Skaidri, skarbi, un - pārsteidzoši

..?). Vai žurnālam ticēt, to lai izšķir katrs lasītājs pats. Man līdz šim nav gadījies, ka The Economist tiktu pieķerts faktoloģijas nezināšanā vai sagrozīšanā. Varu vien apgalvot, ka savā izklāstā esmu strikti turējies pie raksta satura, neko nepieliekot vai neatņemot. Latvijas glābšanas plāns tiek nosaukts par vienu no dramatiskākajiem un strīdīgākajiem Eiropas modernajā vēsturē. Kopš oktobra vidus Latvijas Banka "nodedzinājusi" vienu miljardu eiro, apmēram piekto daļu no savām rezervēm, lai aizstāvētu lata stabilitāti. Šonedēļ Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas piedāvājušas kopā 500 miljonus eiro ātri pieejama kredīta (short-term swap facilities), lai Latvijas banka varētu to turpināt. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) organizētā summa varētu būt ap 7 miljardiem, nāktu no fonda, Ziemeļvalstīm un Igaunijas. Cīņa pret lata devalvāciju novērtēta pozitīvi, jo ap 85% aizdevumu Latvijas firmām un indivīdiem ir denominēti eiro un citās ārvalstu valūtās (lata vērtības krišanās gadījumā parādi pieaugtu proporcionāli devalvācijas procentam). Rakstā skaidri pateikts - izšķirošais faktors šajos starptautiskajos pūliņos bijusi atskārsme, ka lata devalvācija varētu sāpīgi skart tās zviedru un somu bankas, kurām pieder lielākā Latvijas banku sistēmas daļa. Devalvācija varētu sagraut arī Lietuvas un Igaunijas monetārās sistēmas un tā apdraudēt vēl nestabilo līdzsvaru, kas radies pēc Ungārijas notikumiem. Situācija tomēr prasa skarbus risinājumus - nodokļu paaugstināšana un izdevumu samazināšana kopumā veido 7% no Latvijas IKP. Ko tas nozīmē reāli, katrs var pārdomāt pats. Pieminēta arī Parex banka: tā līdz šim dzīvojusi zaļi no sava veida ārzonu darbībām, pieņemot noguldījumus un depozītus no Krievijas pilsoņiem. Ne sevišķi gudri bijis šo naudas masu izlietot aizdevumiem iekšējā tirgū. Tas novedis pie sabrukuma draudiem. Valdība vispirms piespieda centrālo (t.i.Latvijas) banku nodrukāt 200 miljonus latu Parex atbalstam, bet tagad nolēmusi to nacionalizēt. Situācija ap Parex rakstā nosaukta par faktoru, kurš paātrinājis krīzi. Tiktāl The Economist sniegtais Latvijas krīzes izklāsts - skarbs, tomēr skaidrs un saprotams. Mana pirmā reakcija: kur ir valdības ekonomiskie un finanšu guru, kāpēc neko tikpat skaidru un precīzu neesam dzirdējuši no viņiem? Acīmredzot tam nepieciešamas zināšanas un pieticīgs intelektuālais līmenis. Ja to mums tikpat skaidri un saprotami būtu izklāstījuši pašmājnieki, nepinoties melos un noslēpumainībās, satrauktie prāti norimtu ātrāk un varbūt rastos pieņēmums, ka valdībai patiešām ir pārskats par esošo un plāns, kā atveseļot mūsu dzīvi.. Mums visinteresantākā varētu būt noslēdzošā daļa, kur erudītie The Economist līdzstrādnieki izsaka savas prognozes. Pēc viņu domām Latvijas ekonomikai krīzes pārvarēšanā varētu veikties labāk kā politiskajai sistēmai. Tā pazīstama ar savām sīkpartijām, kašķīgajām viduvējībām, necaurredzamo biznesa lobiju, ar varas nelietīgu izmantošanu (tiek aprakstīts gadījums ar augstskolas lektoru, kurš arestēts par savām publiski izteiktajām piezīmēm). Godmanis raksturots kā "smagsvars", kuram trūkst kompetentas komandas. Piemēram, neuzmanīga piezīme par devalvācijas iespējamību no finanšu ministra puses maksāja centrālajai bankai ap 100 miljonus eiro vienā pašā dienā. The Economist uzskata, ka glābšanas plāns vispār nebūtu tapis bez ārvalstu speciālistu aktīvas līdzdalības. Taisnība vai nē, šī piezīme tiem pazemojumiem, ko esam pēdējā laikā saņēmuši no pašmāju "bāleliņiem" , pievieno kārtējo skaļo pļauku starptautiskā mērogā. Priecīgus Ziemassvētkus!