Sezonas noslēgumkoncertos Liepājā un Rīgā Liepājas simfoniskais orķestris pierādīja radošu dzīvotspēju sarežģītajā laikā pēc statusa maiņas sezonas vidū, kas nesa menedžmenta vadības un galvenā diriģenta nomaiņu. Par orķestra nākotni stāsta Uldis Lipskis pēc pieciem pirmajiem mēnešiem orķestra valdes locekļa amatā. Līdz šim viņš no preses vairījies.
Vai tev ir vīzija par Liepājas simfoniskā orķestri?
Orķestra vīzija man veidojās, kad vēl pats tajā spēlēju klarneti. (U.Lipskis vairāk nekā četrus gadus bija Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieks I.L.) Orķestrī ir ļoti daudz mūziķu, kuriem ir liels sapnis un kuri sajūt orķestri kā ļoti nozīmīgu savas dzīves daļu. Esam savā lokā daudz runājuši, kā vajadzētu būt, kas ir neizmantotais potenciāls, kādas ir attīstības iespējas un virzieni? Dokumentā, ar kuru startēju konkursā nav tikai mani sapņi. Tie ir daudzu orķestra mākslinieku sapņi. Jau janvārī veidojām seminārus mūziķu, biroja darbinieku un Liepājas kultūras cilvēku vidū. Apkopojām informāciju, kā cilvēki redz orķestri, kas ir orķestra vērtības, kādā starptautiskā kontekstā un atpazīstamības līmenī? Esam nonākuši līdz īsam orķestra vērtību formulējumam, šobrīd strādājam pie jauna vizuālā tēla un mārketinga.
Ko secini pēc pirmās pieredzes?
Tirgus izmaiņas Latvijā ir dramatiskas. Gada sākumā tik lielas izmaiņas nevarēja paredzēt. Tagad jau ir vērtīga pieredze, ko cilvēki izvēlas un var atļauties. Necerot, ka drīz atkal piedzīvosim trekno gadu, arvien skaidrāks ir redzējums, ka neapdalot Liepājniekus, mums ir jāorientējas uz pavisam citiem tirgiem, jāģenerē starptautiski konvertējamas idejas un kvalitāte.
Kā domājat to darīt? Kurp stūrēt?
Tur, kur ir ļoti daudz cilvēku un ir liela pirktspēja. Šis pusgads orķestrim ir audzējis pārliecību par saviem spēkiem, pašapziņu. Esam sadarbojušies ar ļoti augstas klases diriģentiem, par kādu uzskatu arī mūsu jauno galveno diriģentu Atvaru Lakstīgalu, galveno viesdiriģentu Lioru Šambadālu, Tadeušu Voicehovski no Polijas. Mums bijusi laba sadarbība ar latviešu diriģentiem Andri Veismani, Mārtiņu Ozoliņu. Ir vesela virkne, kurus gribam aicināt turpmāk. Šobrīd jautājums ir: kur redzam savu unikālo, neatkārtojamo vērtību? Kas ir mūsu potenciāls Eiropas tirgū un ārpus tās?
Cik tas ir reāli, konkrēti?
Ārpusē varam pozicionēt sevi kā Eiropas tradīciju nesēju. Brīnišķīgs materiāls uzkrāts DVD un CD ierakstos, ar ko varam prezentēt sevi koncertaģentūrām.
Vai un kādā veidā plānots sadarboties ar orķestra iepriekšējo galveno
diriģentu Imantu Resni, no kura atbrīvojāties tik pēkšņi, sezonas vidū?
Piemēram, Liepājas pianisma zvaigžņu festivālā, kas ir viņa izveidots
un izkopts?
Mūsu jaunais galvenais diriģents Atvars Lakstīgala ir viņa audzēknis un
es zinu, ka viņiem ir labas attiecības. Taču mums orķestra birojā ar
Imantu Resni komunicēšana diemžēl neizdodas. Savukārt viņa palīdze,
bijusī galvenā diriģenta asistente Laura Staša ar mums tiesājas par
atjaunošanu darbā. Pašlaik gaidām spriedumu. Taču tādas štata vietas
mums pēc orķestra reorganizācijas vairs vienkārši nav.
Iepriekš Imanta Rešņa vadībā ierakstītie Latviešu simfoniskās mūzikas dārgumu albumi ir gan pieprasīti, gan sumināti kā gada labākie ieraksti. Vai izdevies ierakstīt ko jaunu?
Gribam būt dzīvs, spontāns orķestris un orientēsimies uz dzīvo koncertu ierakstiem. Gribam, lai mūsu ierakstos parādās publikas emocionālā klātbūtne. Mums ir materiāls no visiem mūsu koncertiem. Atlasīsim spilgtākos, lai izmantojot visus kanālus, piedāvātu sevi ārzemēs. Jau uzsāktas sarunas par vieskoncertiem Izraēlā. Tas jādara, lai nedīrātu deviņas ādas no mūsu klausītāja. Tas ir morāls pienākums, jo zaudējam lojālu, ilggadēju klausītāju viņa pirktspējas zuduma dēļ.
