Tas ir sabiedrības veidošanas projekts – atraktīvais 43 gadus vecais diriģents Kristjans Jervi saka par paša jaunizveidoto orķestri Baltic Sea Philharmonic, kurā spēlē 80 mūziķu no desmit Baltijas jūras reģiona valstīm. Inaugurācijas turnejā sava muzikālā vadītāja Kristjana Jervi vadībā Baltijas jūras filharmoniķi godinās mūsu jūras reģiona vidi un komponistus. Kolektīvs apceļo Baltijas jūras ostas pilsētas – Klaipēdu, Liepāju, Tallinu, Helsinkus un Sanktpēterburgu. Liepājā jaunais orķestris uzstāsies koncertzālē Lielais dzintars sestdien, 16. aprīlī. Ceļojumu vainagos XX gadsimta mūzikas klasiķa Sergeja Prokofjeva 125 gadu jubilejai veltīts koncerts 23. aprīlī Maskavā.
Iedvesmas avots – ziemeļu daba
Programmā Baltijas jūras ainavas orķestris spēlē Žana Sibēliusa, Arvo Perta, Igora Stravinska un jaunā lietuviešu komponista Ģedimina Gelgota skaņdarbus. Orķestrim turnejā pievienojas gruzīnu pianists Aleksandrs Toradze, kurš ir solists Sergeja Prokofjeva 3. klavierkoncertā. "Ir laba sajūta atgriezties Latvijā, kur pirms astoņiem gadiem Rīgā spēlējām pašu pirmo Baltic Sea Youth Philharmonic koncertu," priecājas Kristjans Jervi. Jauno Baltijas jūras mūziķu orķestris tika izveidots 2008. gadā un ik gadu piedzīvo atjaunotni. Tā veikums pērn tika novērtēts ar Eiropas kultūras balvu/European Culture Prize 2015.
Savukārt Baltic Sea Philharmonic ir jauna, šogad izveidota augstas klases vienība, kuras dalībnieku vidū ir arī agrākie jauniešu orķestra dalībnieki. Deviņi no Baltijas jūras filharmoniķiem ir latvieši vai studē Latvijā. Pārējie ir no Vācijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas labākajiem orķestriem. "Ar jauno orķestri Liepājā pavadītais laiks nedēļas garumā mums būs ļoti īpašs, jo tā būs pirmā reize, kad kopā aizvadīsim tik intensīvu periodu. Uzstāšanās koncertzālē Lielais dzintars būs turnejas galvenais notikums," turpina diriģents. Jāpiebilst, ka Liepājā orķestris tik ilgi uzkavēsies tāpēc, ka no 9. līdz 15. aprīlim jaunajā koncertnamā norisinās orķestra izglītojošais seminārs BJFO akadēmijas laboratorija – mācību nodarbības, CD ierakstīšana, kā arī komponēšanas un diriģēšanas studentiem paredzēti semināri.
Diriģents stāsta, ka orķestra mērķis ir pierādīt, ka mūzika spēj vienot visu tautību un izglītības cilvēkus un būtiski mainīt sabiedrību – īpaši reģionā, kurš vēsturiski ir bijis sadalīts. Baltijas jūras ainavu plašais repertuārs ietver gan klasikas meistardarbus – Žana Sibēliusa Karēlijas svītu, Igora Stravinska Svētpavasari, Arvo Perta Swansong –, gan jaunā komponista Ģedimina Gelgota speciāli radīto opusu Mountains. Waters. (Freedom)/Kalni. Ūdens. (Brīvība). Kopīgais iedvesmas avots visiem ir ziemeļu daba, kas veidojusi reģiona mentalitāti.
"Tā ir mūzika, kas liek sajust ziemeļblāzmu, ledu, aukstu vēju, mežus un vienreizējo, ne ar ko citu nesalīdzināmo sajūtu, kad ielec ezerā," saka Kristjans Jervi. Rūpes par vidi ir būtiska Baltic Sea Philharmonic filozofijas sastāvdaļa. "Baltijas jūra dod mums dzīvību, tā ir mūsu spēks, un tā mūs vieno. Orķestris manā skatījumā pats ir kā jūra, jo tas apvieno cilvēkus un zemes."
