Valdi Riekstu-Riekstiņu? Viņš ilgu laiku ir trenējies “Duksī”. - Par jūsu politiskajiem plāniem. Vai ir iespējama sadarbība ar esošo koalīciju? - Sadarbība vienmēr ir iespējama. Mans viedoklis ir tāds, ka “Ogres novadam” ir labākais, kas var būt esošajā situācijā. - No kāda saraksta jūs plānojat startēt? - Man ļoti daudzi ir piedāvājuši. - Arī “Ogres novadam”? - Nē. Bet man ir piedāvājuši vairāki politiskie spēki, kas gribētu mani redzēt savā sarakstā. - Gunārs Kārkliņš ir piedāvājis? - Nē. Es vēl nezinu vai vispār startēšu. Ja es iešu, tad kopā ar tiem, kas nelej dubļus. Es netaisos meklēt kāda kažokā utis un ķengāties. Ir pietiekoši uz pasaules lietas ar kurām var nodarboties. - Kas jūs šobrīd īsti esat? Ar ko nodarbojaties? Kas ir jūsu iztikas avots? - Šobrīd es pērku vienu uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu no Pakistānas. - Šis uzņēmums ir reģistrēts Pakistānā? - Daļēji jā. Tas būs sadarbības projekts. Tas būs kopuzņēmums, saistīts arī ar Krieviju. Esmu Krievijā pabeidzis dažādus kursus, man tur ir ļoti labi sakari un draugi visādās struktūrās. - Ko var meklēt latviešu uzņēmējs Pakistānā? - Pakistāna no vienas puses ir bīstama valsts ar visiem saviem apstākļiem. Un tāpēc tur ir mazāka konkurence. Tur ir iespējas cilvēkam, kuram pietiek uzņēmības. Atradām produktu, ko attīstīsim gan Latvijā, gan arī Krievijā.
ABC
A
"Ogres novadā partijas „Visu Latvijai!” reitings ir ap 15%". Vai kungi nebūs aizmirsuši ielikt komatu starp skaitļiem 1 un 5?
ABC
A
Kaušļi, netikļi, reketieri ... Smalka "partija".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tiek apdraudēta Imanta Ziedoņa muzeja pastāvēšana

Kultūras Ministrija nākusi klajā ar jaunu finansēšanas modeli, kas paredz sevis izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās. Ar vienu būtisku ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja