Gan uz vietas apspriežot mūziķu sniegumu "Kilkim Žaibu", gan lasot pēcfestivāla pārdomas metālistu interneta vietnē truemetal.lv ir skaidrs, ka personīgais "tops" katram būs savādāks. Taču tieši tas arī mūzikas festivālu šarms - ir vērts atkāpties no ikdienas ērtībām, lai gūtu krāšņu, daudzveidīgu un iedvesmojošu muzikālo pārdzīvojumu. "Kilkim Žaibu" Latvijas metālmūzikas cienītāju vidū ir īpašs festivāls - pārējiem kaimiņos notiekošajiem festivāliem kā "Devilstone Open Air" (2011.gada vasarā notiks no 15.līdz 17.jūlijam Anīkšos, Lietuvā, hedlaineru vidū "Benediction", "Inquisition" un "Susperia") vai "Hard Rock Laager" (1. - 2.jūlijs, Vana Vigala, Igaunija; "My Dying Bride", "Napalm Death", "Rotting Christ") vēl pamatīgi jāpacenšas, lai piedzīvotu šādu latviešu invāziju. Šogad svinējis savu 12.dzimšanas dienu, "Kilkim Žaibu" (latviski - "Sasper zibens") gadu gaitā ir vairākkārt mainījis atrašanās vietu. Lūkšta ezera kempings, kas lielākoties slavens ar blūza festivālu, metālistus uzņem tikai otro gadu, taču, ja neskaita latviešiem mērojamo kilometru skaitu, festivāls, nomainot "Pluogo broļai" atpūtas kompleksu pret ievērojama mēroga teritoriju brīvā dabā, ir tikai ieguvis.Iespējams, "lielo" festivālu apmeklētājiem pirmajā brīdī "Kilkim Žaibu" var šķist sīka mēroga pasākums - skatuve ezera malā, nepilns desmits tirgotāju telšu, viena pavisam neliela dzērienu un ēdienu iegūšanas vieta, pat telšu pilsētiņa un kempinga būdiņas ir pietiekoši pārskatāmas no gandrīz jebkura skatu leņķa. Taču festivāla organizators Daividas Kurlis par prioritāti izvirzījis muzikālo piedāvājumu. Iepriekšējos gados festivāls tika pulcējis gana cienījamus vārdus un arī šis gads nebija izņēmums.Jau minētie "Negura Bunget", rumāņu black metal apvienība, bija viens no spilgtākajiem uznācieniem. Ja pērn kolektīvo transu izdevās radīt ukraiņiem "Nokturnal Mortum", tad transilvānieši ko līdzīgu panāca vēl augstākā pakāpē. Nenoliedzami, autentiskie un arī arhetipiskie mūzikas instrumenti skanējumam lika izklausīties kā no aizlaikiem nākušam. Tāšu taure, koka dēlītis, nepārtrauktā instrumentu maiņa - kad esat redzējuši, ka ģitāristi pārslēdzas uz ksilofonu? -, aizrautība, karogu flangs, kurā pārstāvētas bija ne tikai Baltijas valstis, bet arī vietējie novadi, piemēram, Pluņģes ģerboņa lācīši, elpu aizraujošā atmosfēra... Pēc sajūsmas pilnajām atsauksmēm gan nācās dzirdēt, ka šis neesot mūziķu pats labākais koncerts - pēdējo gadu laikā "Negura Bunget" kolektīva sastāvs ir pamatīgi nomainījies. Gaumes lieta. 23.jūnija vakars noslēdzās Līgo tradīcijās - ar dziesmām un milzīga ugunskura dedzināšanu. Piektdien festivāls iesākās ar seno cīņu demonstrējumiem un dažādu grupu, gan folkmūzikas, gan metālmūzikas apvienību koncertiem, taču Diena.lv festivāla norises vietā ieradās tikai vakarpusē, uz krievu black/ folk metal pārstāvju “Temnozor” koncertu – šī muzikālā apvienība akcentē vēsturiskās norises, pagānu vērtības un savā mūzikā apvieno tradicionālos dziedājumus ar mūsdienīgiem ritmiem. Iespējams, visdziedošākā