Juris Lisners. Aktieris pie sarkanā galda

Nebija dienas, kad nedomātu par to. Man patika par to domāt, kā bērns domā par rotaļlietu, ar kuru nedrīkst spēlēties." Kad sākās mēģinājumi pie Oskara Vailda lomas režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētajā izrādē Jūdas skūpsts, Juris atsāka pīpēt. Klusībā nodomāju, ka droši vien aktieri uz to pamudināja režisors, kurš smēķi neizlaiž no rokām, jebšu atveidotais varonis Vailds, kurš iestudējumā arī smēķē. Varbūt viņu ietekmēja sarežģītais lomas tapšanas laiks, kam bija jākoncentrē griba, garīgais un fiziskais spēks? Tagad izrāde kļuvusi par aizvadītās sezonas vienu no populārākajiem iestudējumiem, un, ar nelieliem izņēmumiem, par Jūdas skūpstu un Lisnera atveidoto Vaildu pozitīvus vārdus teikuši arī kritiķi. Biļetes uz izrādi sezonas nogalē nopirkt nebija iespējams. Kā agrākos laikos, kad pēc tām stāvēja naktīs. Pie sarkanā galda Tiekamies Nacionālajā teātrī dažas dienas pirms sezonas sākuma un kādu brīdi pirms Jura Lisnera 49.dzimšanas dienas, kura būs 5.septembrī. Teātrī valda neierasts klusums, kafejnīca slēgta un mēs paliekam pagraba gaitenī, kur ir pīpētava. Tur nez" kāpēc novietots arī ar sarkanu drānu pārklāts galds, un Juris nolemj fotografēties pie tā: "Tas gandrīz vai simboliski. Indrānos arī bija sarkans galds. Šī krāsa simbolizē likumpaklausību, tā mobilizē uz likumu." Aizvadītā teātra sezona Jurim Lisneram bija traka, darba pilna. Mērnieku laikos Juris spēlēja Pāvulu, liela loma - Orgons - aktierim bija izrādē Tartifs. Sekoja neliela loma izrādē Princis un ubaga zēns, tad krietni jāsavācas bija Džilindžera izrādē Jūdas skūpsts, un sezonas noslēgumā aktierim tika piešķirta loma izrādē Smiltāju mantinieki. Vēl pāris dienu turpināsies vasaras brīvdienas, un Juris bilst, ka jaunā sezona, iespējams, būs vieglāka, jo viņam paredzētas tikai trīs jaunas lomas pie režisoriem Regnāra Vaivara, Indras Rogas un Džilindžera. Tas gan nenozīmē, ka var prognozēt vairāk brīvbrīžu, jo repertuārā joprojām tiks spēlētas arī agrāk iestudētās izrādes. Aktieris uzsver, ka šis gads ir valsts un arī Nacionālā teātra jubilejas gads, tāpēc teātrī akcents likts uz latviešu dramaturgu darbu iestudējumiem. Viņš gan mazliet šaubās, vai latviešu lugu nebūs par daudz, bet tad virsroku ņem lepnums par savu teātri: "Nacionālais teātris ir Latvijas simbols. Kam vēl, ja ne mums to darīt?" Kaut arī Juris Lisners ir spēlējis lielas un nozīmīgas lomas, ar saviem panākumiem viņš neplātās. Taču ir lepns par to, ko paveicis labi un profesionāli augstā līmenī. Veiksme viņu pavadīja no paša sākuma. Trīs gadus pēc Konservatorijas beigšanas jauniņajam Lisneram uzticēja Lāčplēša lomu izrādē Uguns un nakts, kur Spīdolu spēlēja Astrīda Kairiša. Jura Lisnera aktiera dzīvē spēlētas skaistas un dažādas lomas teātrī un kino, viņš ir nominēts un apbalvots Spēlmaņu naktī un jau pirms