Sabiedrības mikrokosmoss
Diriģents dedzīgi stāsta: "Mūzika nav tikai skaņumāksla vien. Mūzika ir spēcīgākais transformēšanas un pārvērtību instruments. Baltic Sea Philharmonic ir kas vairāk nekā vienkārši simfoniskais orķestris. Tā ir kustība, kas ietver kultūru, vidi un sociālās problēmas. Mūsu orķestrī spēlē cilvēki no desmit Baltijas reģiona valstīm. Valstīs, no kurām viņi nāk un kurās koncertēsim, atšķiras mentalitāte, valoda, ekonomika un politika. Taču mūs vieno mūsu visu dzīvībai svarīgā vide – jūra, mežs – un mūsu atbildība par to. Vēsture, ekonomika un valstu politiskās attiecības ir viens, taču cilvēki – pavisam kas cits. Šis ir forums cilvēkiem, cilvēku vienotībai. Jā, šis ir sabiedrības veidošanas projekts. Orķestris ir sabiedrības mikrokosmoss. Mūsu orķestris ir ideālas, harmoniskas sabiedrības modelis."
Doma ar mākslas un skaistuma palīdzību mainīt sabiedrību daudziem šķitīs gana utopiska un naiva, taču Kristjans Jervi iebilst: "Labāk, lai mani sauc par naivu ideālistu, nekā es nedaru neko. Labāk esmu neprātīgs nekā kūtri saprātīgs. Kas vēlas, lai domā, ka mūsu idejas nav iespējams īstenot. Īstenībā tās strādā un iedarbojas! Šis ir mans redzējums par to, kāpēc mēs vispār dzīvojam šajā pasaulē."
Neremdināmais meklētājs
Kristjans Jervi ir viens no atraktīvākajiem un radošas izdomas bagātākajiem diriģentiem mūsdienu mūzikas pasaulē. Viņš ir dinamisks un uzņēmīgs, starptautiski pieprasīts, turklāt viņa veidotās programmas zīmīgi tiek dēvētas par dzīves uzlabošanas pieredzi. Savas neremdināmā jaunu ceļu meklētāja idejas Kristjans Jervi piepilda ar visiem četriem – piedodiet, nu jau pieciem – paša vadītajiem ansambļiem.
Kopš 2012. gada būdams Vidusvācijas Leipcigas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, viņš paspēj vadīt arī Gštādes festivāla orķestri Šveicē un divus paša izveidotos starptautiskos orķestrus, kuri daudzina Baltijas jūras vārdu. Kristjans Jervi, kurš septiņu gadu vecumā kopā ar ģimeni nonāca ASV, joprojām turpina strādāt ar 1993. gadā Ņujorkā paša izveidoto elektroakustisko klasikas grupu Absolute Ensemble, kas lieliski jūtas neparasti plašā crossover mūzikas telpā no akadēmiskā modernisma un amerikāņu minimālisma līdz džezā, rokā, pasaules mūzikā un hiphopā sakņotām kompozīcijām.
Kristjans Jervi piedzīvojis zelta brīžus, muzicējot kopā ar fusion džezroka vecmeistaru Džo Zavinulu. Savukārt jaunai Georga Frīdriha Hendeļa mūzikas interpretācijai viņš pieaicinājis saksofonistu, lai gan baroka lielmeistars XVIII gadsimtā šādu nākotnes instrumentu nebūtu varējis redzēt pat sapnī. Neaizmirstams bija Absolute Ensemble līdz šim vienīgais vieskoncerts Latvijā, Valmierā, 1998. gadā, toreiz solists fagotists muzicēja, tērpies balti mirdzošā koncerttērpā kā savulaik Elviss Preslijs. "Ak, mans dievs, tas taču bija citā dzīvē, pirms astoņpadsmit gadiem!" iesaucas Kristjans Jervi un piebilst, ka vēlētos atvest šo ansambli uz Latviju vēlreiz.