Kā tieši nāksiet viņiem pretī?
Dosim iespēju pensionāriem un citām maznodrošinātām grupām. Reizi mēnesī spēlēsim savā darba vietā koncertus ar klasisko repertuāru, netērējoties papildus mūziķiem un slavenībām. Lai biļešu cena ir zema, pieejama. Tas būtu rupjmaizes līmenis. Septembra pirmās nedēļas nogalē vēlamies sniegt klasiskās mūzikas koncertu kopā ar dīdžeju Monsta un diriģentu A.Pogu skolniekiem un studentiem. Noteikti sadarbosimies ar Latvijas koncertiem viņu rīkotajos pasākumos.
Liepājas dome sola, ka centīsies atbalstīt koncertus Liepājā ar starptautiskas klases diriģentiem. Ja aicinās, brauksim uz Ventspili, Kuldīgu, Madonu, Valmieru u.c. Vēl viena niša ir sadarbība ar producentiem, kuri balansē starp populāro un klasisko mūziku - operešu, mūziklu projekti. Jau veidojas attiecības ar dažām kompānijām, kas gatavas mūs pusgadu reklamēt, lai mēs spēlētu 2000 klausītājiem Arēnā Rīga. Tur oktobrī paredzēts šāds koncerts, kurā dziedās Sonora Vaice un Žorža Siksna. Mums tas nozīmē piedalīties pasākumos ar garantētu publicitāti un arī nopelnīt.
Jūsu galvenais viesdiriģents Liors Šambadāls gan nesen intervijā Dienai brīdināja, bieži estrādes mūzikas koncerti nav īstais ceļš, jo drīz neviens vairs neticēs orķestra nopietnai akadēmiskajai kvalitātei.
Domāju, ka šis virziens attīstīsies ļoti strauji. Bet ir jāsaglabā tādu klasisko vērtību un popkultūras proporciju, kas ļauj nezaudēt klasiskās mūzikas vienības prestižu. Tas būs smags uzdevums, jo ar to valsts dotācijas līmeni, kāds ir patlaban, mūsu orķestris ilgtermiņā līmeni saglabāt nespēs. Ka tas ir izdzīvošanas līmenis, saprot visi, ieskaitot Ministru kabinetu. Un tas mūsu grūž dažādos «apskāvienos».
Pieredzējušais diriģents arī ierosināja apsvērt orķestra nosaukuma maiņu uz kompaktāku, skanīgāku, un ar Eiropas kultūrvēstures kontekstu. Pat ieteica konkrētu ideju Kurland Symphony (Kurzemes simfoniķi).
Šo ideju apspriedām un nonācām pie secinājuma, ka orķestra nosaukums varētu būt kompaktāks. Taču paliksim pie Liepājas vārda orķestra nosaukumā. Liepājas simfoniķi.
Mūsu Operai, Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un kamerorķestrim Sinfonietta Rīga arī ekonomiskās krīzes apstākļos izdevies atrast sadarbības partnerus - ģenerālsponsorus, patronus. Ko darāt šajā virzienā?
Ir sarunas ar vairākām bankām un pašvaldībām. Signāli ir cerīgi. Kad būs augļi, neslēpsim. Šobrīd varam runāt par atsevišķiem projektiem, nevis par reālu sadarbības programmu. Tie sakrīt ar mūsu uzdevumiem būt klāt kultūras procesos visā Kurzemē un arī visā Latvijā. Man ir prieks, ka veidojas sadarbība ar Ventspili. Turklāt ne tāda, ka tikai nospēlējam, paņemam naudu un aizbraucam, bet kopīgi projekti ar Ventspils kamerkora diriģentu Ivaru Cinkusu. Viens notiks jau septembrī. Meklējam veidus, kā savstarpēji izdevīgi sadarboties ar Klaipēdas muzikālo teātri. Klaipēda mums ir krietni tuvāk nekā Rīga, sadarbība būtu ļoti loģiska.
Orķestris ir pelnījis labu, stabilu menedžmentu, taču vadības komanda īsā laikā ir kardināli mainīta un vēl joprojām nomaiņas turpinās. Kad tas beigsies?
Sezonas vidū sākot darbu orķestra jaunajā statusā, pilnā ātrumā drāžoties uz priekšu, mēģinām labot mašīnas ritošo daļu. Kamēr komanda nebūs saliedēta un motivēta uz orķestra attīstību, tikmēr jāturpina to veidot. Uzmanība ir saasināta, jo ir daudz pārmaiņu īsā laikā, tas rada stresu. Man nav plāns atlaist menedžerus un «čakarēt» cilvēkiem dzīvi, bet šobrīd pats orķestris atrodas lielā paātrinājumā. Spārni aug ar katru dienu, un es jūtu, ka menedžmenta ātrums bieži ir nepietiekams, lai spētu šo radošo potenciālu pārvērst reālos panākumos. Turklāt nedrīkst vairāk samazināt orķestri. Tad tas jau būs kamerorķestris. Bet mūsu tirgus rādītāji pirmajā pusgadā liek izdarīt nopietnus secinājumus, jo plānotie biļešu ieņēmumi neīstenojās, savukārt izdevumi tika pārsniegti. Kad dabūjām pirmā ceturkšņa rādītājus, sapratām ka mūsu menedžments un organizatoriskā shēma ir piemērota labākiem laikiem un lēnākam ritmam. Man ir jāreaģē uz šo situāciju un jāmeklē ceļi, kā optimizēt biroja izmaksas. Redzu tur rezerves.