vairākiem gadiem saņēmis arī teātra kolektīva atzinības balvu - Kārļa Sebra gredzenu. Tas sagādāja prieku, jo bija kolēģu piešķirts. Vai aktieris gredzenu nēsājis ikdienā? Juris smej: "Ko tu! Pāris reizes uzvilku pirkstā. Tas ir no zelta, liels un masīvs, ar tādu mazu gropīti, kur var indi iebērt. Gredzens ir teātra leģendārais kopīpašums. Katru gadu to pasniedz citam aktierim, un es nodomāju - nav mana manta, pazaudēšu vēl, sargi, Dievs! Atdevu direktoram, lai liek seifā!" Kūleni nemet Ja man būtu jānosauc Jura četras raksturīgākās īpašības, izvēle būtu šāda - pastāvīgs, talantīgs, ar humora izjūtu, pieticīgs. Juris sirdī ir patriots, viņš ir uzticīgs Latvijai, Cēsīm, teātrim un ģimenei. Tāds pastāvīgs cilvēks. Juris, to dzirdot, pasmaida: "Baidos teikt, ka esmu pastāvīgs. Pateiksi un kūleni apmetīsi. Taču Cēsis ir mana dzimtene, skaistākas pilsētas par Cēsīm nav. Uz citu teātri mani neviens nav aicinājis, tāpēc esmu te. Citas valsts pilsonību man arī neviens nav piedāvājis. Mīlu savu zemi un tāpēc atļaujos par notiekošo teikt arī skarbus vārdus, taču nevienam svešam neļaušu to darīt, tad man spalvas ceļas augšā. Ar sievu Līgu esmu kopā jau ilgus gadus, bet - kas būs rītdien, to neviens nevar pateikt." To pateicis, Juris - tpū, tpū, tpū! - trīsreiz nospļaujas pār kreiso plecu. Dzeltenajai presei skandālus ap Jura dzīvi nesavīt, varbūt tāpēc žurnālos un avīzēs viņu reti piemin. Juris smej, ka viņam popularitāte nav vajadzīga. Par savām vērtībām Juris uzskata darbu un ģimeni. Uz darbiem ārpus teātra aktieri reti izdodas pierunāt. Viņš šo faktu formulē vienkārši: "Alfreds Jaunušans Konservatorijā mums mācīja - ja iepriekšējā vakarā esi dziedājis pie rasola galdiem, tad nākamajā vakarā neiestāstīsi, ka esi Hamlets!" Ekstras Juri nekad nav interesējušas. Taču tagad viņš ar mirdzošām acīm paziņo, ka nopircis - pirmo reizi dzīvē - gluži jaunu mašīnu! Nē, ne džipu, ne BMW vai ko tamlīdzīgu šiku. Aktieris iegādājies sudrabpelēka Lada Kaļina 1119! Redzot manu pārsteigumu, viņš smejas: "Bija cilvēki, kas par to vīpsnāja, bet man ir tā - ja kāds vīpsnā, tad es principa pēc to darīšu." Viņš nevar vien noslavēt mašīnīti: "Katram jābrauc ar tādu mašīnu, kādu viņš var atļauties. Nesen pieci basketbolisti iekāpām - mazākajam 1,88 m, lielākajam - 2,06 m, aizbraucām uz Jūrmalu, un autiņš izturēja!" Nedroši ieminos, ka vismaz vienu no meitām - Līnu vai Klintu - taču varēja bīdīt savās pēdās un mudināt studēt aktiermākslu. Nē, Līna studējot ASV ekonomiku, bet Klinta tikko beigusi Stradiņa universitātē pirmo kursu, vēloties kļūt pat ārsti. Aktieris ar meitu izvēli ir apmierināts: "Meitenes iet savu ceļu, un es par to priecājos. Latvijā ir aktieru pārbagātība, bet spēles laukumu ir maz. Domāju pat, ka Kultūras akadēmijas profesori kādu laiku varētu atpūsties no aktieru štancēšanas, jo tā ir profesija, kas citādi nav lietojama.