Par un pret. Ieteikumi uzsaukumu rakstītājiem

Šis ir tīīīīk labs!:) Pilnīgi redzams,kādu skolu valdošā koalīcija pārstāv!:)

Eh, kā man patīk Jūsu asprātības! :)) Pareizā laikā esiet izracis šo vēstures analoģiju. Domāju, Latvijai vēl gadus 15 jāgaida, jo ne jau visi toreizējie komunistiskie darboņi gribēs nošauties savos kabinetos laikā, kad ar abām rokām var pagrābt no siles. Ja jau no amatiem neatkāpjas, tad nošaušanās ne tik vairs nav modē, kaut nebūtu slikts risinājums - vismaz ietaupītos nauda uz referendumiem.

Man patika, ir ļoti trāpīgi atrasts piemērs. Piebilde: 20 gadus vecus politisku notikumu faktus atceras vien tie, kam tad bija vismaz 25, tāpēc šī bloga doma skaidra ir tikai >45 gadniekiem.

Raksts pareizs bet liekas vairums komentāru rakstītāju nezina ka Saldus rajona KP vadīja tas pats cilvēks kas tagat vada ZZS.Uzsaukuma doma toreiz un tagat ir tā pati,nepiedalieties nevēliet - es varu zaudēt siltu vietiņu.

Paldies, Aigar!!! Labas sakritibas un paralēles. Bet tur jau ta lieta, ka šobrīd pie varas joprojām ir vecie KOMUNISTI UN ČEKISTI.

KAS tajā laikā bija Saldus kompartijas sekretārs, taču katram normālam latvietim būtu jāzina!

Skaisti un pareizi jau būtu, kā tu saki, diemžēl tā nenotiek. Notiek tā, kā es sacīju. Palasi vēsturi. Un vēl, ja kādam parādās atšķirīgs viedolis no rēcošā, Šķēles, TP, Lemberga, Šlesera utt ( kuri nebūt nav eņģeļi). asinis, tad tas tūdaļ tiek nozākāts par algotni. Atšķirībā no Tevis, es pieļauju, ka Tev var būt savs viedoklis un man savs. Un nebūt neapvainoju un nezākāju Tevi. Te jau ir tā atsķirība.

Štokenberg, es Tev neticu. Tu esi pazaudējis savu šķirisko apziņu. Pie esošā režīma esi kļuvis par miljonāru, esot kopā ar Andri Šķēli. un tagad Tev pēkšņi sāc aizstāvēt pensionārus. Kādēļ lai Tev ticētu? Turklāt, ir nācies redzēt Vecrīgā izklaižu vietās. un tādās, kur kokteilis maksā pie 5 Ls. Tu melo ne vien citiem, bet arī sev.

Neizdevies raksts, ja nav piezīmes, kas tajā laikā bija Saldus kompartijas sekretārs. Ja tas būtu, būtu trāpīts.

Ta jau ir - viss jaunais ir aizmirsts vecais! Partijas skolas beigušjajiem tekstu arsenāls jau tas pats vecais. Un vispār, kad tie PSKP skolu absolventi beidzot ies pensijā?!

Vēl viens sadomazohists, bet droši, ka viņam labi maksā par šito murgošanu.

Tavā teorijā, ka katrai tirgus ekonomikai sākumā vajag kapitāla uzkrājējus-bandītus, tūkst loģikas. Šie pirmie kapitāla uzkrājēji-bandīti pēc definīcijas savu naudu iegūst no sabiedrības un atšķirībā no godīga uzņēmēja, arī kaitējot sabiedrībai, citādi viņus nesauktu par bandīti. Tātad sabiedrībai nauda no kaut kurienes jau ir - un ja sabiedrību naudu glabā bankā, tad pirmie uzņēmēji var vienkārši likumīgi aizņemties to, lai sāktu biznesu, tieši vairojot sabiedrības bagātību, nevis samazinot (kā bandītu gadījumā). Alternatīvas iespējas - piesaistīt investorus vai nopelnīt no iepriekšējas mazāka mēroga uzņēmējdarbības. Tevi laikam algo Šķēle vai Lembergs, lai tu izstrādātu šādas pseido-teorijas.

Paldies, Apollo. 100 punkti!!!