Viņš diriģē pasaules ievērojamākajās koncertzālēs, taču nesmādē arī underground klubu un vecu kinoteātru vidi. Uz skatuves Kristjans Jervi ir tik atraktīvs, ka bieži tiek dēvēts par diriģentu šovmeni. Pārsteigumu netrūkst. Tikko mūzikas industrijas forumā Tallinn Music Week viņš kopā ar kamerorķestri Glasperlenspiel Sinfonietta un britu hiphopa dīdžeju Mr Switch atskaņoja britu komponista Gabriela Prokofjeva Koncertu skaņuplašu atskaņotājiem un orķestrim. "Tas bija lieliski, jo atsaucība bija milzīga. Es esmu tik lepns, ka manā valstī notiek šāda vēriena festivāls. Īpaši apbrīnoju tā direktori Helēnu Sildnu un to, kādu sabiedrības vienotību izdevies sasniegt – iesaistīti ir visi, sākot no Valsts prezidenta un kultūras ministra līdz brīvprātīgajiem. Te var redzēt labāko no visas pasaules – no ēdiena līdz modei, taču uzmanības centrā ir mūzika. Tāda līmeņa festivāli notiek Londonā, Parīzē un Ņujorkā – un tagad arī Tallinā! Esmu stāvā sajūsmā!" priecājas Kristjans Jervi.
Viss jādara gaumīgi
Viņaprāt, robežu nojaukšanas iespējas mūzikā ir bezgalīgas, un ar aizraujošajām, neparastajām programmām diriģentam izdodas pievērst mūzikai arvien jaunus klausītājus. Kristjans Jervi nebūt neniknojas, ja starp skaņdarba daļām – nevietā! – atskan aplausi: "Tie nāk no sirds, un muzicēšana taču ir domāta klausītājiem." Kristjans Jervi nav zaudējis pārliecību, ka klasisko mūziku ir iespējams un vajag integrēt sabiedrībā. "Klasiskā mūzika diemžēl vairs nav aktīva sabiedrības dzīves daļa. Tā tiek nostumta malā un uzskatīta par augsto mākslu, kuru lielākā daļa mūsu laikabiedru neklausās un nesaprot. Diemžēl tagad ir brendinga, zīmološanas laiks – mūziku sašķiro pa plauktiņiem pēc ārējām pazīmēm. Tas ir aplami – piemēram, definēt klasisko mūziku kā tādu, kuru spēlē tikai uz akustiskajiem instrumentiem un kura saglabā mūsu kultūras saknes. Taču tā nebūt nav garlaicīga mūzika! Vajag tikai gudri un mērķtiecīgi darīt to saprotamu, iekļaujot atbilstošās konceptuālās programmās. Nav viegli uzrunāt šodienas publiku, tas ir jādara gaumīgi. Daudzi koncertu rīkotāji un interpreti kļūdās, ņemot izcilu, diženu mūziku un pasniedzot kā lētu tingeltangeli. Es tā nevēlos."
Kristjans Jervi vēlas saglabāt klasiskās mūzikas pašvērtību, to radoši savienojot ar labāko, kas atrodams citos žanros un stilos. Tā viņš meklē un atrod jaunas krāsas, idejas, klausīšanās pieredzi. "Tas ir līdzīgi kā labā restorānā, kurā piedāvā jaunus, neredzētus ēdienus un garšas, taču viss tiek radīts no tiem pašiem jau labi zināmajiem produktiem." Kristjans Jervi ir slavens tieši ar savu svaigo skatījumu uz veco, ar spēju to parādīt jaunā gaismā, drosmīgi paplašinot un pārkāpjot klasiskās mūzikas robežas.
Pirms diviem gadiem Leipcigā Kristjans Jervi kopā ar franču ierakstu kompāniju Naïve sāka sēriju Kristjan Järvi Sound Project, kurā viņš turpina apvienot dažādu mūzikas jomu radošo spēku. "Šis projekts arvien paplašinās. Jauno skaņu pieredzes ideju es attīstu starpžanru festivālos Leipcigā. Tie ilgst trīs nedēļas, mēs apvienojam mūziku ar citām mākslas jomām. Nākamais būs Gaismas festivāls no 4. līdz 19. jūnijam. Leipcigas Radio simfoniskais orķestris spēlēs septiņas ļoti dažādas programmas no indiešu līdz Āfrikas mūzikai, no Stīva Reiha līdz Antona Bruknera vērienīgajai 6. simfonijai. Es jūs turp aicinu!"
Kristjans Jervi
Orķestris Baltic Sea Philharmonic
Liepājas koncertzālē Lielais dzintars 16.IV plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 5–9