Māra Ķimele iestudē lugu “Jāņonkulis” pēc A.Čehova “Tēvoča Vaņas” motīviem

Nogļukoja internets - nepaspēju izlabot kļūdas. Naida nav - ir nožēla par provinciālismu režijā. Karalis ir kails. Nav ne novatorisma, ne jaunrades. Un applausi izrādes beigās kā liekulības izpausme. Teātra mākslā vajadzētu kādām dažām paaudzēm nomainīties, lai spētu pateikt ko būtiskāku par Tēvoča Vaņas vienkāršo nosaukuma latvizēšanu. Tas ir veiksmīgākais šajā izrādē - pārējā ir neraža.

Varbūt esmu par vecu, bet šis nu bija krāms. Varbūt nevajag gramstīties ap klasiķiem, bet samierināties ar seriālu scenārijiem. Piecpadsmit latu par izrādi bija stipri par daudz - kādus desmit latus palūgtu atpakaļ. Aktieru izvēles un scenārija dēļ. Varu ieteikt kriefu filmu Tēvocis Vaņa un izrādi ar šādu pašu nosaukumu daudzkārt spēlētu krievu teātros labos sastāvos. Keišs bija labs, bet ne savā lomā. Āboliņam arī ne tā labākā izrāde, lai gan es viņu priecājos redzēt gandrīz jebkurā lomā. Pārējie aktieri droši vien zin, ko par viņiem domā pēc šīs izrādes. Iveta Pole varētu rādīties kaila ar savāvām formām, diez vai tas ko mainītu, Regīna Razuma visār