Pilsoniski atbildīga rīcība ir ignorēt referendumu Nils Konstantinovs, «Dienas bizness», «Numurs», speciālo «Apollo» Trešdiena, 30. jūlijs (2008) 07:21 Ir vairāki labi iemesli, kādēļ vairumā veco demokrātiju nav ieviesta tāda valsts varas nomaiņas forma, kādu šosestdien piedāvā ieviest Latvijā. Ir vismaz tikpat daudz labu iemeslu, kādēļ piedāvātie Satversmes grozījumi Latvijas jau tā ne pārāk spīdošajā valsts pārvaldes situācijā būtu katastrofāla kļūda ar tālejošām sekām. Viens no iemesliem, kādēļ šāda norma nav iekļauta lielākajā daļā veco Eiropas valstu konstitūciju – tā nepārprotami apdraudētu valsts pārvaldes efektivitāti. Aprēķins ir diezgan vienkāršs, jo lai vara darbotos efektīvi, tai ir jāpieņem lēmumi. Nopietni ilgtermiņa lēmumi nereti mēdz būt sarežģīti un vidusmēra iedzīvotājam grūti saprotami, tātad nepatīkami. To, kas ir patīkams, labi ilustrē priekšvēlēšanu saukļu nonivelētā leksika par lielākām algām, mieru pasaulē un laimīgāku dzīvi kopumā. Standarta demokrātiskā iekārta paredz, ka laimīgu dzīvi sola reizi četros gados un tad, ja izdevies piesolīt pārliecinoši, nākamos četrus gadus var nodarboties ar realitāti saistītām lietām. Tostarp, apmierināt savas personiskās ambīcijas un atlīdzināt sponsoriem, kuri palīdzēja priekšvēlēšanu solīšanu padarīt ticamāku. Tostarp, pieņemt sarežģītus lēmumus, kuri plašās tautas masās nereti nav populāri, bet kuri ir vitāli svarīgi valsts un ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Ja paveicas, tad otro lēmumu ir vairāk kā pirmo. Ja nē – nākas izdarīt secinājumus un pēc četriem gadiem nomainīt solītājus. Rupji vienkāršojot, tāda ir demokrātijas būtība. Kā teicis Platons, nekā spīdoša jau tur nav, bet nekas labāks arī nav īsti izdomāts. Par laimi, lielā daļā valstu, it īpaši Eiropā, šī sistēma tīri labi strādā. Galvenokārt tādēļ, ka starp vēlēšanām, lai arī politiskos mērogos neliels, bet ir pietiekams laiks, kurā iespējams pieņemt valsts attīstībai un iedzīvotāju grupām labvēlīgus lēmumus. Īsais laika sprīdis, uz kuru atvēlēts mandāts, arī nodrošina vēlmi saglabāt varu nākamajos sasaukumos, un tas, savukārt, ir stimuls palielināt labvēlīgo lēmumu skaitu un attiecīgi samazināt klaju personisko interešu lobēšanu. Ne jau kādu morāles pārmetumu dēļ, bet tādēļ, ka valstī ar vēlētājiem, kuri necieš no masveida amnēzijas, tas ilgtermiņā gluži vienkārši neatmaksājas. Nav grūti saskatīt, kā šo sistēmu līdz absurdam devalvētu piedāvātie Satversmes grozījumi. Demokrātiskas iekārtas neatņemama sastāvdaļa ir opozīcija, kuras pašsaprotama funkcija ir varas kritika. Bet cilvēku psiholoģijas neatņemama īpatnība ir nepatika pret varas pārstāvjiem un solidarizācija ar tās kritiķiem. Valstīs, kur varas kritika ir atļauta ilgāku laiku nekā Latvijā, šis fenomens novērojams vēl spilgtāk nekā pašmāju interneta portālu komentāros. Diez vai atradīsies kāds britu preses izdevums bez ikdienišķajām varas pārstāvju karikatūrām – vienalga, vai tas būtu Blērs, Brauns vai kaut Tečere. Varas kritizēšana un atļauja par to pasmieties ir brīnišķīga demokrātijas privilēģijām. Tomēr šajās valstīs, atšķirībā no Latvijas, pieredze ir iemācījusi - varas pārstāvjus gan kritizē, bet neviens nopietni neapsver domu, ka tūliņ pat, negaidot nākamās vēlēšanas, tos vajadzētu nomainīt. Pirmkārt, tāda maiņa radītu politisko nestabilitāti, kas ikvienai valstij nes katastrofālus zaudējumus. Otrkārt, tas pārvērstu valsts pārvaldes mehānismu populistiskā stagnācijā. Triviālie saukļi, kuri līdz tam bija rezervēti tikai priekšvēlēšanu periodiem, tādā gadījumā kļūtu par ikdienu. Varas pārstāvji būtu spiesti nodarboties ar klaju populismu, solot laimīgu dzīvi, citādāk viņi krietni atpaliktu no savas opozīcijas, kuri šos saukļus var brīvi izmantot, jo nav jāuzņemas atbildība par to nepildīšanu. Tā kā jebkurš potenciāli nepatīkams lēmums draudētu ar tūlītēju varas atlaišanu, skaidrs, ka no tādiem vienkārši izvairītos, lai cik svarīgi tie būtu valsts ilgtermiņa interesēm. Tā vietā tiktu pieņemts tas, kas attiecīgajā brīdī plašākai sabiedrībai un masu medijiem šķistu interesants un patīkams, bet labākajā gadījumā – vispār nekas. Ja arī tiktu lemts par kaut ko būtisku, tad to darītu ļoti neformāli un slepeni, lai opozīcijai un masu medijiem nedotu iemeslu izvērst kārtējo politisko skandālu un rosināt nākamo varas maiņu. Diez vai kāds iebildīs, ka ar šādu pieeju nekāda nopietnā valsts pārvalde vispār nav iespējama. Politiskie procesi nenoliedzami kļūtu izklaidējošāki, bet noteikti arī bezgala neproduktīvi. Tie ir iemesli, kādēļ šādā formā varas maiņu neparedz vecās rietumu demokrātijas. Un tieši to sestdien Latvijā mēģinās ieviest pašreizējā opozīcija un atsevišķi masu mediji. Diemžēl mūsu situācijā, kur ar ilgtermiņa politisko plānošanu un stratēģiju vispār ir nopietnas problēmas, šie grozījumi būtu īpaši katastrofāli. ir viegli saprast, kādēļ uz to uzstāj masu mediji – priekšvēlēšanu laiks ikvienam medijam ir arī ražas laiks. Kā zināms, partiju kases bez izņēmuma šajās īpašajās dienās tiek iztukšotas reklāmu laukumiem avīzēs un rullīšiem televīzijās. Un kurš uzņēmējs gan nevēlētos panākt savu peļņas sezonu nevis vienreiz četros gados, bet, teiksim, reizi divos vai pat reizi gadā.

Jā, jā, mēs zinām, ka Jūs esat vienkārši cilvēks - "Prosto Marija", kā Štokijs:)))