Vai Dziesmu svētki un vasara jūs vienos, uzmundrinās un ļaus nedomāt par dzīves grūtībām?

Dziesmusvētki uzmundrinās un vienos, bet autores rosināto nedomāšanu par dzīvi - to gan neveicinās! Nemaz i neceriet ! Kopā dziedot tiek vienota arī doma par labāku dzīvi !

Es tāpat nedomāju par dzīves grūtībām. Ja to nebūtu, tad nebūtu interesanti dzīvot. Kas tur daudz ko domāt? Vajag skaisti nodzīvot sev šaisaulē atvēlētos gadus. Nu jā, un dziesmusvētki varbūt ir maza daļiņa šajā skaistās dzīvošanas vitrāžā.

Kā var neuzmundrināt un nedarīt priecīgu šis krāšņais un kārtīgi izravētais dziesmu dārzs ,kura neatkārtojamībā ieguldītajam darbam mērvienību vienkārši neatrast ! Šiem cilvēkiem - neviens darbs nav par grūtu .

VIENĪGI TAD JA AIZIES ŠĪ SAEIMA AR MINISTRIEM UN DOMĒM.

Rīga pilna ar latviešiem tautas tērpos, mūsu dziesmas - tas viss apliecina, ka mēs vēl jo projām esam - par spīti kalvīšiem un citiem mūdžiem. Pie visa vēl izbaudu lielas daļas krievvalodīgo nervozitāti šajās dienās, kuru viņi cenšas slēpt, rakstot banālus komentārus Delfos un vēl šur tur :)

Es ceru.

Dziesmusvētkos diemžēl nepiedalīšos, un kā skatītājam tas man nekad nav šķitis interesanti. Bat visādi citādi Dz & D svētki ir uzmundrinoši tieši tāpat kā vasara. Nu labi man ne sevišķi patīk lielais karstums dienās kamēr ir jāstrādā, bet nu dzīvot var ;)

Nē nevienos, šajā pasākumā es nepiedalīšos un šajā laikā uz Rīgu centīšos doties pēc iespējas retāk. Vasara ir skaista un neļauj domāt par kaut kādām grūtībām...

Jā, man patika, ka jau piektdien no rīta un arī šorīt svētku dalībnieki brauca garām rīdziniekiem, kuri stāvēja sabtransp. pieturās un māja, autobusos sēdošie dalībnieki patīkami atšķīrās no drūmajiem, ikdienas raižu nomāktajiem rīdziniekiem. Bija jāmāj viņu priecīgajām sejām pretī - gribi, negribi... Tas ienesa arī manī to sen aizmirsto prieka un kopības sajūtu. Jā, tā jutos pirms gadiem, kad kopā braucām no Mežaparka lielās estrādes pēc svētku koncerta un dziedājām,ka viss tramvajs skanēja! Ceru, ka šogad būs tāpat, ka šīs izjūtas nebūs mazākas, kaut arī dziesmām vārdus aizmirstam...