Bet nevar būt, ka beigās visu darīsi viens pats?!
Tad gan ļoti ātri nosprāgšu!
Vai saplānota nākamā sezona? Drīz sāksiet vasaras festivālu, bet vēl neko par to nedzird…
Arī te kavē finansu jautājums. Ir atrasts ģenerālsponsors vasaras festivālam, bet ir jānoslēdz līgums. Vēl nav skaidrs, cik spēs dot pilsētas dome, tāpēc vēl neesam publicējuši programmu. Plānots, ka no 30.jūnija līdz 10.septembrim būs 12 vasaras koncertu cikls: 7 kamermūzikas koncerti Promenādes viesnīcas Hika zālē un divi simfoniskie brīvdabā. Festivāli atklāsim 30.jūnijā ar Imanta Kalniņa 4.simfoniju, ko diriģēs Atvars Lakstīgala. 2. daļā kopā ar Autobusu debesīs atskaņosim viņa muzikālo izrāžu fragmentus. Šo programmu atkārtosim Imantdienā 1.jūlijā Dzintaru koncertzālē.
Simfoniskie koncerti ar nosaukumu Liepājas vasara jūrmalas brīvdabas estrādē, kuras vairs nav, savulaik notikuši daudzus gadus. Panīkušo tradīciju gribam atjaunot, transformējot mūsdienu apstākļos. Otru festivāla lielo simfonisko koncertu sniegsim 5.augustā, prezentējot programmu, ko vēlāk, 8.augustā spēlēsim Opermūzikas svētkos Siguldā. Šīs programmas tēvs ir Opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, un tajā spēlēsim amerikāņu mūziklu un Zigmara Liepiņa operu hītus. Abi lielie simfoniskie koncerti notiks brīvdabas skatuvē Liepājas jahtu ostmalā, pašā pilsētas sirdī -- centrā, pie ūdeņiem. Jau interesējas tūristi no Lietuvas.
Kamermūzikas koncerti iemājos kādreizējā Liepājas mēra Hika vārdā nosauktajā zālē. Tur ir kamermūzikai lieliska akustika un ciklam par godu iegādātas klavieres. Piecus koncertus sniegs mūsu orķestra kameransambļi, divus piedāvās Latvijas koncerti: jūlijā baroka programma sadarbībā ar Senās mūzikas festivālu. Eiroradio raidīs nonetu programmu 11.augustā, kurā muzicēs orķestra koka pūšaminstrumentu kvintets, koncertmeistare, vijolniece Ilze Zariņa un vēl pāris spoži mūziķi. Tā iedibinām trešdienu kamermūzikas koncertus, kas turpināsies arī ziemā. Festivāla noslēgumkoncertā Liepājas Jāzepa katedrālē ar diriģentu Ivaru Cinkusu un kamerkori Ventspils atskaņosim I.Stravinska Psalmu simfoniju un J.S.Baha re minora tokātu un fūgu, aranžētu metāla pūšaminstrumentiem un ērģelēm.
Arī šovasar piedalīsimies Garīgās mūzikas festivālā Rīgā, kam kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija sagatavoto programmu - divu latviešu komponistu Leona Amoliņa un Pētera Butāna darbu pirmatskaņojumus - 19.augustā sniegsim arī Liepājā, Latviešu biedrības namā. Atjaunotais Latviešu biedrības nams mums ir jauna koncertvieta ar labu akustiku. Augusta nogalē plānota orķestra mūziķu radošā nometne Balvos un 15 kamermūzikas koncerti vienā nedēļā dažādās vietās Latgalē. Simfoniskajā noslēgumkoncertā Balvos solists būšu gan pats, gan kultūras ministrs Ints Dālderis. Nākamās sezonas plānu vēl jāpieķemmē. Sezonu atklāsim ar programmu Marta Sudraba un Rožu kavalieris 23. un 24.septembrī Atvara Lakstīgalas vadībā. Marta Sudraba spēlēs Antonīna Dvoržāka čella koncertu.
Pieredzējušā, gudrā un dedzīgā L.Šambadāla vadībā aizvadītajā sezonā orķestris sniedzis četrus augsti kvalitatīvus koncertus. Vai viņš arī nākamajā sezonā būs orķestra galvenais viesdiriģents?
Esam vienojušies par vienu sadarbības nedēļu oktobrī ar vainagojumu, iespējams, pat divos brīnišķīgos koncertos Liepājā un Rīgā. Šobrīd gan tam vēl meklējam finansu līdzekļus.