Ja savāks nepieciešamo parakstu skaitu (un manuprāt būtu labi, ja CVK šajās pēdējās dienās katru vakaru paziņotu, cik parakstu ir savākts), tad vasarā notiks referendums, un tāpat kā pērn nebūs milzīgi lielas pārliecības, ka savāksies nepieciešamais vēlētāju skaits. Taču process ir būtisks ne tāpēc, ka sabiedrībai paredzamajā nākotnē visu laiku gribēsies atteikties no sabiedrības pašas ievēlētās Saeimas, bet tāpēc, ka joprojām ir nepieciešams valdošajai "elitei" ik pa brīdim nosūtīt signālu, ka tā nedrīkst rīkoties kā vien tai pašai patīk. Valdošo politikāņu pompozā un uzpūtīgā reakcija pret parakstu vākšanu (labs piemērs -- mūžam baurot gatavais deputāts Dobelis) pati par sevi liecina, ka šāds signāls ir vajadzīgs patlaban tikpat ļoti, kā tas bija vajadzīgs Kalvīša valdības visneciešamākās uzvedības laikā.
Dienā un citur ir pietiekami daudz skaidrots, ka valdošās kliķes uzburtā terora aina par septiņpadsmit cilvēkiem, kuri nu varēs katru nedēļu atlaist Saeimu, ir nonsenss, kurš rodas no kliķes paniskajām bailēm par savu nākotni. Vērts konstatēt arī ko citu, ko šodien Dienā norādījis Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, proti -- Valsts prezidentam tik ļoti par savu krēslu nav jābaidās, ja arī viņš ieklausītos sabiedrības prasībās par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents atlaiž Saeimu, notiek referendums, ja vairākums balsotāju nobalso pret prezidentu, tad atlaists ir viņš -- bet Satversmē nav pateikts, cik vēlētājiem ir jāpiedalās. Pietiktu, ja atnāktu trīs un par Saeimas atlaišanu nobalsotu divi. Vienādi vai otrādi, valdošajai "elitei" ir jāliek baidīties, ir jāliek saprast, ka tautai par to ir kas sakāms arī ārpus priekšvēlēšanu "pozitīvisma" kampaņām.
Vēl ir četras dienas.
Jauku visiem dienu.