Kvadriennāle pret elitārismu

Reklāmas sauklis vēsta - Ir kļūdas. Diktē pats. "Kuratori ir noslēgta vide, uzskata sevi par laikmetīgās mākslas procesa virzītājiem. Daļēji tā ir taisnība, daļēji - piesavināta vieta. Mums ar Aigaru (Bikši) radās ķecerīga ideja. Un arī pašiem interesanti," par darbu atlasi stāsta Tēlniecības kvadriennāles organizētājs tēlnieks Kristaps Gulbis. Kvadriennāle tiks atklāta 29.augustā. Piedalīsies 15 mākslinieku teju no visas pasaules, un šāgada tēma izstādei - pret elitārismu. Cilvēkus atgrūž Pietuvināt laikmetīgo vizuālo mākslu skatītājam kvadriennāle centīsies vairākos līmeņos. "Ja normāls cilvēks ieiet muzejā un ierauga jocīgu objektu, viņš, vēloties saprast, jautā - atvainojos, es nesaprotu, kas tur domāts. Atbilde parasti ir - ko tad nāc, ja nesaproti? Tāda ir attieksme gan no māksliniekiem, gan mākslas institūcijām un ne tikai Latvijā. Cilvēkus atgrūž. Ir jau mazohisti, bet vispār negribas, lai tevi apsaukā vai iekausta. Aizej vienreiz, otrreiz, sajūti, ka tevi nicina… Pēc kāda laika eju pie bankas prezidenta, ko pazīstu, un viņš man saka - vecīt, tas ir foršs projekts, bet Siguldā notiks kamaniņu braukšanas posms, viņi arī prasa. Jums auditorija ir 0,05% no Latvijas iedzīvotājiem, piedod, nevaru jums dot. Un es droši vien darītu tāpat," par bumeranga efektu stāsta K.Gulbis. Darbi būs izstādīti publiskā telpā Latgales priekšpilsētā līdz 10.oktobrim. Maskavas iela, t/c Dole, LZA, spīķeri, vecie ebreju kapi, Krasta iela. Vietas izvēlētas arī tādēļ, lai konstatētu, kā uz mākslas objektiem reaģēs cilvēki, kuri, piemēram, dzīvo netālu. "Ja ejat pa Latgales priekšpilsētu, vai jums ir sajūta, ka tas uz jums attiecas? Jeb - jūs ieejat savā dzīvoklī, aiztaisāt durvis, un tikai tas ir jūsu? Šis jautājums man liekas ļoti interesants un aktuāls arī visā Latvijas sabiedrībā," saka K.Gulbis. Mākslinieki, veidojot darbus, lielākoties rēķinās, ka tiem jābūt izturīgiem, tomēr uzstādīšanas darbi viešot cerības. "Braucu apskatīties kā vācu mākslinieks Siena tirgū taisa objektu. Piebraucu, skatos - viņam apkārt kādi piecpadsmit puišeļi un meitenes skrien. Izrādās, viņi palīdz. Un tie drīzāk bija no nelabvēlīgām ģimenēm. Baigi forši - viņi uzmanīja, lai nekas nepazustu, paši skrūvēja, līmēja. Viņiem bija prieks, ka tur kas tāds notiek. Parasti viss ir koncentrēts Rīgā, bet Rīgā - dažos kvadrātkilometros, kas atrodas centrā." Interesants jautājums arī, kā vispār cilvēki Latvijā skatās uz publisko telpu, tāpēc tiks organizēta arī diskusija Kam pieder mūsu publiskā telpa. Inese Baranovska runās par mākslu, Jānis Dinne par nekustamo īpašumu attīstību un īrs no Kauņas Eds Karols - par sociāli orientētiem projektiem. Pēc tam diskusiju, kurā aicināti piedalīties visi interesenti, vadīs Nils Muižnieks. Tās galvenie aspekti būs, piemēram, mediju telpa. "Latvijā, nav noslēpums, tādas ir divas, un plaisa kļūst aizvien lielāka. Vai publiskā māksla. Var minēt Barklaja de Tolli pieminekli, epopeju ap K.Čaksti… Jautājums - vai Rīgā, Latvijā publiskā telpa pieder cilvēkiem, kam ir sakari un nauda?" Baidās no konfliktiem Kādus darbus pēc mākslinieka vērtējuma žūrija atlasījusi? "Daļu arī es būtu izvēlējies. Cik var spriest pēc žūrijas locekļiem, cilvēkiem Latvijā gribas skaisto, labo. Viņi baidās no konfliktiem, negrib par tiem dzirdēt, jo ir piekusuši. No mākslas viedokļa man tas liekas tā… Mākslai tomēr ir uzdevums uzrādīt. Ar savu darbu pasauli nepārveidosi, bet, ja radi produktu, tu gribi norādīt uz kādām lietām, kas liekas skaistas vai problemātiskas. Aktualitātei ir jābūt, jo mūsdienu māksla jau ir dzīves sastāvdaļa, parāda šī brīža ētiku, veidu, kā šodien notiek komunikācija."