grupa – šķiet, koncerta laikā savu solopartiju izdziedāja katrs no grupas dalībniekiem. Lai arī nacionālā jautājuma dēļ publikā varēja manīt neapmierinātību ar krievu mūziķu uznācienu, tomēr “Temnozor” turējās godam. Klasiskāku ritmu mīļotāji bija sajūsmā par vāciešu progressive/ thrash metal apvienības “Mekong Delta” uzstāšanos, vairāku festivāla apmeklētāju skatījumā šī grupa bijusi viena no spēcīgākajām programmā. Un tad – latviešu visvairāk gaidītais koncerts. Pašmāju “lielākā” metālmūzikas apvienība – folk/ pagan metal pārstāvji “Skyforger” nospēlēja, iespējams, vienu no labākajiem koncertiem savas pastāvēšanas vēsturē. No dalībnieku sastāva maiņas “debesu kalēji” ir tikai ieguvuši – ģitārists Egons Kronbergs ir kā fundamentāls un nesatricināms muzikālais balsts. Enerģiski, dinamiski, pārliecinoši – “Skyforger” sanākušo pūli pārvērta milzīgā korī, kur līdzi dziedāt mēģināja pat tie, kuri vārdus īsti nezināja, jo īpaši, kad atskanēja dziesmas no folkmūzikas programmas. Festivāla noslēgumā uzstājās grieķu blekmetālisti “Rotting Christ” - apvienība, kurai solista savainojuma dēļ pērn tā arī neizdevās uzstāties Rīgā notiekošajā festivālā "Metalshow.lv Open Air". Nenoliedzami dinamisko spēli un skatuves šovu nedaudz nomāca pārāk lielā samplu un cilpu izmantošana – viedokļi var atšķirties, tomēr reizēm nedaudz traucē, ja dzirdi, kā skan ierakstā koris, taču pašu kori uz skatuves neredzi. “Rotting Christ” mūzika ir robusta, ritmiska, ar pretenzijām uz melodiskumu, taču, nevilšus salīdzinot ar žanriski līdzīgajiem “Samael”, mūzikas ziņā grieķi ko zaudē. Tiesa gan, jāatkārto jau otro reizi – gaumes lieta. Kopumā festivāls “Kilkim Žaibu” gadu no gada ir audzis, kļūstot par vienu no nopietnākajiem spēlētājiem smagās mūzikas lauciņā Baltijas reģionā. Nenoliedzami, par vienu no veiksmes atslēgām var uzskatīt domāšanu ilgtermiņā – biļetes nekad nav bijušas īpaši dārgas, turklāt, ja sākotnēji festivāls piedāvāja samērā pieticīgu grupu sarakstu (salīdzinot ar to pašu “Hard Rock Laager”), kā arī folkloras un rekonstrukcijas elementus, pamazām vārdi kļūst arvien skaļāki un pats festivāls – arvien lieliskāks. Atliek vien cerēt, ka nākamgad organziatoriem pietiks spēka turpināt tik labi uzsākto – un tad jau tiekamies “Kilkim Žaibu 2012”.
FOTO: Kilkim Žaibu 2011 - metāla un folkmūzikas satikšanās
Dažkārt es iedomājos, kas gan ir tas galvenais muzikālo gaumi radošais elements. Hiphops vai metāls. Šlāgeri vai industrija. Laikmetīgā mūzika vai nepastarpināts folks. Sirdspukstu frekvence, arhetipiskās ilūzijas vai sabiedrības spiediens? Festivālā "Kilkim Žaibu", kas no 23.līdz 25.jūnijam notika Lietuvā, netālu no Varņu pilsētiņas, bija viens no tiem brīžiem, ko mēdz dēvēt par katarsi - klausoties rumāņu blekmetālistu "Negura Bunget" uzburtajās melodijās, biju pateicīga tam, lai kas tas arī nebūtu, kas jau pirms laba laika lika iemīlēt metālmūziku un padarīt to par vienu no savas dzīves nozīmīgām sastāvdaļām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.