Šis ir estētiski tīrs, vērienīgi askētisks, mūsdienīgi stilizēts uzvedums. Tā galvenais scenogrāfijas elements ir starp spoguļu sienām visā skatuves platumā izvietotais milzīgais videoprojekciju ekrāns, kura vidū atrodas kāpnes ar sarkanu paklāju. Titulvaroni spoži atveido krievu bass Ildars Abdrazakovs, arī pārējās lomās dominē krievu dziedātāji. Parīzes operas koris pārliecinoši tēlo krievu tautu, kura neslēpj dusmas, taču nezina, kā tikt ar tām galā.
Diriģents Vladimirs Jurovskis piedāvā muzikāli nevainojamu Borisa Godunova interpretāciju. Parīzē skan operas pirmā versija, kas tapusi 1869. gadā, – skarbs, vīrišķīgs, koncentrēts, izteikti politisks vēstījums par varu un vientulību, Borisa Godunova ambīcijām un atsvešinātību no tautas. Operas oriģinālversija, kuru 1871. gadā noraidīja cenzori, būtiski atšķiras no 1872. gadā tapušās redakcijas: tajā nav t. s. Polijas cēliena, baleta ainas un mīlas stāsta. Tā ir personiska, dramatiska un ļoti šekspīriska.
Borisa Godunova pamatā ir Aleksandra Puškina traģēdija, kuru viņš rakstīja, iedvesmojoties no Viljama Šekspīra un Nikolaja Karamzina darbiem, kā arī vēstures hronikām (Puškins neslēpa, ka tekstā, radot tēlus, imitējis Šekspīru).
Vara un tās ļaunprātīga izmantošana ir viena no galvenajām tēmām, kurai savā daiļradē pievēršas režisors Ivo van Hove – slavenās teātra kompānijas Toneelgroep Amsterdam līderis. Viņš ir iestudējis daudzas Šekspīra drāmas. "Paralēles ir neizbēgamas. Uzvedot Borisu Godunovu, es domāju par Makbetu, taču vēl biežāk – par Cēzaru. Borisu nodarbina tāds pats jautājums: kā sadzīvot ar to, ka esi ticis pie varas, pastrādājot slepkavību," saka Ivo van Hove.
Izrādē titulvaroni nomoka sirdsapziņas pārmetumi, viņš ir histērijā, kas izpaužas gan iekšēji, gan ārēji, un pamazām zaudē saprātu, viņa dvēsele iznīkst. Režisors uzsver, ka viņa iestudējums pirmām kārtām ir stāsts par varu, nevis Krieviju. "Iespējams, kādam Boriss atgādinās Putinu. Franči saskatīs viņā Makronu, savukārt amerikāņi – Trampu. Tas nav tik principiāli, man gribētos ticēt, ka mums ir sanākusi universāla izrāde," piebilst Ivo van Hove.
Boriss Godunovs Bastīlijas operā skanēs 29. jūnijā, 2., 6., 9. un 12. jūlijā.
Informācija: www.operadeparis.fr